Andris Tertats: Čigānu garīguma jautājumi kā jaunā laikmeta kultūras prakse
- Andris Tertats --
- 26 marts 2023 --
“Čigānu garīguma jautājumi
Svencos psixoloģija – Svētuma Psiholoģija
"Tautai cilvēcība ir vairāk nepieciešama par uguni un ūdeni. Esmu redzējis, kā gājuši bojā no uguns un ūdens, bet neesmu redzējis, kad kāds būtu gājis bojā no cilvēcības."
Konfūcijs(https://www.ra-kursi.lv/)
Garīgie jautājumi ir eksistenciāla daba -katrā cilvēka kodolā. Garīgā šķautne personības veselumā cilvēkam raksturojas individuāli īpatnējos pārklājumos.
Dotā laika periodā garīguma jautājumi Latvijas Roma (čigāniem) ļoti aktīvi akualizējas dažādu reliģisku interešu kopās; pēdējos gados palielinājies čigānu bēru skaits, zaudējot tuviniekus (daudzi gados jauni); ārvalstu piederības jaunas identitātes veidošanās un romu emocionālās iekšējās pretrunas; migrācijas un re-emigrācijas procesi norāda par garīguma (grūtības piemeklēt savu īsto valsti kā dzīves vietu); čigānu cilvēkam pie zināmām grūtībām, vēl eksistenciālās izdzīvošanas (dzīvot bez izglītības un valodu zināšanas) sarežģītā laikmetā un sīvas konkurences apstākļos umtl. padara ikdienu vairāk garīgās šķautnēs, kā materiāli taustāmu. Latvijas un pasaules tendences pievēršas vairāk savas dzīves apzinātības un garīgo jomu praksei. Roma senatnē šādi ir bijuši un šobrīd nepieciešams vairāk akcentēt Roma Svenco psixoloģiju kā jaunā laimeta kultūras praksi.
Varētu likties, ka čigānu ir daudz, tomēr pēdējās ziņas apliecina, kad demogrāfija ir slikta, līdzīgi kā latviešu tautā, čigānu mirstībai ir lielāks īpatsvars nekā dzimstībai. Ir pienācis laika posms, aizdomājoties par Čigānu garīgiem jautājumiem, iezīmējot nulles punktu, cieši saistot filozofiski-ētiski čigānu kultūrā, kāpēc mirstība divas reizes pārsniedz dzimstību. Čigānu vidū pašnāvības skaits brīdina kultūru vājības. Biežie čigānu jauniešu miršanas gadījumi no narkotiku pārdozēšanas; hroniskām un akūtām slimībām liek filozofiski raudzīties Nāvei acīs. Garīguma tēma ir tuvu stāvoša.
Čigānu bērēs: pie kapa būtisks papildinājums trim smilšu saujām ir simboliska sadzeršana ar kapā nolaisto un mēriņu veltīšana aizgājējam, degvīnu ar glāzīti lejot arīdzan kapā par mirušo kā veltījumu. Pirms smilšu saujām tiek ziedota mirušam arī sīknauda un iemesta līdzi kapā (https://www.ticu.lv/?p=6373). Čigāni kāzas parasti svin vasarā. Garīguma savienošanās simboliski notiek pēc vietējās valsts un čigānu tradīcijām (Latvijā, Rumānijā, Spānijā ir līdzīgi un arī atšķirīgi).
Slāvu čigāniem: Zirgu gatavi ieaicināt dzīvojamās telpās, apliecinot garīgo ciešumu- Zirgs čigānu kultūrā ir kā ģimenes biedrs- izrāda visiem, zirgu sabučo.
Nov 2011.Videofragments no DVD krājuma "ETNOSI.HRONIKAS.2009/2010" par čigānu zirgkopjiem Jūrmalā, Slokā, iepazīstina - Viktors Kleins(Dolārs). Režisors un operators - Raitis Vulfs, producents - B "Projekts "Vizuālā Latvija"", 2010.
Gan bērēs, gan kāzās bieži pieaicina mācītāju vai reliģijas autoritāti, kas simboliski čigānu kultūrā piedod garīguma(svencos) klātbūni. Šie jautājumi papildina pašu ticību, gan čigānu tradīcionālo elementu.
