Pārmērīgu tēriņu gadījumā valdībai rādīs sarkano kartīti

Nākamā gada budžeta gatavošana valdībai būs grūts laiks, jo 2015.gadā nav pieejami līdzekļi papildu tēriņiem. Lai budžetā varētu iestrādāt jebkādas valdības prioritātes, būs jāmeklē iespējas samazināt izdevumus mazāk prioritārās programmās vai arī palielināt budžeta ieņēmumus, intervijā sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais (attēlā). Viņa vadītā institūcija "rādīs sarkano kartīti", ja politiķi valsts budžetu vēlēsies veidot ar pārmēru lielu budžeta deficītu.

Platais gan uzskata, ka patlaban vislielākie riski ir saistīti ar valsts attīstību kopumā. Fiskālā padome rosina valdībai nevis iekonservēt esošo situāciju, bet gan risināt strukturālās problēmas un sekmēt attīstību. "Ja ekonomika neaug un ja neizlīdzināsimies ar pārējām Eiropas Savienības valstīm pietiekami strauji, tad Latviju turpinās mocīt vecās problēmas - cilvēki skatīsies uz lielākas peļņas iespējām citās valstīs, Latviju pametīs ārkārtīgi daudz spējīgu cilvēku. Mūs bremzē tas, ka mums ir ļoti daudz neatrisinātu strukturālu jautājumu," saka Platais un mudina īstenot reformas, piemēram, izglītībā.

Fiskālās disciplīnas padome darbu sākusi šogad, tādējādi šogad arī pirmoreiz tiks gatavots fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojums. Ko padome rakstīs šajā ziņojumā?

Fiskālās disciplīnas padomei ir virkne uzdevumu. Padomei jānovērtē, vai valdība budžeta projektā ievēro ar budžeta bilanci saistītos nosacījumus, lai budžeta deficīts nepārsniegtu noteiktos parametrus un lai tiktu ievēroti budžeta izdevumu griesti. Tas ir savstarpēji saistīts aprēķins. Tas viss bāzējas uz salīdzinājumu starp potenciālo un nominālo iekšzemes kopproduktu (IKP).

Fiskālās disciplīnas likuma būtība ir, ka valdībai vajadzētu ievērot pretciklisku budžeta politiku. Tas nozīmē – ja IKP aug strauji, tad budžeta deficīts ir jāsamazina vai budžetam ir jābūt ar pārpalikumu, lai samazinātu valsts parādu. Taču, ja pienāk sliktāki laiki un potenciālais IKP ir ievērojami augstāks nekā nominālais, tad var pieļaut zināmu budžeta deficītu, lai mīkstinātu ekonomikas lejupslīdes vai ekonomikas palēnināšanās sekas. Jānovērtē, kā attīstās ekonomika un attiecīgi kādai jābūt budžeta bilancei. Tā ne vienmēr būs mīnus 1%, ne vienmēr budžeta deficīts būs 1%. Ja ekonomika augs straujāk, tad jāveido budžets ar pārpalikumu, lai sliktā laikā iekrātais valsts parāds tiktu dzēsts un lai veidotos rezerves gadījumā, ja ekonomika neattīstīsies tik strauji.

Vērtējot valdības sagatavoto budžeta projektu, veicat savus aprēķinus?

Gaidām, ka 10.novembrī būs pieejami pilni makroekonomiskie aprēķini un visi pamata rādītāji, lai varētu veikt aprēķinus. Pašlaik savu analīzi bāzējam uz tiem aprēķiniem, ko Finanšu ministrija veica un valdība apstiprināja Stabilitātes programmas ietvaros. Stabilitātes programma ir viens no tiem dokumentiem, kas Finanšu ministrijai ir jāgatavo un valdībai jāakceptē iesniegšanai Eiropas Komisijā. Tas bija maija sākumā. Pagaidām bāzējamies uz šiem aprēķiniem, taču, tikko būs pieejami jaunie aprēķini, izvērtēsim tos, lai noteiktu, vai valdība pilda budžeta bilances un izdevumu griestu nosacījumus.

Vai padomei ir kāds mehānisms valdības darba ietekmēšanai, ja konstatējat neatbilstības vai novirzes no normas?

