ES nauda biznesam Latvijā: Pusmiljons un ražošanas nav, cūku urīna pārstrāde un aizdomas par shēmām

Uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā no Eiropas Savienības (ES) pieejams miljonos eiro mērāms atbalsts, tomēr ne vienmēr tam ir gaidītais rezultāts, jo daži uzņēmumi nespēj sasniegt solīto un pat nīkuļo. Turklāt kādā gadījumā policija sākusi izmeklēšanu aizdomās par krāpniecisku shēmu, ziņo LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.

Raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” rīcībā nonākusi informāciju par veselu shēmu, kā uzņēmums “Micro Tech Baltic”, iespējams, Eiropas naudu no Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūras izkrāpis. Runa ir par diviem miljoniem eiro un vēl diviem, kurus iegūt jau vairs neizdevās.

Rīgas reģiona policijas pārvalde sākusi izmeklēšanu aizdomās, ka noziedzīgajā shēmā iesaistīti vismaz septiņi Latvijas un ārvalstu uzņēmumu pārstāvji. Vienam no viņiem piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

“Tā krāpšana ir tajā, ka uzņēmējs, pretendējot uz Eiropas fondu finansējumu, ir apzināti maldinājis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un ir viltojis dokumentus. Viltotus dokumentus iesniedzis. Tātad ir apzināti fiktīvu darījumu rezultātā norādīts uzņēmuma apgrozījums. Faktiski tajā uzņēmumā nekāda komercdarbība netika veikta. Un otrs no tādiem lielākiem momentiem ir tas, ka projektā vajadzēja būt paša finansējumam, arī diezgan būtiskai summai. Bet paša finansējums nebija, bija tikai iesniegti dokumenti, uz kuriem uzņēmējs atsaucās, ka viņam tas finansējums būs, bet īstenībā šī finansējuma nebija. Viņš saņēma finansējumu vairāk nekā divu miljonu apmērā. Tālāk faktiski ir ļoti daudz jautājumu un neskaidrības par to, kādā veidā šī iekārta, kura tika finansēta no Eiropas naudas, tika iegādāta. Vai tā tiešām tik maksāja un vai tiešām reāli tā iekārta vispār pastāv? Un otrs jautājums ir par to, ko mēs arī pārbaudām, vai tika veikta uzņēmējdarbība ar šo iekārtu. Pēc mūsu datiem, tur ir ļoti daudz fiktīvu darījumu un viltotu dokumentu,” atklāj Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks Ģirts Mundurs.

Šajā gadījumā ir runa par firmu “Micro Tech Baltic” un tās īpašnieku Tomasu Žukovski, kurš vēl pirms diviem gadiem pozēja laikrakstam “Dienas bizness” un stāstīja, kā brīnumizejvielu var dabūt no cūku urīna.

Lielais projekts bija iecerēts netālu no Jēkabpils, Salas pagastā “Miķelānos”, kur bija un vēl aizvien ir vietējā cūku ferma, taču mainījušies tās īpašnieki. Tomass Žukovskis no iepriekšējiem saimniekiem nomājis nelielu zemes gabalu, kur bija paredzēts izvietot īpašu iekārtu, un solīja, ka no apkārtējo cūku mēsliem ar to tiks ražots karbamīds, ko izmanto dīzeļa dzinējos kā izplūdes gāzes absorbentu ''AdBlue''. Savukārt pārpalikumi izmantoti kā mēslojums laukiem. Inovatīvs projekts, un tā kopējās izmaksas apmēram desmit miljoni eiro, no kuriem četrus bija paredzēts ņemt no Eiropas Savienības.

