Latvijas bagātība – pazemes ūdeņi un dabīgais minerālūdens
Ja agrāk nafta, gāze un cēlmetāli tika uzskatīti par nozīmīgākajiem zemes dzīļu resursiem, tad pēdējos gados līdz ar dzeramā ūdens nepietiekamības problēmas saasināšanos pasaulē arvien vairāk pieaug pazemes ūdeņu vērtība kā nozīmīgam zemes dzīļu resursam. Jāmin, ka Latvijas dzīles var lepoties ar bagātīgajiem pazemes un dabīgajiem minerālūdeņiem, kas, daudzviet ir kvalitatīvi un nepiesārņoti.
Inga Retiķe, LU ĢZZF vides zinātnes doktorante un projekta „Latvijas dzīļu atklājēji" iniciatore, norāda, ka pazemes ūdeņi ir pats galvenais dzeramā ūdens apgādes avots Latvijā. Turklāt Latvijas dzīlēs ir bagātīgi arī dabīgā minerālūdens resursi. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopoto informāciju šobrīd kopējie spēkā esošie pazemes ūdeņu krājumi gandrīz 300 pazemes ūdeņu atradnēs ir aptuveni 1,053 milj. m3/d, no tiem saldūdeņi veido 89%, bet ūdeņi ar paaugstinātu mineralizāciju - 11%.
Pazemes ūdeņi ir visi ūdeņi, kas galvenokārt nokrišņu rezultātā ir izsūkušies cauri zemes dzīlēm un atrodas iežu porās, plaisās un tukšumos. Tie var atrasties līdz pat 14 kilometru dziļumam. Tiesa, Latvijā, daudzviet jau pāris simtu metru dziļumā ūdens var būt jau pārāk sāļš, lai to izmantotu ikdienas patēriņam.
Latvijā minerālūdens varētu būtvecāks pat par 20 000 gadiem
Projekta „Latvijas dzīļu atklājēji" jaunie ģeologi un vides zinātnieki izpētīja vienu no dziļākajiem un senākajiem Latvijā iegūstamā dabīgā minerālūdens „Mangaļi" dziļurbumiem. Balstoties uz Baltijā veiktajiem pazemes ūdens izotopu pētījumiem un hidroģeoloģiskās modelēšanas rezultātiem, pastāv liela iespējamība, ka dabīgā minerālūdens „Mangaļi" dziļākā artēziskā urbuma 410 metru dziļumā ūdeni veido nokrišņi, kas infiltrējušies Baltijas Ziemeļu daļā pirms aptuveni 20 000 gadiem, vēl ledus laikmetā.
Jāņem vērā, ka šī modeļa ūdens vecuma aprēķins ir jāinterpretē kā ūdens uzturēšanās ilgums iežos, nemainoties ārējiem apstākļiem, kur ūdens vecuma aprēķins ir balstīts uz pazemes ūdeņu plūsmas aprēķinu mūsdienu situācijai. Iegūtie rezultāti pastarpināti tiek apstiprināti ar Pērnavas ūdens horizonta Oglekļa izotopu pētījumiem Lietuvas un Igaunijas teritorijā.
Jānis Bikše, LU ĢZZF ģeoloģijas maģistrs un viens no projekta „Latvijas dzīļu atklājēji" iniciatoriem atklāj, ka Latvijā ir ļoti kvalitatīvi pazemes ūdeņi, kas nav saskārušies ar piesārņojumu, jo veidojušies no nokrišņiem laikā, kad nebija ne rūpniecība, ne gaisa un vides piesārņojums. To vecums ir atkarīgs no iežu uzbūves un to dziļuma – jo dziļāka to ieguves vieta, jo ilgāks laiks ir vajadzīgs, līdz nokrišņi izfiltrējas caur iežu slāņiem. Tomēr jāņem vērā, ka, ūdeņiem sasniedzot zināmu mineralizācijas pakāpi, tos vairs nevar lietot uzturā neierobežoti, bet tikai ārstnieciskos nolūkos pēc ārsta norādījumiem. Dabīgais minerālūdens, kas iegūts no „Mangaļi-3" artēziskā urbuma, ir bagātīgs ar minerālsāļiem un tam ir salīdzinoši augsta mineralizācijas pakāpe.
Vienādā dziļumā var būt atšķirīgs ūdens vecums
Pazemes ūdeņi ir tikai daļa no visiem pasaules ūdeņiem, kas ir iesaistīti nepārtrauktā ūdens apmaiņā. Atmosfēras nokrišņi papildina pazemes ūdeņus, kas savukārt pēc tam noplūst virszemes ūdeņos, papildinot tos. Gruntsūdeņos ūdens apmaiņa notiek salīdzinoši ātri, dažkārt, nepieciešamas tikai dažas nedēļas, savukārt dziļākajos artēzisko ūdeņu horizontos šī apmaiņa aizņem jau gadus, gadu desmitus, simtus un pat daudzus tūkstošus gadu.