Esmu daudz saskāries ar čigānu pārstāstiem un emocionāliem stāvokļiem, nākotnes vīziju un pašvērtējumu raksturojumiem, un manuprāt, neviens īsti nav ietērpjams nekādos stingros akadēmiskos, klīniskos vai sadzīves definējumos, bet kaut kas ārpus tā visa. Čigānu Garīguma Jautājumi pēdējos gados vairs nesaistās tikai reliģiskās ticības vai noteiktas reliģiskās konfesijas ietvarā, bet plašāk un jūtīgāk kā indivīdam, tā ģimenei un globāli pasaulē, tos saistot etniskās minoritātes un čigānu nācijas apzīmēšanā. OPRE ROMA! Nozīmē “augšā, čigāni!", ir vispasaules mūsdienu romu kampaņu grupu kopīgs aicinājums. Dažādos kontinentos lokālu un kultūru īpatnību dominantes iekrāso garīguma nokrāsu un to dažādību. Eiropā, un Latvijā ir gan kopīgas, gan tikai Latvijā specifiskas čigānu garīguma īpašības, kas izšķir pat starp Baltijas valstīm. Ja Igaunijā dzīvo ap 1000 čigānu, tad Lietuvā šis skaitlis ir apmēram 2000-3000, bet Latvijā vairāk kā 5000. Roma demogrāfiskais skaits arī nosaka garīguma kvalitāti un garīguma strukturētu sistēmu. Jāpieņem, kad Latvijā čigānu garīgums ir labi izstrādājusies un vienota etniskās kultūras sistēma vairāku gadsimtu gaitā kā kultūras neatņemama sastāvdaļa.
Garīgums, arī dvēseliskums, ir garīgā kultūra un garīgā attīstība, tā ir koncentrēšanās lietām un pasaulei, kas saistīta ar cilvēku psihi un intelektu. (Myers, J. E., & Sweeney, T. J. (2008). "Wellness Counseling: The Evidence Base for Practice". Journal of Counseling & Development 86 (4): 482-493.)
Dvēselisks (https://tezaurs.lv/cilv%C4%93c%C4%ABgums) ir precīzāks apzīmējums- izteiktas bagātas, dziļas jūtas, dziļš pārdzīvojums; Cilvēcība, Labestība; Dabīgums (nesamākslots, vienkāršs, uzticīgs). Čigānu tauta pasaulē ir diezgan reliģiozi. Tam ir pamats garīgumu saistīt reliģijā. Reliģiju var definēt kā ”ticību Dievam vai dieviem, kuriem jākalpo un tas parasti tiek izpausts uzvedībā un rituālos”. Garīgums var tikt definēts kā ”fakta kvalitāte esot garīgam, pārsvarā ne fizisks raksturs, kas parādās domās, dzīvē utt.; ar noslieci uz garīgumu.” (https://www.gotquestions.org/Latviesu/religija-garigums.html) Cilvēka Garīgā pamošanās ir Cilvēcība, Godīgums, Sirdsapziņa.
Garīgi pamodies cilvēks - No sirds nākoša mīlestība, cēloņu-seku likuma izpratne (autore, Inguna Balgalve, 2021) (https://www.ra-kursi.lv/raksti/dziveszina/params/post/3794894/zinasanas-un-garigums/ autore Inguna Balgalve – Sertificēta Numeroloģe, Astroloģe, Japānas holistiskās bioenerģijas (JSJ) praktiķe, lektore, Latvijas Numerologu biedrības viena no dibinātājām. )
Psiholoģijā garīgums saistās ar smadzeņu darbības kvalitatīvām spējām reproducēt milzīgo informācijas daudzumu un tās atbilstošo pielietojumu. Čigānu garīguma pamatu veido, ko Dr. med. Artūrs Utināns sauc par maģiskā domāšana (https://arsts.lv/jaunumi/arturs-utinans-alternativa-medicina-plusi-un-minusi/ ARTŪRS UTINĀNS: ALTERNATĪVĀ MEDICĪNA – PLUSI UN MĪNUSI) jeb ticība neredzamiem spēkiem un enerģijām veido vienu no placebo mehānismiem – neapzinātu pašsuģestiju. (Maģiskās domāšanas īpatnība raksturo autora daudzkārtēji aktualizēto un radīto čigānu (roma) psiholoģijas īpatnības). Ticības dziedniecības efektus, kā to atklāj mūsdienu zinātne, neizdala ne pats dziednieks, ne pārdabiski spēki, ne ar pārdabiskām enerģijām apveltīti priekšmeti. Efekts rodas no paša pacienta neapzinātās pašsuģestijas. Jādomā, ka placebo kā adaptācijas mehānisms palīdzēja cilvēkiem pārvarēt grūtākos slimības periodus, pārciest sāpes un bezcerību nomainīt ar cerību. Čigānu Garīguma jautājums racionalizējoties versijā skaidro tālās migrācijas kultūras imunitāti gadsimtiem ilgu procesā līdz mūsdienām. Psihoterapeits Artūrs Utināns norāda, ka mūsdienās "garīgums" (angļu val. – spirituality), tagad tiek saprasts diezgan plašā nozīmē un ne vienmēr tiek saistīts ar reliģiju.