Šogad gan mums, gan valdībai ir ļoti maz laika. Padomes ziņojumam jābūt pabeigtam 5.decembrī, tad ziņojums tiks iesniegts Finanšu ministrijā (FM), lai to varētu pievienot valdībā 8.decembrī izskatāmo budžeta dokumentu paketei, ko varētu iesniegt Saeimā 10.decembrī. Ceram, ka valdība uz mūsu piezīmēm reaģēs, bet, ja nereaģēs, tad Saeimas budžeta komisija, Saeima painteresēsies, kādēļ padomes rekomendācijas netiek ievērotas, un FM vajadzēs skaidrot, kādēļ ir tāda situācija.

Vai padomes ziņojumā būs iekļauta arī informācija, kāds ir nākamā gada budžetā pieļaujamais deficīta līmenis un cik valsts var atļauties pārtērēt?

Padome izvērtēs valdības priekšlikumus un sniegs viedokli, vai deficīts atbilst bilances un izdevumu griestu kritērijiem vai neatbilst. Gan valdības, gan Saeimas ziņā paliek jautājums, ko darīt tālāk. Ceru, ka novirzes nebūs tādas, par kurām mums vajadzētu celt lielu troksni.

Bet, ja novirzes būs pārāk lielas, tad padome rakstīs brīdinājumu valdībai?

Protams, mēs sakām, ja uzskatām, ka aprēķins nav pamatots.

Bet nav mehānisma, kā valdībai un Saeimai likt ieklausīties? Padomes rekomendācijas var pieņemt tikai zināšanai?

Ceru uz to labāko, jo gan premjerministre Laimdota Straujuma (V), gan finanšu ministrs Jānis Reirs (V) izteikušies, ka ievēros fiskālo disciplīnu un ka budžeta deficīta kāpināšana nav pieļaujama.

Tomēr no ministrijām un citām valsts iestādēm ir ļoti daudz pieprasījumu pēc papildu finansējuma jaunām politikas iniciatīvām. Vai nākamā gada budžetā kaut ko ir iespējams atvēlēt šīm prasībām?

Nelāgā ziņa ir tā, ka saskaņā ar mūsu iepriekšējo vērtējumu nākamgad nav brīvas fiskālās telpas. Valdībai būs ļoti grūts laiks, izskatot nākamā gada budžetu. Lai spētu budžetā iestrādāt jebkādas valdības prioritātes, būs jāmeklē iespējas, kā samazināt citus izdevumus mazāk prioritārās programmās vai arī kā palielināt budžeta ieņēmumus.

Tātad vai nu neko papildus, vai arī kādam jāņem nost?

Tā iznāk. Tas ir jebkura budžeta speciālista lielākais izaicinājums - kā ar ierobežotiem līdzekļiem nodrošināt vislabāko darbības rezultātu.

Vai Fiskālās disciplīnas padome jau ir identificējusi kādus fiskālos riskus?

Vislielākie riski ir saistīti ar valsts attīstību kopumā. Ja budžetu pieņems tādu, kāds tas ir, ja tiks nofiksēti līdz šim pieņemtie lēmumi, sakot, ka mēs realizējam to un neko citu, ja no jaunajām politikas iniciatīvām pilnīgi visu atliekam malā, ja nenotiek nekādas pārvirzes izdevumu vai ieņēmumu ziņā, tad valdība nevirzīsies uz attīstību, mēs iekonservējāmies situācijā, kādā esam.

Fiskālās disciplīnas padome gribētu redzēt attīstību, virzību uz priekšu un uzkrāto problēmu risināšanu. Problēmas ir ļoti nopietnas. Ja paskatāmies uz jaunajām politikas iniciatīvām, lielākā daļa no tām ir kārtējie izdevumi, liela daļa ir algas paaugstināšana. Negribu teikt, ka cilvēki nav pelnījuši algas paaugstinājumu, tomēr tā ir liela problēma, ja visi līdzekļi aiziet algu paaugstinājumos un indeksācijā un nekas netiek ieguldīts strukturālajās reformās, lai padarītu valsts pakalpojumus efektīvākus, samazinot izmaksas uz vienu pakalpojuma vienību, mērķējot pakalpojumus labāk. Tad mēs zāģējam attīstības iespējas.

