Aicina balsot par Eiropas Izgudrotāju balvai nominēto latviešu zinātnieku
Latvijas iedzīvotāji vēl četras dienas – līdz ceturtdienai, 4.jūnijam – var nobalsot par Latvijas zinātnieku Ivaru Kalviņu, kurš ir nominēts Eiropas Izgudrotāju balvai par mūža ieguldījumu zinātnē.
Profesoru Kalviņu Eiropas Patentu iestāde ir nosaukusi par vienu no trim finālistiem 2015.gada Eiropas Izgudrotāju balvai kategorijā Mūža ieguldījums. Piecās dažādās kategorijās kopā nominēti 15 zinātnieki no visas Eiropas, kur uzvarētājus noteiks īpaši šim apbalvojumam izveidota starptautiska žūrija, kas sastāv no 13 personām, portālu BNN informē Patentu valde.
Papildus šīm piecām kategorijām tiks apbalvots arī populārākais zinātnieks, uzvarētāju nosakot pamatojoties uz iedzīvotāju balsojumu. Balsošana ir atvērta līdz ceturtdienai, 4.jūnijam Eiropas Patentu biroja mājaslapā. Par savu favorītu var balsot arī vairākkārt.
Piecu kategoriju un populārākā zinātnieka apbalvojuma uzvarētājus nosauks 11.jūnijā speciāli rīkotā pasākumā Parīzē.
Kalviņš ir viens no ietekmīgākajiem Baltijas reģiona zinātniekiem ar vairāk nekā 250 izgudrojumiem un 900 patentiem un patenta pieteikumiem. 2006.gadā par nopelniem zinātnē viņš saņēma Latvijas valsts augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni. Viņa nozīmīgākais izgudrojums ir meldonijs, kas ir pamatā Latvijā radītam preparātam Mildronāts, kuru ražo Latvijā un kura eksporta apjoms lēšams ap 60-70 miljoniem eiro. Viņa slavenāko izgudrojumu vidū ir arī pretvēža imunostimulators leakadīns un pretvēža medikaments belinostats. Kalviņš ir viens no pasaulē ražīgākajiem zinātniekiem medicīniskās bioķīmijas jomā, informē Eiropas Patentu iestāde.
Šī ir pirmā reize, kad nozīmīgajai balvai ir nominēts zinātnieks no Latvijas.
Eiropas izgudrotāju balvas ietvaros žūrija ir izvēlējusies trīs finālistus katrā no piecām kategorijām. Kategorijā Rūpniecība finālisti ir Žans Kristofs Žirons (Jean-Christophe Giron) no Francijas un viņa komanda par elektroniski tonējamo stiklu, Gunārs Asplunds (Gunnar Asplund) no Zviedrijas par viņa izgudroto augstsprieguma tīklu bez gaisa elektrības vadiem, un Franca Amtmaņa (Franz Amtmann) no Austrijas un Filipa Mugara (Philippe Maugar) vadītā komanda par Nfc datu pārraides tehnoloģijas izgudrošanu.
Finālisti kategorijā Mazie un vidējie uzņēmumi ir Laura Johanna von Vēra (Laura Johanna van ‘t Veer) no Nīderlandes un viņas komanda par viņu izgudrojumu – gēnos balstīto krūts vēža testu, Mišels Leskans (Michel Lescanne) no Francijas par viņa radīto zemesriekstu pastu cīņai ar nepietiekamu uzturu, un Džons Elvesjo (John Elvesjö) un Mārtens Skogo (Mårten Skogö) no Zviedrijas par viņu radīto acs izsekošanas tehnoloģiju, kas ļauj vadīt datoru ar acs skatienu.
Finālisti kategorijā Pētniecība ir zinātnieki Lūks Alfijs (Luke Alphey) no Lielbritānijas par viņa jaunradīto metodi Denges drudža kontrolēšanai, Hendriks Mariuss Junkers (Hendrik Marius Jonkers) no Nīderlandes par pašdzīstošo biobetonu, kā arī Ludviks Līblers (Ludwik Leibler) no Francijas par viņa izgudroto jauno polimēru tipu, kas pazīstami kā vitrimēri.
Finālisti kategorijā Mūža ieguldījums ir Ivars Kalviņš no Latvijas par viņa plaši pazīstamo medikamentu Mildronāts un citiem, Kornels Šūhamers Iminks (Kornelis Schouhamer Immink) no Nīderlandes par CD/DVD un Blu-Ray disku kodēšanas tehnoloģiju un Andreass Mancs (Andreas Manz) no Šveices par viņa pētījumiem mikrofluīdikā un «laboratorijas-čipā» tehnoloģiju.
Finālisti kategorijā Valstis ārpus Eiropas ir Jans Freizers (Ian Frazer) no Austrālijas un Žiana Žou no Ķīnas par pirmo kakla vēža vakcīnu, Sumio Ližima (Sumio Iijima), Akira Košo (Akira Koshio) un Masako Judasaka (Masako Yudasaka) no Japānas par oglekļa nanocaurulīšu izgudrojumu, un Elizabete Holmsa (Elizabeth Holmes) no ASV par viņas vienkāršoto asins analīžu veikšanas sistēmu.
Kopš 2006.gada Eiropas Izgudrotāju balvu reizi gadā pasniedz Eiropas Patentu iestāde. Prestižā balva godina individuālos izgudrotājus un komandas, kuru novatoriskais darbs sniedz atbildes mūsdienu izaicinājumiem, veicinot sociālo attīstību, ekonomisko izaugsmi un labklājību.