"Garīgumu" (https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/ikdienai/psihiatrs-cina-pret-visu-gimenu-aizsardzibu-saknojas-nesaprotama-parlieciba-ka-viss-sabruks.a488357/) var sajust, piemēram, numinozos [tādos, kurā svētums atklājas kā reizē pievilcīgs un biedējošs, bijību iedvesošs spēks – red.] pārdzīvojumos, pētot kosmosu, cilvēka smadzeņu darbību vai esot dabā. Šīs domas vistiešāk pieslēdzas čigānu psihiskiem spēkiem un dzīļu psiholoģijas kontekstā uzmodina, un transformētus, vēl nenoformējušos arhetipiskos formātus. Vēlāk to izpausmes reprezentējas individuāli psiholoģiskā ietvarā. Psihiatrs un psihoterapeits Artūrs Utināns turpina, "agrāk uzskatīja, ka garīgums ir reliģioziem cilvēkiem, bet tagad tā vairs neuzskata – garīgums var būt arī neticīgajiem. Tāpēc tagad saka tā, ka var būt reliģijas, kurās nav garīguma, un ir neticīgie, kam piemīt garīgums". Čigānu Svenco jeb Svētuma izpausme vērojama kopienas pasākumos vai jaundzimušam ienākot ģimenē kā jaunam dzimtas pārstāvim. Tās ir emocijas, šķīstuma sajūtas un sajūtā, kad cilvēks it kā sevī pašatjaunojies (restartējies). Tā ir roma indivīda psihisko spēku gaisīgums un atbrīvošanās no iepriekšējām sajūtām vai nasta. Čigānu Svētuma jeb garīguma stāvokli var pieņemt kā māņticības vai iekšējās spriedzes transformēšanos citā dimensijā vai kvalitātē ?
It kā paļaujas uz kādu - ārpus sevis. 2009.gadā Jelgavas Roma biedrības vadītājs Haralds Didžus deva garīguma pamatdomu, aktualizējot un saistot pirts pēršanos kā piedzimšanu no jauna. Pie jaunbūves pamatiem romi uzslējuši savu čigānu pirti, ierīkojuši uguns vietu, ap kuru pulcēties, vārīt tēju, dziedāt. Čigānu Pirts idejā Haralds (https://www.tvnet.lv/5067619/cigani-brauc-prom-no-jelgavas) iesēja čigānu kultūrā garīgu atdzimšanu jeb pašatjaunošanās filozofiju. Jūrmalas čigāns Viktors (Dolārs) Kleins spēja radīt čigānu mentalitātei svarīgu noskaņu visiem klātesošiem, misticisma garā un pasaku ietērptu veidolā, izmantojot čigāniem raksturīgos tēlus, skaņas un mītus skaidrojot, kas ir čigāns un no kurienes tie ieradušies Latvijā. Tam nebija nekāda zinātniskuma pamats, tomēr Viktors uzbūra šo iztēli kā mistiķis, pasaku un mītu, teiku pārstāstītājs. Viņa runātīgums, pievilcīgās ārienes apģērbs un mūzikas pavadījums, atbilstoši pielāgots notikums, spēja hipnotiskā un samtainā