LKA: uzņēmumu kreditēšanai Latvijā ir izaugsmes potenciāls – kredītsaistību apjoms trīsreiz mazāks nekā attīstītajās valstīs

Pēdējo trīs gadu laikā komercbankas uzņēmumiem izsniegušas kredītus 2,7 miljr. eiro apmērā, no tiem 155 milj. izsniegti 2015. gada 1. ceturksnī. Kopējais uzņēmumu kredītportfelis bankās ir 6,4 milj. eiro. LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis skaidro: „Latvijā kopējais kreditēšanas apmērs no IKP joprojām viens no zemākajiem Eiropā – saistības ir mazākas par 100%, kamēr attīstītajās valstīs tas ir 350%, bet attīstības valstīs tuvojas 200%.” Tai pat laikā LKA eksperti norāda, ka bankas ir gatavībā kreditēt veselīgus Latvijas uzņēmumus, tomēr lielākais šķērslis kredīta iegūšanai ir ēnu ekonomika.

Kreditēšanas apjoms visstraujāk audzis viesmīlības nozarē, bet krities tirdzniecībā

Pozitīva ziņa ir ievērojamais investīciju apjoms apstrādes rūpniecībā. Tajā ieguldīti 12,7% komercbanku kredītportfeļa. LKA kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs skaidro: „Nozares izaugsmi nodrošinājis eksports, pie kā veicināšanas uzņēmumi ir aktīvi un mērķtiecīgi strādājuši pēdējos 4-5 gadus.”

Izmitināšanas un ēdināšanas nozarē izsniegtā finansējuma apmērs palielinājies par 54%. Eksperti komentē, ka nozares izaugsmi veicinājusi Latvijas kā Baltijas valstu biznesa centra loma. Tomēr bankas piesardzīgi raugās uz straujo attīstību, lai tā nekļūtu lielāka par pieprasījumu un neradītu „burbuļa” draudus.

Savukārt visstraujāk – par 62% – kreditēšanas apjoms krities vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā. Analītiķi uzsver, ka iekšzemes pieprasījums ir pietiekams, bet ārvalstu tirdzniecības partneriem ir mainījusies attieksme par Latvijas uzņēmumiem – piegādātāji vairs nepieprasa priekšapmaksu un akceptē garākus preču apmaksas termiņus, līdz ar to nav nepieciešama banku iesaiste. Tāpat investīciju samazinājums skaidrojams ar globālu efektivitātes uzlabošanos – tirgotāji veido mazākus preču krājumus.

Lielākā daļa jeb 31,1% komercbanku kredītportfeļa joprojām ieguldīts nekustamo īpašumu nozarē. Līdzīga situācija ir arī citās valstīs, jo būvniecība nodrošina salīdzinoši daudz darbavietu, turklāt tajā nav izteikta tiesiskās vides nestabilitāte.

Bankas gatavas kreditēt veselīgus uzņēmumus

Banku vidū pastāv sīva konkurence par vadošo un stabilo Latvijas Top 50 vai Top 100 uzņēmumu kreditēšanu. Taču šo uzņēmumu vidū ir salīdzinoši pasīvs pieprasījums pēc jaunām investīcijām – svarīgākas ir rūpes par pieprasījumu, kvalificētu darbinieku piesaistīšanu, ģeopolitiskajiem riskiem un citiem faktoriem. Lielajiem uzņēmumiem ir salīdzinoši labāki kreditēšanas nosacījumi nekā Skandināvijā.

Kredīta saņemšanu visbūtiskāk kavē ēnu ekonomika – uzņēmumu neuzrādītās peļņas apjoms 2013. gadā bija lielākais visās Baltijas valstīs jeb 10% no IKP. Tāpat izaugsmi kavē nepilnīga struktūrfondu izmantošana un nepietiekami uzkrāts pašu kapitāls. Piemēram, Latvijas kaimiņvalstis ir soli priekšā struktūrfondu apgūšanā – Lietuvas ekonomikā tiks iepludināti 700 milj. eiro energoefektivitātes uzlabošanai, kas būs pozitīvs grūdiens ekonomikai. To apgūšana radīs jaunas darbavietas un mazinās energoatkarību un iedzīvotājiem nodrošinās mazākus komunālos rēķinus.

Investīciju piesaisti kavē arī uzņēmumu zināšanu trūkums par finansējuma iegūšanu – ne vienmēr atbilstošākais risinājums ir komercbanku kredīti. Tie būs piemēroti uzņēmumiem stabilas izaugsmes fāzē, savukārt uzņēmumam agrīnajā izaugsmes posmā atbilstošāks būs riska kapitāla fondi. Novērojama sakarība, jo tālāk uzņēmums atrodas no Rīgas, jo tam ir mazākas zināšanas par citiem finanšu instrumentiem, tāpēc nākamajā periodā banku uzdevums būs vēl plašāk un aktīvāk skaidrot finansējuma pieejamības veidus.

Ar pašreizējām uzņēmumu investīcijām grūti panākt turīgās valstis

„Uzņēmumu investīcijas pamatkapitālā no IKP ir tādā pašā līmenī kā Zviedrijā, bet, lai nodrošinātu līdzvērtību labklājības līmeni, Latvijā investīcijām būtu jābūt apjomīgākām,” vērtē LKA eksperts, Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Ir svarīgi, kur investīcijas tiek ieguldītas – Latvijā tās galvenokārt iegulda ražošanas uzlabošanā un efektivitātē, kamēr Igaunijā finansējums tiek ieguldīts pētniecībā un attīstībā, kas ļauj ražot preces ar augstu pievienoto vērtību – zināmākais piemērs „Skype” programmatūras izgudrošana un izstrādāšana.

Latvijas biznesa kopumā vide ir ļoti piesardzīga investēšanā. 32% uzņēmumu plāno ieguldīt uzņēmuma attīstībā no 10 000 līdz 2 miljoniem eiro. Šāda apjoma finansējumam ir drīzāk kosmētiska nozīme, jo investīciju apjoms ir aptuveni viena ražojoša uzņēmuma darba galda vērtībā.

Lai palielinātu uzņēmumu kreditēšanas apjomus, uzņēmumiem ir jāveicina savas darbības caurspīdība, valstij jāveicina motivācija ienākumu uzrādīšanai, tiesiskās vides sakārtošanai un struktūrfondu koordinēšanai, bet komercbankām jākļūst par uzņēmumu finanšu partneri un zināšanu centru.

Informāciju sagatavoja:
Baiba Melnace
LKA sabiedrisko attiecību speciāliste
29265135
baiba.melnace@bankasoc.lv