Latvijas ekonomikas attīstības tempam, reālajam pieaugumam jābūt ap 4% katru gadu. Ja ekonomika neaug un ja neizlīdzināsimies ar pārējām Eiropas Savienības valstīm pietiekami strauji, tad Latviju turpinās mocīt vecās problēmas – cilvēki skatīsies uz lielākas peļņas iespējām citās valstīs, Latviju pametīs ārkārtīgi daudz spējīgu cilvēku. Mūs bremzē tas, ka mums ir ļoti daudz neatrisinātu strukturālu jautājumu. Tie jārisina, lai uzņēmējdarbība veiksmīgi un strauji attīstītos. Reformas tiešām ir ārkārtīgi vajadzīgas, piemēram, izglītībā. Visi runā par to, ka ir vajadzīgs kvalificēts darbaspēks, lai cilvēki dzīvotu labāk. Ja kvalificēta darbaspēka nebūs, nespēsim nākotnē nodrošināt augstākus attīstības tempus.

Vai Fiskālās disciplīnas padomes kompetencē ir vērst valdības uzmanību arī uz šādiem jautājumiem? Vai vērsīsiet valdības uzmanību uz šiem jautājumiem?

Fiskālās disciplīnas likums ir pietiekami elastīgs, tas ļauj padomei runāt gan par fiskālajiem riskiem, gan par fiskālās politikas izaicinājumiem. Lai gan šis nav viens no pamata jautājumiem, kas padomei jācilā, tomēr padomes locekļi uzskata, ka fiskālās politikas izaicinājumi ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Mums ir ļoti svarīgi skatīties, ka augam un ka budžetā ir attīstības izdevumi. Ir ļoti svarīgi redzēt, ka nodokļu politika veicina nevienlīdzības samazināšanos sabiedrībā. Tieši tas, ka nodokļu politika nav pietiekami progresīva un ka trūkst progresivitātes elementu, ir ļoti nopietna valsts politikas un fiskālā problēma.

Pastāv viedoklis, ka progresīvais iedzīvotāju ienākumu nodoklis Latvijā īsti nestrādātu. Taču tiek rosināts ieviest progresivitāti ar nodokļiem neapliekamajam minimumam. Kāds ir Jūsu viedoklis šajā jautājumā?

Tas ir minimālais, kas jādara šajā situācijā. Ministrija strādā, tai ir priekšlikums par progresīvā neapliekamā minimuma ieviešanu. Politiķiem pirms Saeimas vēlēšanām bija ļoti dažādi viedokļi par šo jautājumu. Jāskatās, kā jautājums virzīsies uz priekšu. Ja budžetā nav fiskālās telpas, tad būs ļoti grūti spert šādu soli. Ir vajadzīgi avoti, kā to finansēt.

Vairākas iepriekšējās valdības ir deklarējušas, ka fiskālās politikas mērķis ir nodrošināt nodokļu slogu apmēram vienas trešdaļas apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijas budžetā nodokļu sloga līmenis slīd uz leju, 33% vietā krītam zem 28%. Valdība, politiķi bijuši spējīgi vienoties par to, kādus nodokļus samazināt, bet nav spējuši vienoties, kā kompensēt nodokļu sloga samazināšanos.

Valdībai būtu jāpievērš uzmanība arī kompensējušiem mehānismiem, lai saglabātos balanss?

Protams.

Tomēr politiķi pauž viedokli, ka ieņēmumu iztrūkums, kas rodas nodokļu samazināšanas dēļ, jānosedz uz labākas nodokļu iekasēšanas un uz ēnu ekonomikas apkarošanas rēķina, ka papildu nauda ir jāmeklē pelēkajā zonā, nevis ceļot nodokļus.

Meklējam pelēkajā zonā, darbība visu laiku notiek. Valdības soļi ēnu ekonomikas mazināšanā un nodokļu administrēšanā ir samērā saprātīgi, lai gan ne visi rod politisko atbalstu, kad šie soļi jāiestrādā konkrētos likumos. Interešu grupas ir pārāk spēcīgas, lai sargātu savus ieguvumus, kas iepriekš balstījās dažādās nodokļu atlaidēs un nodokļu sistēmas sarežģīšanā.

Domājat, ka ar ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumiem nepietiek budžeta papildināšanai vajadzīgajā apmērā?