balss tembrā, pieklusināti, izturētā manierē, nomierināt publiku un pievērst stāstījumam uzmanību, iedvesmot gan čigānus, gan ikvienu tā laika notikumā. Vajadzēja tikai klausīties, iedomāties stāstu savā iztēlē, seko Viktora organizētai atmosfērai un misticismam. Viktors Kleins (dēvēts arī par Dolāru) jau labu laiku atrodas Dieva Valstībā. Atmiņas un viņa misticisma pieejama vēl šodien svaigas. Viņš spēja un prata likt lietā garīgus dziednieciskos trikus, līdzīgi kā Haralds Didžus. Šie ir gadu desmitiem praktiski pārbaudītie čigānu hipnotiski demonstrējumi, čigānu kultūras tradicionālā enerģijā uzskatāmi demonstrēja čigānu garīgumu, jo gan organizēja un garīgi ietekmēja cilvēka apziņu un ķermeni, praksē rosināja atbruņoties emocijām un uzvedināja citā dimensijā. Vecu kultūru manierēs, čigāniete vairs nedrīkst staigāt izlaistiem matiem un basām kājām, apģērbam pilnībā jānosedz ķermenis, bet galvā jābūt lakatam. Vīriešiem gan viss atļauts, sievu viņi ciena, taču uzskata par savu īpašumu. Ja meitene grib doties uz balli vai kādu saviesīgu pasākumu, viņa nedrīkst iet viena — viņa noteikti jāpavada brālim vai brālēnam. Daudzās ģimenēs joprojām tiek stingri ievērotas senas čigānu tradīcijas, piemēram, čigānietes nedrīkst staigāt biksēs un nav iedomājams, ka sievietei būtu īsi mati. Sievietes apģērbam jābūt garam, pāri celim, ja īsāks, tas ir nepiedienīgi. Čigānietēm patīk krāšņas drēbes, zelta rotaslietas, gredzeni, auskari Arī smeldzīgas romances, ģitāras skaņas... Savulaik uzstāšanās muzicējot bija viens no čigānu peļņas avotiem. Komponists J. Štrauss čigānu emocionālos piedzīvojumus atainojis operetē Čigānu barons. Arī kaislīgā, skaistā deja flamenko, kas savaldzinājusi arī mūsu — atturīgo un smagnējo latviešu — sirdis, ir čigānu nacionālā deja, kas izaugusi no čigānu dziesmas ģitāras mūzikas pavadījumā. Tās nosaukums cēlies no latīņu valodas vārda flamma — uguns. Strauji ritmi, krāšņi tērpi — tajā visā ir kas pārlaicīgs un maģisks. Garīgo pieredzi cilvēks vienmēr interpretē (Transpersonālās Izglītības Institūta mācībspēks, studiju kurs Garīgā Krīze pasniedzējs, materiāls 2017) atkarībā no apziņas līmeņa, kurā dzīvo.
Starptautiskā Roma diena, ik gadu atzīmē 8.aprīlī, visā pasaulē. Politiski, ekonomiski, sociāli un garīgi Roma garīgā vienošanās un solidarizēšanās, un aktuālos jautājumus.
