Dmitrijs Juskovecs: Aptiekas ir veselības aprūpes sastāvdaļa, nevis mazumtirdzniecības punkti

Nolūkā celt ne tikai savu aptieku konkurētspēju, bet arī ieviest pārmaiņas visā nozarē "Mēness aptieku" tīkls pagājušā gada nogalē sāka īstenot jaunu iniciatīvu "Ar īpašām rūpēm par jums". Šī iniciatīva ir balstīta uzskatā, ka aptiekas ir nevis mazumtirdzniecības punkti, bet gan nozīmīga veselības aprūpes sastāvdaļa. Tāpēc "Mēness aptieku" tīkls arī atbalsta Veselības ministrijas (VM) ieceri aizliegt aptiekas klientu piesaistei izmantot, piemēram, klientu lojalitātes programmas un kartes, intervijā stāsta AS "Sentor Farm aptiekas" un AS "Recipe Plus" valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs.

No 2005.gada nogales līdz 2009.gada nogalei bijāt "Recipe Plus" padomes priekšsēdētāja vietnieks. Pirms tam no 2000.gada vidus līdz 2005.gada vidum bijāt lieltirgotavas SIA "Magnum Medical" vadītājs. Bijāt arī AS "Elko Group" reģionālais direktors, bet no šī gada 20.februārī kļuvāt par zāļu lieltirgotāja "Recipe Plus" un medikamentu mazumtirgotāja "Sentor Farm aptiekas" priekšsēdētāju. Kādi ir jūsu galvenie uzdevumi?

Šim amatam mani uzrunāja uzņēmumu īpašnieki. Tā kā iepriekš jau te biju strādājis, viņiem bija zināms mans darba stils. Piekrītot ieņemt šo amatu, īpašnieki arī deva skaidrus stratēģiskos norādījumus, tostarp arī par sasniedzamajiem rezultātiem. Taču to sīkāk es neatklāšu.

Būtībā īpašnieki izvirzīja man uzdevumu maksimāli izmantot šo savstarpēji cieši saistīto uzņēmumu sinerģiju "Recipe Plus" un "Sentor Farm aptiekas" konkurētspējas palielināšanai. Esmu pārliecināts, ka, padarot efektīvākus darba procesus un ieviešot augstākos klientu apkalpošanas standartus, to izdosies sasniegt.

Neilgi pēc tam, kad kļuvāt par "Sentor Farm aptiekas" un "Recipe Plus" vadītāju, teicāt, ka patlaban "Mēness aptiekās" sākta revolucionāra farmaceitiskā servisa pilnveidošanas programma "Ar īpašām rūpēm par jums". Apgalvojāt, ka tas būs ne tikai vēsturisks izrāviens uzņēmumam, bet arī kardināli uzlabos aptieku darbības standartus visā nozarē.

Pagājušajā gada nogalē aptieku tīklā sākām īstenot jaunu iniciatīvu "Ar īpašām rūpēm par jums". Šogad testējam šī koncepta pilotprojektu desmit mūsu tīkla aptiekās gan Rīgā, gan reģionos. Testējam pirmos trīs mēnešus, pēc tam veiksim analīzi. Pilotprojekta izmaksas desmit aptiekās ir līdz 50 000 eiro.

Būtībā ar šo pieeju plānojam celt ne tikai savu konkurētspēju, bet arī radīt izmaiņas visā nozarē.

Kas veido jauno konceptu?

Būtībā tā ir farmaceitiskā aprūpe, kura balstīsies uz trīs punktiem.

Pirmais punkts ir aprūpes individualizācija. Proti, katrs aptiekas apmeklētājs tiek uztverts kā individualitāte. Farmaceitu uzdevums ir saprast, kā viņi var būt noderīgi katram atsevišķajam apmeklētājam.

Piemēram, mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka cilvēku vairākums, ieejot aptiekā, nemaz detalizēti neaprunājas ar farmaceitiem. Taču mūsu koncepts paredz nevis izsniegt apmeklētājam uzreiz, piemēram, prasīto "Ibumetin", bet gan aprunāties ar viņu, lai, iespējams, piedāvāto labāko risinājumu esošai kaitei.

Otrais punkts šajā pieejā ir profilakse. Mēs gribam redzēt savas aptiekas nevis kā mazumtirdzniecības punktus, bet gan kā aprūpes sistēmas sastāvdaļu, jo farmaceits atšķirībā no veikalu pārdevēja vai konsultanta zina, kā palīdzēt cilvēkiem.