Ar to nepietiek. Šādi pasākumi jau budžeta plānā ir iestrādāti, un tie labākajā gadījumā nodrošina pieejamo fiskālo telpu nulles apmērā, tie nedod pozitīvu fiskālo telpu. Vajadzīgi konkrēti politiskie lēmumi tālākiem soļiem, pastiprinot vai likvidējot konkrētas nodokļu izvairīšanās shēmas, samazinot iespēju izvairīties no nodokļu nomaksas.

Minējāt arī, ka valdībai vajadzētu budžetā vairāk pievērsties attīstības izdevumiem, piemēram, izglītībā.

Izglītība ir samērā sarežģīts jautājums. Ja salīdzinām izdevumus izglītībai Latvijā ar citām Eiropas Savienības valstīm, tad izdevumu līmenis pret IKP Latvijai ir tādā pat līmenī. Latvijas izglītības sistēmā trūkst iekšējās efektivitātes, lai nodrošinātu labāku rezultātu ar esošajiem līdzekļiem. Ir bijuši mēģinājumi risināt lietas, bet šie mēģinājumi saskārušies ar milzīgu nozares pretestību. Fiskālās disciplīnas padome gribētu novēlēt jaunajai valdībai atrast risinājumus, lai pārvarētu pretestību reformām un lai reformas sāktu nest reālus augļus, kaut arī budžetā nebūs iespējas strauji kāpināt izdevumus tieši izglītības vajadzībām.

Otra nozare, kur akūti trūkst līdzekļu, ir veselība. Vai arī šajā jomā situācija ir līdzīga kā izglītībā, kur finansējuma apjoms ir līdzīgs kā Eiropas valstīs, bet līdzekļu tomēr trūkst?

Veselības aprūpē budžeta finansējums Latvijā ir zemāks nekā vidēji Eiropā. Paudīšu personisko viedokli, neesam skatījuši šo jautājumu padomē. Ir uzsaukumi, ka strauji palielināsim budžeta izdevumus veselības aprūpei. Taču ir jautājums, kā par to maksāsim? Ja ir vienošanās, ka palielināsim finansējumu veselības aprūpei, tad nākamais jautājums ir, kurš par to maksās, vai paaugstināsim kādu nodokli, lai konkrēti palielinātu veselības aprūpei novirzāmos līdzekļus? Jo pašreizējā situācijā 2015.gadā nekādu brīvu līdzekļu šim mērķim nav.

Tad atkal jāatgriežas pie jau minētā, ka ir kaut kur jāņem nost, lai kaut kur iedotu klāt.

Veselības aprūpē ir sarežģīti riski. Ja ģimenē kāds pēkšņi saslimst, tas nenozīmē, ka ģimene var strauji mobilizēt līdzekļus, lai palīdzētu ģimenes loceklim, kuram nepieciešama kvalificēta ārsta palīdzība un dārgi medikamenti. Viena no vispārpieņemtām praksēm ir, ka cilvēki maksā nodokļus un attiecīgi arī saņem valsts finansētu veselības aprūpi. Ja cilvēki vienojas par šādu shēmu, tad jāpārtrauc situācija, ka mēs izliekamies, ka maksājam nodokļus. Beigsim izlikties, sāksim šo jautājumu risināt nopietni. Izrādās, ka valstī kopumā naudas nav, jo pārāk daudz cilvēku izliekas, ka viņi maksā nodokļus. Viņiem šķiet, ka viņi maksā ļoti daudz, bet tai pat laikā visam nepietiek. Taču izmaksas ir ļoti konkrētas. Ir jāapzinās, ka viss tiešām reāli maksā.

Ir nopietni jautājumi, kas ir jārisina, un ir jāmeklē kompromiss. Vai spējam mazināt ko citu budžetā un tā vietā novirzīt papildu līdzekļus veselības aprūpei, vai arī jāskatās uz valsts budžeta ieņēmumu paaugstināšanu?

Vai Fiskālās disciplīnas padomē skatāties un vērtējat konkrētas nozares, vai arī šie jautājumi tiek apskatīti budžeta vērtēšanas kontekstā?