Pārdabiskajam liela nozīme ir čigānu mitoloģijā. Pasakas, teikas un ticējumi vēsta par spokiem, burvestībām, mirušo augšāmcelšanos, mistiskiem spēkiem, kas ietekmē un maina cilvēka dzīvi. Čigāni dzīvo saskaņā ar dabu, mīl tās neatkarību, pavarda vietā — ugunskura siltumu, straujus zirgus. Iespējams, tieši viņu neiekļaušanās sabiedrības normās un autsaideru statuss citiem šķiet biedējošs un, kā jau nesaprastajam un noslēpumainajam, čigāniem tiek piedēvētas pārdabiskas spējas. Šodienā varētu sacīt – pašsuģestija un citu suģestēšana svaigi cirkulē čigānvidē, tos padarot novecojušos priekšstatus svaigus, dzīvus un nepamatoti sociāli funkcionējošus, tālus no īstenības. Kaut gan katrai tautai senatnē ir bijuši savi maģijas rituāli un buramvārdi, tieši čigāniem sevišķi raksturīga nākotnes paredzēšana, zīlēšana (Čigānu dzīvē galvenais — ģimene Inga Melberga, «Sarunas» 2007. piektdiena 27. Jūlijs/). Čigāns ir visu laiku apritē ar citu tautību pārstāvjiem. Viņš ļoti daudz pārņem no tiem cilvēkiem, kuriem līdzās dzīvo. Taču, neraugoties uz visu, čigāns ir čigāns. Čigānu valoda nav vienkārši sazināšanās forma, kurā apmainās ar informāciju, mums tā ir kā dziesma. Čigāna dvēsele ir neizskaidrojama. To var salīdzināt ar putnu, kas lido tālēs, vai ar ziedu, kurš plaukst saules siltumā. Čigāni ar savu muzikalitāti un tradīcijām vienkārši neiederas šajā ikdienišķajā dzīvē. Čigāni ir dabas bērni. Viņiem ļoti patīk būt brīviem, nesaistītiem, kā vējam. Čigāniem ļoti patīk ugunskuri, jo tie viņiem atgādina viņu pagātni (https://www.vestnesis.lv/ta/id/62667/ Par “neizprotamo” čigāna dvēseli/ Dainis Krauklis, 2002). Garīgas “atvēršanās” bieži pavada enerģiju un informācijas ieplūšana līdz šim nepazītā apjomā, un tās var sagraut nesagatavotu cilvēku integritāti/psihisko viengabalainību (Transpersonālās Izglītības Institūta mācībspēks, Ingo Benjamins Jārzecs, 2017) (Transpersonālās Izglītības Institūts, Ingo Benjamins Jārzecs, 2017).Čigānu viengabalainības stiprums bāzējas Līderismā, un viņa spējās visu tautu apvienot un ievirzīt pareizās gultnēs. Pretēji, čigāni garīgi sašķīst un top individuāli, attālināti no grupas, atrauti no čigānvides. Viengabalainība multidentitāšu formas var strauji vājināt čigānu garīguma stiprumu.
Ikgadējā Romu Holokausta un Genocīda, 2.augustā piemiņas dienā, pasaules čigāni spējuši pašatjaunoties un atkal svaigi no jauna globālizēti vienoti saplūst garīgumā. To veicinājusi sanākušie čigāni kopā, runāt čigānu valodā un seņču tradicionālā manierē izturēties nepiespiestā gaisotnē runāt pārrunāt un pieminēt faktu un notikumu tēmas, tradicionālā manierē gatavot ēdienus, čigāniem raksturīgā stilā dziedāt un uzvesties spontāni; citos pasākumos notiek gaisīga izlēkāšana- čigānu vīri organizē boksa miniatūras vai prātu nodarbina štelles (darījuma) attiecības, sievietes piemeklē sievišķīgas un ģimenes tēmas. Transpersonālais psihoterapeits Ingo Benjamins Jārzecs (Transpersonālās Izglītības Institūta mācībspēks, Ingo Benjamins Jārzecs ,transpersonālās psihoterapijas psihoterapeits, studiju kurs Garīgā Krīze pasniedzējs, materiāls 2017) (2017) šo procesu raksturo kā ikdienas apziņas atvēršanos pieredzei. Esmu papildinājis savus priekšstatus, balstoties uz Ingo, kurš spēja precīzi atbildēt uz manu uzstādījumu, kas dod man iespēju racionāli pamatot un pierādīt Latvijas čigānu jautājumus: Ja indivīds tiek konfrontēts ar nievām vai nicināšanu (vāc. “Entwertung” – devalvācija, vērtības atņemšana), viņā pašā ap garīgo pieredzi var izveidoties (paš)destruktīva aizsardzība, kura no malas izskatās psihotiski (autors A.T. tiešām līdz šim uzskatīja