Debatēs iezīmē Zemgales reģiona aktivitātes “zaļajā transportā”

Turpinot pasākumus “zaļā transporta” jomā, ZPR rīkotajā domnīcā par atjaunojamo energoresursu izmantošanu iesaistītie eksperti pārrunājuši reģionam aktuālākos risinājumus.

Lai gūtu precīzāku ieskatu esošajā situācijā, Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta Autotransporta nodaļas vecākais referents Jānis Kalniņš klātesošos pirms debatēm iepazīstināja ar alternatīvo degvielu attīstības plānu: “Jau šobrīd elektrotransporta īpašniekiem ir vairākas priekšrocības - piemēram, nav jāmaksā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis, ir bezmaksas pirmreizējā reģistrācija, iespējams braukt pa sabiedriskā transporta joslām, daudzās stāvvietās Rīgā un Liepājā auto iespējams novietot bez maksas, un nav jāmaksā par iebraukšanu Jūrmalā.”

Viņš arī atklāja, ka SM un Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) rīcību koordinē 2014. gadā pieņemtā direktīva, kurā noteikti specifiski parametri elektromobiļu un ar ūdeņradi un saspiesto un sašķidrināto dabasgāzi darbināmu auto uzlādes punktu blīvumam. “Būtiski, ka CSDD izveidota elektromobilitātes koordinācijas daļa, kas strādā pie projekta, lai izveidotu nacionālo e-transporta uzlādes tīklu, ļaujot brīvi pārvietoties visā valsts teritorijā,” tā J.Kalniņš.

“Baltijas vides foruma” pārraudzītajā diskusijā par galveno tematu tika izvirzīti pārstāvēto pušu - valsts institūciju, plānošanas reģionu, pašvaldību, biedrību, zinātnieku un autopārvadātāju - mērķi vai interese un rīcība atjaunojamo energoresursu un alternatīvās degvielas izmantošanas jomā.

Secināts, ka valsts iestādēm jāturpina darbs pie ilgtspējīgas transporta attīstības, kas ir gan ekoloģiskāka, gan drošāka, tomēr tas ir vairāku desmitgažu plāns. “Ja skatās no ģimenes plānošanas vai uzņēmējdarbības viedokļa, jau ir iestājies 2020. gads, tomēr joprojām trūkst politiskās gribas, lai izpildītu gan Latvijas saistības, gan sabiedrības intereses,” skarbi secinājis Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrības (BiMAB) valdes priekšsēdētājs Arnis Bergs. Savukārt Zemgales Plānošanas reģiona projektu vadītājs Raitis Madžulis, kurš darbojas ar projektu “INTENSSS-PA”, norādīja, ka ieinteresētiem jābūt visu jomu pārstāvjiem, veidojot ilgtspējīgāku cilvēces esamību uz planētas.

Tieši ekoloģija un labā piemēra rādīšana ir bijuši galvenie aspekti, kādēļ daudzās pašvaldībās iegādāti elektromobiļi. “Kopējās ekspluatācijas izmaksas šobrīd ir līdzvērtīgas, galvenā atšķirība ir gūtās sajūtas, ko rada pārvietošanās ar zaļo transportu, ” atzinis Jelgavas pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” pārstāvis Māris Skudra, piebilstot, ka Jelgavā pašvaldības policija ikdienā sekmīgi izmanto trīs VW eUP! elektromobiļus.

Arī biedrībām nepieciešams līdzdarboties, informējot sabiedrību un rīkojot pasākumus. Tā 2015. gadā Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra rīkoja elektromobiļu maratonu, bet BiMAB vadītājs A.Bergs ir pārliecināts, ka jaunā paaudze elektrisko transportu pieņems ātrāk: “Bērni, kas šobrīd izaug ar planšeti rokās, nemaz nevēlās auto ar iekšdedzes dzinējiem.”

Tāpat diskusijās spriests par elektromobīļu pielietojumu. Statistika liecina, ka Latvijā 25% auto dienā pārvietojas līdz 100 kilometriem, un šie autovadītāji jau šodien varētu “pārsēsties” uz teju jebkuru elektromobili. Savukārt, ņemot vērā standarta uzlādes ilgumu, nepieciešams lielāku uzmanību pievērst “lēnās” uzlādes punktu izvietošanai tūrisma galamērķos, piemēram, pie pilīm un dabas parkiem, “ātro” uzlādi koncentrējot uz vietām, kur vadītājam nepieciešams ātri turpināt ceļu, piemēram, TEN-T ceļu malās. Izvērtējot pielietojumu, nepieciešams piedāvāt arī alternatīvas - šobrīd LLU zinātnieki, izvērtējot reģiona resursu pieejamību un specifiku, veic dažādus pētījumus, tostarp arī par elektrotransportu un nākamās paaudzes biodegvielām, kas arī palīdzētu samazināt CO2 izmešu apjomu.

Diskusijas noslēgumā dalībnieki grupās piedāvāja savu vīziju Zemgales reģiona alternatīvās enerģijas plānam, sniedzot priekšlikumus gan e-transporta uzlādes punktu izvietojumam, gan biodegvielas ražotņu izvietojumam, kā arī akcentējot ģeotermālo resursu iespējas.

Ekspertiem vēlreiz kopā sanākot, diskusijas apmācību formā tiks turpinātas, prezentējot iesaistīto pušu aktualitātes atjaunīgo energoresursu, uzlādes staciju tīkla, elektroautobusu testu, biometāna pielietojuma un automatizēto transportlīdzekļu jomās.

Sanāksmes prezentācijas ar plašāku informāciju lejupielādēt iespējams ZPR mājaslapas sadaļā "Lejupielādes".

Domnīca “Atjaunojamo energoresursu izmantošana “Zaļajā transportā”” tika rīkota ar ZPR īstenotā projekta “Enerģētikas pasākumu telpiskās un sociālekonomiskās ilgtspējības plānošana” (INTENSSS-PA) atbalstu. Projektu pilnībā finansē Eiropas Savienības HORIZON2020 programma, un tā kopējais budžets ir 1 707 925 EUR, savukārt ZPR budžets ir 70 606,25 EUR.