Padomei ir plāns ietvert ziņojumā vairākus tematiskus jautājumus. Nedomāju, ka padomei būs ārkārtīgi plašs viedoklis par veselības aprūpes vai izglītības sfēru, bet rezervējam iespēju padomes locekļiem strādāt ar šiem jautājumiem. Galu galā kopīgi lemsim, kāds būs galīgais uzraudzības ziņojuma teksts.

Fiskālā padome izveidojusi arī divas darba grupas, no kurām viena strādā ar potenciālā un nominālā IKP novērtējumu. Kādus datus izmantojat – FM, Latvijas Bankas informāciju, vai paši padomes eksperti zīmē savus modeļus?

Padomē strādā arī ļoti atzīti ekonomisti, dodam viņiem iespēju izmantot tos materiālus, kuri viņiem ir pieejami saistībā ar viņu profesionālo darbību. Aicinām ekspertus no Latvijas Bankas. Latvijas Banka padomei prezentēja ļoti interesantus materiālus par viņu aprēķiniem par potenciālo IKP un dažādiem faktoriem, kas nosaka turpmāko attīstību. Cenšamies izmantot informāciju, cik vien plaši iespējams.

Vai kāda organizācija ir izrādījusi interesi par Fiskālās disciplīnas padomi un iespēju ar to sadarboties?

Ir bijušas tikšanās un konsultācijas ar Valsts kontroli. Valsts kontrole gan vairāk skatās uz notikušo, bet mūsu uzdevums ir vairāk skatīties uz priekšu. Neizslēdzu iespēju, ka arī padome varētu nākotnes kontekstā iekļaut kādu jautājumu, ko Valsts kontrole pacēlusi iepriekšējās revīzijās par budžetu kopumā.

Patlaban budžeta veidošanas laikā padomei jāsagatavo ziņojums par budžetu. Ar ko padome nodarbojas pārējā gada laikā?

Nākamā gada plānā ir divi saspringtākie darba posmi. Viens būs maijā, kad valdība iesniegs Eiropas Komisijā Stabilitātes programmu. Tad parādīsies valdības prognozes par ekonomikas attīstību un pamata budžeta parametriem, kuri tālāk tiks izmantoti budžeta projektā nākamajam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaram. Otrs posms būs, kad taps konkrētais budžets kārtējam gadam. Pārējā gada laikā sekojam līdzi valdības lēmumiem, lai izpētītu to ietekmi un kā šie lēmumi iekļaujas Fiskālās disciplīnas likuma ietvaros, vai šie lēmumi ievēro kārtējā gada budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara parametrus.

Ja būtu kāds lēmums par lieliem papildu tēriņiem, kas palielinātu budžeta deficītu, tad padome nāktu ar brīdinājumu?

Jā, tādā gadījumā mums būtu jānāk ar sarkano kartīti un jāsaka: šeit izskatās, ka lēmums nav sabalansēts, jo nav norādīti izdevumu finansēšanas avoti vai nu ieņēmumu, vai citu izdevumu pusē gadījumā, ja fiskālā telpa ir izsmelta. Labāk ir, ja valdība neizsmeļ visu fiskālo telpu, apstiprinot jaunās politikas iniciatīvas tālākajiem gadiem, jo var būt nepieciešamas zināmas korekcijas.

Vai esat skatījušies budžeta prognozes arī tālākā perspektīvā, vai tikai nākamo gadu?

Pašlaik padomei ir pieejami tie dati, kas ir ietverti Stabilitātes programmā. Pašlaik ievērojamāka fiskālā telpa ir pieejama tikai 2017.gadam. Tomēr tā nekādā gadījumā nav samērojama ar tik milzīgiem pieprasījumiem, ar kādiem nāk nozaru ministrijas. Saprotu, ka vēlme dzīvot labāk ir ļoti svarīga, bet jāņem vērā arī iespējas. Jāņem vērā nodokļu politika un tas, cik lielā mērā iedzīvotāji un uzņēmēji ir gatavi maksāt nodokļus.

Kā Fiskālās disciplīnas padome funkcionē? Vai par ieguldīto darbu tiek maksāts?