čigānu īpatnības par psihotiskiem traucējumiem, tagad uzskats izšķīst pateicoties Ingo studiju kursam). Mani novērojumi vedina šādu komponentu savstarpēju mijattiecībām, kas gala razultātā daudzslāņaini un dimensiju kārtās, individuāli čigānam, bērnam, pieaugušam un gados vecākam cilvēkam, katrā garīguma kapacitātes apskats ir no svara pēc pieredzes, traumu un pārdzīvojumu dziļuma; garīguma spektra indentifikācijas, temperamenta nervu tipa, intelektuālām spējām, čigānu kultūru ciešuma(autentiskuma) vai jauktu tautību ģimenes pārstāva,vecuma,dzimuma un reliģiskās piederības pieredzes, sociālā slāņa uml., kurā noris čigānu garīguma jautājuma izpausmes intensitāte un ekspresivitāte jeb cik liela ir čigānu svētums. Citi noslēdzas sevī- sērās, citi bērēs iztur. Šos jautājumus Latvijā akadēmiski un profesionāli pētī un apgūst Transpersonālās Izglītības Institūtā. Transpersonālā psiholoģija ir garīguma psiholoģija. (Ingrīda Indāne, Transpersonālā pieeja, KONSULTĒŠANAS UN PSIHOTERAPIJAS TEORIJA UN PRAKSE, 2016). Tēžu ietvarā esmu izvirzījis čigānu svenco jeb garīguma dimensiju klājumus:
Cilvēcīgā šķautne -kas raksturīgs cilvēkam; tāds, kurā izpaužas cilvēkam raksturīgās īpašības. Cilvēciskas jūtas. Cilvēciskas ciešanas. Cilvēciskas vājības. Cilvēciski izturēties pret dzīvniekiem. Svecos ir miermīlīgi garīguma paudēji. Nav aktīvas izpausmes, tomēr viņi dzīvo garīgumā ar pašapziņu un iekšēju pārliecību, dalīsies ikreiz kad citam tā nepieciešama.
Kognitīvā šķautne - Racionalitāte ir izpratnes veids par lietu būtību pēc to nozīmes un atbilstības noteiktām, cilvēka prāta normētām likumsakarībām. Tas ir veids, kā cilvēki nonāk pie secinājumiem, apsverot lietas pārdomāti. Par racionalitāti uzskata ne vien lietu un domas jēgpilnību, bet arī to piemērotību un atbilstību mērķa sasniegšanai/problēmas atrisināšanai. Sludina un aktīvi izrāda svecos jeb garīgumu. Iedarbojas citos un paplašinās garīgumā.
Pārņemtības šķautne- emociju, garīgo enerģētiku, jūsmu,šausmu,melanholijas,šaubu pārņemts; dzīves jautājumu, ticībā vai reliģijā, savā idejā saplūdis. Šie Roma garīgumā peld un garīgumu izmanto kā līdzekli, lai nodrošinātos pamateksistenciālā līmenī. Sajustu sevi un dzīvo garīguma sajūtās līdzīgi kā transa stavoklī.
Neirofizioloģiskā šķautne (https://ik-ptz.ru/lv/history/neirofiziologicheskie-osnovy-psihicheskoi-deyatelnosti-neirofiziologicheskie.html0 –Pirmais bloks - aktivizēšana un signāls. Otrais bloks ir informācijas saņemšana, apstrāde un uzglabāšana. Trešais bloks - programmēšana, regulēšana un kontrole.Visu trīs smadzeņu funkcionālo bloku kopīgs darbs ir nepieciešams nosacījums jebkuras cilvēka garīgās darbības īstenošanai. Čigānu pārstāvi ar paša tieksmi uz vieglu suģestējamību. Pieskaršanās vai uzsākta ideja var rosināt šajos cilvēkos plašāk un dziļāk tēmas attīstību: nervu sistēmā novājinātiem, emocionāli sensitīvie, sociālās grūtībās nonākušiem čigāniem viegli aizķert.
Čigānu mentalitāšu šķautne- čigānu domāšanas, īstenības uztveres, izpratnes veids (cilvēkam, cilvēku grupai) (http://lv.housepsych.com/mentalitet_default.htm); lai apzīmētu savdabīgu garīgās aktivitātes veidu, mentalitāti. Čigānu cilvēka psihes organizācijas, kā arī tās izpausmju kopumu un individuālo formu. Tas ir atrodams čigānu etniskajā kategorijā raksturīgo cilvēka pasaules uzskatu kultūras īpašību, emocionālo, intelektuālo īpašību veidā. Īsti un blakus esoši čigānu pārstāvi, kuri gan tradicionāli seko čigāniskuma garam, gan arī novelk robežas, kas nav čigāniem pieņemts. Šie pārstāvis zina mēra sajūtu. Izvairās izlikties. Rosās situācijas normas, pašcieņas un kultūru ietvarā.