Tomēr pazemes ūdens vecums līdzīgā dziļumā atšķirīgās vietās var būtiski atšķirties, jo nokrišņu infiltrācijas ātrums zemes dzīlēs ir atkarīgs no iežu slāņiem un pazemes ūdens cirkulācijas. Inga Retiķe norāda, ka daži ieži kā smiltis laiž ūdeni cauri ļoti viegli, turpretī māls un kaļķakmens tieši pretēji ūdeni aiztur. Nokrišņi iefiltrējas zemē cauri iežiem, kuri ūdeni nespēj aizturēt, un uzkrājas virs iežiem, kas to aiztur. Šo iežu slāni sauc par sprostslāni. Zemes dzīlēs ūdens bagātīgie slāņi ir izkāroti pamīšus ar sprostslāņiem, kas vāji infiltrē ūdeni. Šāds ūdens horizontu un sprostslāņu kārtojums var sasniegt vairāku kilometru biezumu. Tāpēc arī pazemes ūdens vecums nav piesaistīts konkrētam dziļumam, bet gan infiltrācijas procesam cauri atšķirīgiem Zemes dzīļu iežiem.
Vistrūcīgāk ar ūdens resursiem Kolkā, Liepājā, Zemgalē un Pierīgā
Latvijas zemes dzīlēs esošie ūdeņi savas īpašības ieguvuši nokrišņu ūdeņiem ilgstoši filtrējoties caur dažādiem nogulumiem, kas galvenokārt nosaka pazemes ūdeņu sastāva teritoriālās atšķirības un to ķīmiskā sastāva mainību dažādos dziļumos.
Raksturīgi, ka, pieaugot dziļumam pazemes ūdeņos, palielinās izšķīdušo vielu daudzums. Tā rezultātā saldūdeņus Latvijā dziļākajos iežu slāņos nomaina iesāļūdeņi, sāļūdeņi un sālījumi. Šī maiņa notiek no 100 m Kurzemes ziemeļos līdz 400 m Vidzemes augstienē. Balneoloģijā (mācība par ārstniecisko minerālūdeņu veidošanos un atrašanās vietām, to fizikāli ķīmiskajām īpašībām un izmantojamību dažādu slimību ārstēšanā)un pārtikā izmantojamos iesāļūdeņus un sāļūdeņus sauc par dabīgajiem minerālūdeņiem. Latvijas minerālūdeņu sāļu sastāvu nosaka ūdens saturošo horizontu iežu sastāvs, tāpēc tie ir bagātīgi ar dauzām minerālvielām – kalciju, magniju, fosforu, nātriju, u.tml.
Tuvāk zemes virspusei sastopami mazāk mineralizēti, hidrogēnkarbonātu tipa saldūdeņi, hidroģeoloģiskā griezuma vidusdaļā bieži sastopami sulfāta tipa iesāļūdeņi. Griezuma lejas daļā sastopami hlorīda tipa ūdeņi, iesāļūdeņi, sāļūdeņi un pat sālījumi.
Tomēr nav tā, ka visā Latvijas teritorijā uzturā pieejamie pazemes ūdeņi ir vienādā daudzumā. Piemēram, atsevišķās vietās Kurzemē – Kolkā un Liepājā, kā arī Zemgales līdzenumā un Pierīgā - Carnikavā un Berģos - kvalitatīvi ūdens resursi ir ierobežoti.
Latvijā ir arī termālie ūdeņi. Piemēram, Liepājas, Jelgavas un Dobeles apkaimē sālsūdeņiem ir raksturīga paaugstināta temperatūra, ko var efektīvi izmantot siltuma enerģijas ražošanā.
Projekta „Latvijas dzīļu atklājēji" iniciatori ir jaunie ģeologi un vides zinātnieki, kas pašlaik studē vai ir pabeiguši studijas Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātē, un to domubiedri. Latvijas dzīļu atklājēju mērķis ir veicināt iedzīvotāju patriotismu un izglītot, ka viena no mūsu nozīmīgākajām dzīļu bagātībām ir uzturā lietojamie pazemes ūdeņi un ka Latvija ir minerālūdens lielvalsts. Projekta ietvaros jaunieši izveidoja kustību „Latvija – minerālūdens lielvalsts", kurai ar sociālo mediju starpniecību jau pievienojušies vairāk nekā 800 sekotāju, kā arī devās popularizēšanas ekspedīcijās uz Latvijas reģioniem un citām Eiropas valstīm.
Avots: tirailatvijai.lv