Trešais koncepts ir rūpes par ģimeni, jo faktiski līdz ar aptiekas apmeklētāju uz aptieku atnāk arī viņa ģimene.

Vai šī iniciatīva varētu mainīt priekšstatu par aptieku?

Farmaceitisko aprūpi redzam kā nozīmīgu veselības aprūpes sastāvdaļu, jo vairāk laika farmaceits pavada konsultācijā ar apmeklētāju, jo lielākas ir izredzes, ka šis cilvēks pie ārsta neatnāks, jo būs vesels. Tāpat ir lielas izredzes, ka tādējādi cilvēks nekļūs par kompensējamo medikamentu sistēmas dalībnieku un valsts paredzētie līdzekļi tiks tiem, kam tie visvairāk vajadzīgi.

Ar iniciatīvu "Ar īpašām rūpēm par jums" gribam likt paskatīties uz aptieku kā uz punktu, kur tiek īstenota svarīga daļa no veselības aprūpes.

Pērn Veselības ministrija (VM) publiskajai apspriešanai nodeva grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos, kas regulē aptieku darbu, paredzot aizliegumu aptiekas klientu piesaistei izmantot klientu lojalitātes programmas, tostarp aptiekas klienta lojalitātes kartes, kā arī jebkura veida iesaisti citu komersantu izveidotās lojalitātes programmās. Aizliegumam piekrita arī Latvijas Farmaceitu biedrība (LFB), norādot, ka tas palīdzētu aptiekām virzīties uz profesionālāku pakalpojumu sniegšanu.

Uzskatām, ka lojalitātes kartes pašreizējā veidolā ir zaudējušas savu aktualitāti un kļuvušas par mārketinga triku agresīviem tirgus spēlētājiem, nesniedzot pircējiem reālu ieguvumu un veicinot nepamatotu zāļu iegādi un lietošanu.

Tāpat piekrītam VM un LFB paustajam viedoklim, ka aptiekām vajadzētu konkurēt ar farmaceitiskās aprūpes kvalitāti, uzraugot zāļu racionālu lietošanu, nevis aicinot iedzīvotājus pirkt zāles pirkuma izdevīguma dēļ.

Patlaban saskaņā ar spēkā esošo regulējumu "Mēness aptiekas" administrē savu lojalitātes programmu "Veselības karte", kuru esam gatavi adaptēt jaunam regulējumam, ja tāds tiks pieņemts.

Vairāki farmaceiti šogad Satversmes tiesā apstrīdējuši normas, kas viņiem liedz izveidot savu aptieku. Sūdzības iesniedzēji norādīja, ka vēlas taisnīgu noregulējumu, kas potenciāli jauniem aptieku tirgus dalībniekiem neliktu atvērt aptiekas vientuļākajos Latvijas nostūros, kamēr tām aptiekām, kuras bija ieņēmušas tirgus pozīcijas jau kritēriju ieviešanas brīdī, nav nekāda pienākuma "apgūt" šos lauku apvidus.

Salīdzinot ar dažām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā aptieku ir relatīvi daudz, lai gan aptieku skaits ir tikai nedaudz lielāks par vidējo aptieku skaitu Eiropas Savienības valstīs. Proti, aptuvens cilvēku skaits uz vienu aptieku Latvijā ir ap 2500 iedzīvotājiem. Piemēram, Nīderlandē uz vienu aptieku ir aptuveni 8000 iedzīvotāju jeb četras reizes vairāk apmeklētāju nekā Latvijā, kas uztur konkrēto aptieku, bet Dānijā šis radītājs ir ap 17 000 uz aptieku.

Ja regulējumu maina, tad jādomā par to, kādas aptiekas un kādās vietās tās atvērsies. Ir liela varbūtība, ka jaunas aptiekas atvērsies līdz ar lielveikaliem, kuru mātesuzņēmumiem jau pieder aptieku tīkli Latvijā vai citās valstīs. Piemēram, "Maxima" veikalu īpašnieku grupai pieder "Euroaptieku" tīkls, bet "Rimi" mātes uzņēmums "ICA" pērn rudenī Zviedrijā nopirka lielāko aptieku tīklu "Apotek Hjartat".

Vai ir pamats domāt, ka, atverot aptieku tirgu, pieaugs aptieku skaits?