Šīs šķautnes ir katrā čigāncilvēkā, tikai to apjoms un stiprums ir izveidojies indivīda bioloģijā un rakstura nervu sistēmas tipa ievirzēs.
Čigānu kultūrvides indivīdu ķemeniski darbīgās,roma sarunas tēmas,enerģiskās, emocionālās un intelektuāli skaidrojošās savijās iepazīties transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas prizmā. Tā salīdzinoši ir jauns zinātnisks un profesionāls virziens visa pasaulē. Unikāla pieeja un starpkontinentāli visaptveroša pieeja, it sevišķi, čigānus, transpersonāli var savīt simbiotiski Āfrikas un Latīņamerikas un Tuvo Austrumu un Āzijas čigānus. Vārds ”transpersonāls” (https://www.transpersonalaizglitiba.lv/kas-mes-esam/ko-nozime-transpersonals/) nāk no latīņu “trans”, kas nozīmē “caur”, “aiz”, “ārpus” un “persona”, kas nozīmē “maska”. Tā nu sanāk, ka “transpersonālā psiholoģija” ir “Dvēseles vārds caur un aiz maskām”. Transpersonāls – pārsniedz personisko vai individuālo. Pasaules čigānu nācijā Opre Roma! pazīstams visiem kontinentiem, ko pēc analītiskās psiholoģijas ( K.G. Junga) psihes struktūras zināms- kolektīvā zemapziņa (https://www.jungabiedriba.lv/junga-analitiska-psihologija/) ; tā ir cilvēces kopīgā vēsture, kas pārstāvēta mītos, leģendās u.c. Čigānu karogs visās pasaules valstīs ir pilnīgi vienāds pēc izmēra, krāsu kombinācijas un riteņa vidū karogam.
Visu kontinentu čigāni skaidri zina, ka čigānu izcelsmes tiek minētas Indija, un arī citā čigānu sakarā, ēģipte. Pēc transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas virziena pārliecinoši norāda par to, ko Karls Gustavs Jungs (Jung) bija secinājis, ka garīgie impulsi (Ingrīda Indāne, Transpersonālā pieeja, KONSULTĒŠANAS UN PSIHOTERAPIJAS TEORIJA UN PRAKSE, 2016) ir veselīgu arhetipu manifestācija, kas mājo cilvēces transpersonālajā kolektīvajā bezapziņā. Jāsecina, ka šīs kolektīvā bezapziņas impulsi manifistējās(izpaužas) visās čigānu etniskās kultūru minoritātēs, pasaules valstu nacionālā līmenī, arī Latvijas čigānu dzīļu psiholoģijā. Visur līdzīgas tradīcijas, kultūru paražas, ikdienas sociālās aktivitātes, grūtības ar nodarbinatību un skolas apmeklējumu, veselības jautājumu u.c. Samērā jaunā transpersonālās psiholoģijas pieeja paver skaidrāku priekšstatu čigānu psihes darbībā un fenomenu, to skaitā, garīguma skaidrojumā, ja turot uzmanības centrā dažādos apziņas stāvokļus, cilvēka iespēju potenciālu, Latvijas čigānu garīguma robežas. Čigāni redz jau mirušas vecmāmiņas ; izjūt mirušā klātbūtni mājās vai sapņos; daudzi paniski baidās līdz uzmācībām, klīnikā pazīstamām fobiju formām (nekrofobija — bailes no mirušiem, autofobijas- bailes no sevis, tanatofobija- bailes no nāves u.c.)
Tabula vienkārši simboliski un uzskatāmi parāda Čigānu Svencos jeb Svētumu(Garīgumu). Ir divas puses: vienā pusē, garīgums izriet no racionālas saprātības, otras puses – čigānu tradicioinālais garīgums. Vispareizākā Garīguma jeb Svenco Psixoloģijā ieturēt mēru un sabalansēt starp neirofizioloģisko(racionāla pieeja) un kultūru tradicionālo(misticismu) izpratni par čigānu garīgiem jautājumiem.
Andris Tertats,
Student s- Transpersonālās Izglītības Institūta – profesionālās izglītības pilnveides programmas: konsultants-terapeits
MSc.psych.,Psihologs,
veselības un sociālais aprūpētājs,
sociālais audzinātājs, ģimenes asistents-mentors, čigānu pētnieks."