2014.gadā tika ziņots, ka cūku fermā Miķelāni SIA Micro Tech Baltic izvērš kūtsmēslu pārstrādi un karbamīda ražošanu. Tika arī norādīts, ka šis ir augstas pievienotās vērtības investīciju projekts un tā kopējās izmaksas tika lēstas ap desmit miljoniem eiro, ES finansējums – ap četriem miljoniem eiro.
Pēc uzņēmuma valdes locekļa Tomasa Žukovska teiktā laikrakstam “Dienas bizness” pirms diviem gadiem, Micro Tech Baltic ražošanā plānoja izmantot Agroplast tehnoloģiju, ko izstrādājusi komanda, kuras sastāvā ir ne tikai zinātnieki un inženieri, bet arī ražošanas uzņēmumu vadītāji, lauksaimniecības un lopkopības eksperti. Agroplast tehnoloģija nosaka gandrīz tūlītēju kūtsmēslu savākšanu un pārstrādi, kas nodrošina tīrāku vidi fermās.
Agroplast tehnoloģijā nodalītie mēsli dodot iespēju iegūt līdz pat 25% lielāku biogāzes apjomu un šī iemesla dēļ SIA Industriālo tehnoloģiju aģentūra sākusi īstenot biogāzes koģenerācijas projektu fermas teritorijā, kurš būšot viens no retajiem termofilajiem biogāzes ražošanas procesiem.

Palielinot jaudas, bija plānots nodrošināt 27 jaunas darba vietas, kas Jēkabpils pusē ir būtiski. SIA Micro Tech Baltic tika izveidots ar mērķi realizēt ražošanas projektus, kur tiek izmantotas vietējās izejvielas un jaunākās tehnoloģijas, jo īpaši nanotehnoloģijas. Projekta aprēķini liecina, ka tas ir finansiāli izdevīgs un valstij nodrošina būtiskus nodokļu ieņēmumus, tomēr lielākā vērtība ir tā ietekme uz vidi – tiek samazinātas ar kūtsmēslu utilizāciju saistītās problēmas un ražota ķīmijas sektorā plaši izmantota pamatviela – karbamīds, ko izmanto dīzeļa dzinējos kā izplūdes gāzes absorbentu AdBlue. Šādā veidā būtiski tiek samazināts kaitīgo izmešu daudzums, kas atbilst “zaļas” saimniekošanas un nulles piesārņojuma principiem. Pirms diviem gadiem žurnālistiem T. Žukovskis stāstīja, ka tehnoloģiju attīsta Dānijas uzņēmums Green Tech Holding ApS un šajā gadījumā kūtsmēslu utilizācijas tehnoloģija ir pazīstama ar nosaukumu Agroplast. Par Agroplast tehnoloģiju interesi ir izrādīja, piemēram, ASV un Dānijas cūku audzētāji.

Nu cūku fermā stāsta, ka ražotnes tur nav, tikai kāda iekārta. Kas tagad izjaukta pa daļām. Neviens vietējais gan nekad nav redzējis to darbojamies. To, cik tā vērta, vai ar to var ko ražot un vai tā maz strādā, noskaidrot īsti nevar. Vietējie zina stāstīt, ka ar Žukovski vienmēr kopā ar bijis kāds biznesa partneris Valdis Šmits. Pats Šmits gan saka, ka nav biznesa partneris. Savukārt saskaņā ar LTV rīcībā esošo informāciju Valdis Šmits figurē arī naudas darījumos ar Žukovska firmu. Un tieši darījumi, kādā veidā nauda apgrozījos Žukovska formas kontos, bija iemesls aizdomām, ka ne viss ir tik rožaini, kā raksta avīzēs.

Proti, ir aizdomas, ka firmas apgrozījums palielināts mākslīgi ar fiktīviem darījumiem, vienu un to pašu naudu dzenājot pa dažādu, tostarp arī pa ārzonu firmu kontiem.

Tas esot ļāvis pretendēt uz lielāko iespējamo Eiropas fondu atbalstu. Arī pati brīnumainā iekārta esot pirkta ar starpnieku palīdzību, turklāt daļa naudas atgriezusies atpakaļ pašas firmas kontos, tāpēc izmeklēšanā vēl cenšas noteikt precīzi, cik par iekārtu ir samaksāts un vai vispār maksāts.

Informācijas avots: lsm.lv

Attēlā: Micro Tech Baltic valdes loceklis Tomass Žukovskis
Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness