STP sēdē plānošanas reģionu pārstāvji ''norauj'' kvorumu, tādēļ netiek lemts par sabiedriskā transporta sniegšanu atsevišķas lotēs
Sabiedriskā transporta padomes (STP) sēdē šodien trīs plānošanas reģionu - Zemgales, Vidzemes un Latgales - pārstāvji ''norāva'' kvorumu, tādēļ netika lemts par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem atsevišķās reģionālā maršruta tīkla lotēs no 2018. līdz 2021.gadam, tajā skaitā arī lotēs "Jēkabpils" un "Preiļi", pastāstīja Autotransporta direkcijas (ATD) pārstāve Zane Plone.
Viņa skaidroja, ka STP sēde šodien notika divu jaunu padomes locekļu sastāvā. Latgales plānošanas reģionu no 2017.gada 31.janvāra pārstāv Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes loceklis un Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, savukārt Vidzemes plānošanas reģionu - Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes loceklis un Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs. Pirms tam STP loceklis bija Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs un Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Inita Ozoliņa.
STP locekļi sēdes sākumā ar vienas balss vairākumu lēma, ka tiks skatīts jautājums par ATD izstrādāto atklāta konkursa nolikumu par tiesībām sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumu lotē ''Alūksne'', ''Daugavpils'', ''Gulbene'', ''Jēkabpils, ''Limbaži'', ''Ludza'', ''Madona'', ''Preiļi'', ''Rēzekne'' un ''Ziemeļvidzeme'' no 2018. līdz 2021.gadam.
''Tomēr, ņemot vērā, ka Vidzemes, Latgales un Zemgales plānošanas reģiona pārstāvji iebilst izstrādātā nolikuma prasībām, šo trīs plānošanas reģionu pārstāvji sēdi pameta, neskatoties uz to, ka padomes vairākums bija lēmis jautājumu skatīt šodien. Sēdi neapmeklēja arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvis. Bez kvoruma STP balsot un pieņemt lēmumu nav tiesīga, tādēļ jautājums par atklāta konkursa nolikumu atkal tiek atlikts. Papildus informējam, ka Vidzemes, Latgales un Zemgales plānošanas reģiona attīstības padomei tiks lūgts skaidrojums par triju padomes locekļu rīcību,'' klāstīja Plone.
Pēc viņas teiktā, ņemot vērā, ka ATD strādā pie sabiedriskā transporta organizēšanas kārtības no 2021.gada, līgumi ar pārvadātājiem, kas uzvarētu attiecīgajā konkursā, tiktu slēgti līdz 2020.gada 31.decembrim. ''Šāds termiņš noteikts, jo šobrīd ATD administrē 65 dažādus līgumus ar pārvadātājiem par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu un šajos līgumos ir ietverti ļoti dažādi nosacījumi un atšķirīgi pakalpojumu sniegšanas standarti (dažādi nosacījumi attiecībā uz zaudējumu kompensēšanu, ir atšķirīgas līgumsodu sankcijas, dažādas kvalitātes prasības u.c.). Tādējādi gan pārvadātāji, gan arī pasažieri ir nostādīti nevienlīdzīgā situācijā,'' informēja direkcijas pārstāve.
Vienlaikus viņa piebilda, ka lielākajai daļai pārvadātāju līgumi jau ir spēkā līdz 2020.gada beigām. Plānotais konkurss aptver 15% no kopējā maršrutu tīkla.
Atsevišķu plānošanas reģionu pārstāvji un VARAM iebilst, ka drīzumā plānotais konkurss tiktu sludināts uz trim gadiem, aicinot ATD to nesludināt un pagarināt līgumus līdz 2020. gada beigām ar pārvadātājiem, kuri patlaban apkalpo konkrētos maršrutus. ATD vairākkārt norādījusi uz to, ka atsevišķu plānošanas reģionu, pašvaldību vai pārvadātāju vēlme vien nevar būt par pamatojumu līgumu pagarināšanai. Tad, ja būtu tiesisks pamatojums to darīt, tas noteikti tiktu izvērtēts, bet patlaban tāda nav. Tāpat direkcija lūgusi iesniegt juridiski pamatotus argumentus saistībā ar šo līgumu pagarināšanu.
Pēc Plones teiktā, Eiropas Parlamenta un Padomes regula nosaka, ka tiešs līguma piešķīrums vai oficiāla vienošanās par pakalpojumu valsts līguma pagarināšanu, vai prasība izpildīt noteiktas saistības attiecībā uz sabiedrisko transporta pakalpojumu sniegšanu var tikt piemērota tikai un vienīgi ārkārtas apstākļu gadījumos. Atbilstoši šai normai pakalpojumu sniegšanu nedrīkst pagarināt ilgāk par diviem gadiem. Pakalpojuma pasūtītājs nedrīkst ļaunprātīgi atsaukties uz šo normu, lai izvairītos no vispārējā publisko iepirkumu regulējuma piemērošanas un izvēlētos pārvadātāju bez atklātas konkursa procedūras. Ja ATD realizētu atsevišķu plānošanas reģionu, pašvaldību vai pārvadātāju izteikto viedokli, tā tiktu uzskatāma par ļaunprātīgu darbību, kā rezultātā Eiropas Komisija varētu celt iebildumus par regulas pārkāpumu.
''Turklāt viena no gaidāmā konkursa prasībām, kas neapmierina atsevišķus pārvadātājus un pašvaldības, ir autobusu parka vidējais vecums (15 gadi) un maksimālais autobusa vecums (ne vairāk par 20 gadiem). Tās noteikti nav uzskatāmas par pārmērīgām prasībām arī triju gadu periodā un arī gadījumos, kad maršruts tiek izpildīts pa grants seguma ceļu, kas nav labākajā stāvoklī. Turklāt jau šobrīd, īpaši ziemas periodā, saņemam salīdzinoši daudz sūdzību no iedzīvotājiem par autobusu tehnisko stāvokli. Tāpat paši pārvadātāji, kuri ikdienā brauc ar privāto transportlīdzekli, cenšas izvēlēties pēc iespējas jaunāku automašīnu, kas ļauj ekonomēt ekspluatācijas izdevumus, kā arī ir būtiski no drošības un komforta aspekta. Tad kādēļ necensties uzlabot situāciju arī iedzīvotājiem, kuri ikdienā pārvietojas ar sabiedrisko transportu?'' pauda Plone.
STP izveidota, lai ieviestu vienotu pieeju sabiedriskā transporta pakalpojumu plānošanas, pasūtīšanas, līgumu slēgšanas un valsts budžeta izlietošanas uzraudzības procesiem. Padomē darbojās pieci satiksmes ministra iecelti pārstāvji un pieci no plānošanas reģioniem.
Materiāls tapis sadarbībā ar LETA