Ja atvērsies tirgus, aptieku skaits Latvijā, visticamāk, nepieaugs, jo lielākam aptieku skaitam vienkārši trūktu speciālistu. Bet aptiekas pārvietosies uz lielveikaliem. Tas savukārt var veicināt to, ka aptiekas kļūs mazāk pieejamas apmeklētājiem, jo tās pārcelsies no pilsētu mikrorajoniem, maziem miestiem, mazpilsētām uz pilsētu komerccentriem.

Starp citu maz apdzīvotās vietās jau patlaban situācija ir tāda, ka vietām aptiekās ir tik zems apgrozījums, ka aptiekai pašai sevi nav viegli uzturēt. Tāpēc ir grūti teikt, vai šāda "liberalizācija" farmaceitiem un iedzīvotājiem būtu izdevīga.

Pēdējo gadu laikā saglabājas tendence sarukt iedzīvotāju skaitam. Vairāki reģionos strādājošie uzņēmēji norāda, ka vairāk tas jūtams tieši lauku reģionos, kuros cilvēku skaits samazinās ik gadu.

Arī mēs ar šo problēmu sastopamies Latvijas mazpilsētās, no kurām iedzīvotāji migrē uz reģionālajiem centriem vai uz Rīgu. Līdz ar to maz apdzīvotās vietās mazās aptiekas kļūst arvien mazāk un mazāk rentablas.

Tāpēc mēs būtībā tās mazās aptiekas subsidējam uz lielo aptieku rēķina, lai iedzīvotājiem reģionos būtu pieejamas nepieciešamās preces un medikamenti. Ja lielie uzņēmumi vēl spēj subsidēt savas mazās lauku reģionu aptiekas, tad neatkarīgajām un mazajām aptiekām šī situācija kļūst arvien grūtāka.

Vairākus gadus kā viena no nozares problēmām tiek minēts farmaceitu trūkums.

Farmaceitu trūkums ir sāpīgākā problēma nozarē. Patlaban Latvijā esošajās aptiekās strādā aptuveni 1500 farmaceitu un ap 1300 farmaceitu asistentu. Aptuvenās aplēses liecina, ka patlaban trūkst vismaz ap 500 farmaceitu un aptuveni tikpat daudz farmaceitu asistentu. Piemēram, "Mēness aptieku" tīkls kaut no rītdienas varētu darbā paņemt 120 cilvēkus, taču tirgū patlaban viņi nav pieejami.

Vai un ko šīs situācijas uzlabošanā var darīt uzņēmēji?

Latvijā ir divas augstākās izglītības iestādes, kurās tiek gatavoti farmaceiti. Tās ir - Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Universitāte. Savukārt farmaceitu asistenti tiek gatavoti Medicīnas koledžā. Taču jāatzīmē, ka vietu skaits šajās izglītības iestādēs ir nepietiekošs.

Cik ir dzirdēts, tad nākotnē budžeta vietu skaits tiks palielināts, kas ir pirmais vērienīgais solis uz kadru problēmu risināšanu. Marta sākumā esam sākuši sarunas ar augstskolām, kā mēs varam izveidot mūsu uzņēmuma apmaksātas budžeta vietas.

Pēdējā gada laikā vairāki aptieku tīkli veikuši nozīmīgas investīcijas aptieku tīkla attīstībā. Kā vērtējat konkurenci nozarē?

Ir skaidrs, ka visi nozares dalībnieki ir modri un aktīvi izmanto iespēju veikt kādus uzlabojumus, vai tie būtu lielie vai mazie tīkli vai neatkarīgas aptiekas. Starp citu Latvijā vismaz viena trešdaļa no visām aptiekām ir tieši neatkarīgās aptiekas.

Kā veiksmīgu neatkarīgu aptieku zīmolu, kurš ir izplatīts reģionos un kurā ir apvienotas neatkarīgas aptiekas, var minēt apvienību "Mana aptieka". Tāpat nozarē ienāk spēcīgi jaunie spēlētāji, piemēram, farmācijas kompānijai AS "Olainfarm" piederošais aptieku tīkls "Latvijas aptieka".

Pirms vairākiem gadiem Konkurences padome (KP) noteica ierobežojumu, kas liedz "Sentor Farm aptiekas" un "Recipe Plus" pārpirkt aptiekas Rīgā, Jēkabpilī, Talsos un Dobelē - pilsētās, kurās šiem uzņēmumiem jau ir ievērojama tirgus vara. Iepriekš noteikts, ka liegums ir spēkā līdz šī gada 1.janvārim. Kāds patlaban ir statuss ar KP?