Padomei ir viens apmaksāts darbinieks, padomes sekretāre Dace Kalsone. Visi pārējie padomes locekļi veic savus pienākumus padomē kā papildu darbu. Padomes locekļiem tiek apmaksāta dalība padomes sēdēs un tiek apmaksāta gatavošanās padomes sēdēm, ja padomes locekļi gatavo kādu jautājumu sēdei vai studē materiālus. Taču tiek apmaksāts ļoti minimāls laiks. 2014.gada budžetā iestrādāts, ka katram padomes loceklim tiek apmaksātas 72 darba stundas. Reāli tomēr liela daļa no mums patērē krietni vairāk laika šim darbam, jo tas ir arī atbildīgs sabiedriskais pienākums.

Fiskālās disciplīnas padomes mītnes vieta ir FM ēka?

FM piekrita, ka padome varētu īrēt telpas tās ēkā. Padomei tas ir ļoti ērti, jo FM ēkā atrodas visi informācijas avoti, kas ir saistīti ar padomes darbību. Pastāvīgās telpas padomei tika tikko piešķirtas. Šāda iespēja radās, jo Valsts ieņēmumu dienests atstāja ēku Smilšu ielā.

Cieši sadarbojamies ar FM darbiniekiem. Budžeta izstrādes jautājumi prasa daudz konsultāciju. Latvijai ir paaugstināta atbildība par šīm lietām, kopš esam pievienojušies eirozonai. Ir ļoti daudz dažādu reglamentāciju, kas jāievēro, lai arī turpmāk varētu atbildīgi ievērot savu budžeta politiku.

Vai Fiskālās disciplīnas padome sadarbojaties arī ar līdzīgām institūcijām citās valstīs?

Padomes loceklis Ulo Kāsiks, kura pastāvīgais darbs ir Igaunijas centrālajā bankā, 3.novembra padomes sēdē piedalījās telefonkonferences režīmā. Viņš varēja padalīties ar informāciju, kā jautājumi tiek risināti Igaunijā.

Eiropas Komisija sniedz atbalstu neatkarīgajām fiskālajām institūcijām. Šīs neatkarīgās fiskālās institūcijas šomēnes tiksies Briselē. Sanāksmē piedalīšos arī es, tur būs iespēja aptaujāt kolēģus citās valstīs, kā tie risina vienu vai otru jautājumu. Ir valstis, kur šādas institūcijas darbojas jau ilgāku laiku, piemēram, Lielbritānija, Zviedrija. Šīs institūcijas strādā atklāti, ļoti daudz materiālu ir pieejami to interneta vietnēs. Ir valstis, kur šādas institūcijas sāka darboties nesen. Igaunijā padome tika izveidota nedaudz vēlāk kā Latvijā. Lietuvā līdzīgas funkcijas ir uzņēmusies Augstākā audita institūcija.

Kur varēs iepazīties ar pirmo Fiskālās disciplīnas padomes ziņojumu?

Ceru, ka līdz brīdim, kad uzraudzības ziņojums tiks izlaists, padomei būs sava interneta vietne, kur ziņojums tiks publicēts, tiklīdz tas tiks pieņemts. Savu ziņojumu gribētu pabeigt 5.decembrī.

INFORMĀCIJA

Fiskālās disciplīnas padome darbu sāka šogad. Padomes priekšsēdētājs ir Jānis Platais, priekšsēdētāja vietnieks - Rīgas Tehniskās universitātes kanclers Ingars Eriņš. Padomē darbojas arī "Krājaizdevu apvienības" valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis, "Swedbank" galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītājs Mortens Hansens un Igaunijas bankas viceprezidents Ulo Kāsiks. Padomes locekļus amatā apstiprināja Saeima.

Fiskālās disciplīnas padome ir neatkarīga institūcija, kas uzrauga valsts fiskālās politikas ilgtspēju un to, vai valsts budžetā tiek ievēroti Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumi. Padomes uzdevumos ietilpst jau notikušu noviržu konstatēšana, kā arī neatkarīga fiskālo risku novērtējuma, potenciālā IKP un nominālā IKP novērtējuma un strukturālās budžeta bilances aprēķina sniegšana. Fiskālās disciplīnas padome var arī iesniegt Saeimai un valdībai viedokli citos fiskālās politikas un makroekonomiskās attīstības jautājumos, ja atzīst tos par būtiskiem Fiskālās disciplīnas likuma normu ievērošanai.