Ja mēs vēlamies paplašināt aptieku tīklu, mums tas jāsaskaņo ar KP. Nav izslēgta iespēja, ka mēs paplašināsim tīklu, tomēr patlaban galvenais fokuss ir uz esošā tīkla pilnveidošanu.

Esam apstrīdējuši tiesā divus Konkurences padomes lēmumus, kuriem nepiekritām, jo uzskatām tos par nepamatotiem. Pašlaik norit tiesvedība, tādēļ plašākus komentārus šobrīd sniegt nevaram.

Šī gada marta sākumā veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) teica, ka nolūkā padarīt medikamentus pieejamākus valstij vajadzētu izveidot tai piederošu zāļu vairumtirdzniecības uzņēmumu, kas apgādātu vairumtirgotājus, kuri savukārt apgādātu slimnīcas un aptiekas. Viņš gan uzsvēra, ka tas ir viņa viedoklis un tālāk šī iniciatīva šobrīd nav virzīta. Vai šādas iniciatīvas īstenošana varētu kaut ko mainīt līdzšinējā kārtībā?

Līdz šim par valsts zāļu lieltirgotavas izveidi ir bijusi pieejama ļoti skopa informācija. Konkrētus komentārus būs iespējams sniegt tikai pēc iepazīšanās ar detalizētu projektu.

Kādas tendences novērotas pēdējā gada laikā apmeklētāju uzvedībā?

Aptuveni divas trešdaļas no kopējā uzņēmuma apgrozījuma veido recepšu medikamenti, bet atlikušo trešdaļu veido bezrecepšu medikamenti, uztura bagātinātāji, kosmētikas un higiēnas preces. Šī sadaļa ir visstraujāk augošā.

Pēdējā gada un it īpaši pēdējo mēnešu laikā mūsu pilotprojektu aptiekās esam novērojuši, ka apmeklētāji vēlas saņemt farmaceita konsultāciju par profilaksi. Aptiekās arvien biežāk tiek pirkta kosmētika, kur tāpat ar konkrēta produkta izvēli palīdz farmaceits.

Cik liels apgrozījuma un peļņas pieaugums bija 2014.gadā?

Patlaban visi finanšu dati tiek auditēti, taču varu teikt, ka abiem uzņēmumiem ir vērojama stabila izaugsme gan apgrozījuma, gan peļņas rādītājos.

Informācijai:

"Mēness aptieku" zīmola īpašnieka "Sentor Farm aptieku" apgrozījums 2013.gadā sasniedza 83,4 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2012.gadu, tas ir pieaugums par 6,86%. Pēc Zāļu valsts aģentūras datiem, aptieku tīkla "Mēness aptieku" apgrozījums no kopējā aptieku apgrozījuma valstī veidoja 25% vai 42% no tīklu aptieku kopējā apgrozījuma. "Sentor Farm aptieku" peļņa 2013.gadā sasniedza 6,39 miljonus eiro, bet nodokļos uzņēmums valstij 2013.gadā ir nomaksājis 5,26 miljonus eiro.

"Sentor Farm aptiekas" iekļaujas vietējā holdingā AS "Repharm", kurā ir arī zāļu lieltirgotava "Recipe Plus". AS "Sentor Farm aptiekas" dibināta 2003.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 199 202 eiro. Aptieku tīklā apvienotas vairāk nekā 170 aptiekas Rīgā un reģionos.

Savukārt zāļu lieltirgotavas "Recipe Plus" apgrozījums 2013.gadā sasniedzis 131,11 miljonu eiro. Salīdzinot ar 2012.kalendāro gadu, kad apgrozījums bija 127,34 eiro, tas ir pieaugums par 3%. Tikmēr uzņēmuma peļņa 2013.gadā sasniedza 10,5 miljonus eiro, kas ir par gandrīz 2% mazāk nekā 2012.gadā, kad peļņa bija 10,77 miljoni eiro.

AS "Recipe Plus" dibināta 1995.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1 643 416 eiro. "Recipe Plus" ar medikamentiem un medicīnas precēm nodrošina 750 Latvijas aptiekas un vairāk nekā 100 medicīnas iestādes.