Reģionos dzīvojošie Valsts prezidenta vēlēšanas vēro ar dalītām jūtām (PAPILDINĀTS)
Reģionos dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji šodien notiekošās Valsts prezidenta vēlēšanas vēro ar dalītām jūtām, no vienas puses, interesējoties par to iznākumu, no otras puses, paužot vienaldzību, jo viņi nevar neko ietekmēt.
Piemēram, Latgalē daļa Latvijas Radio aptaujāto iedzīvotāju atzinuši, ka viņus vēlēšanas neinteresē. Šādas attieksmes galvenais arguments ir fakts, ka viņi neko nespēs ietekmēt. Tiesa, daļa citu iedzīvotāju notiekošais politikā ļoti interesē un cilvēku sarunās šis temats ir populārs. Tie, kuriem vēlēšanu rezultāts ir svarīgs, Valsts prezidenta amatā vēlas redzēt pieredzējušu un viedu cilvēku.
Acīmredzami, ka krievvalodīgā sabiedrības daļa atbalsta "Saskaņas" izvirzīto Sergeju Dolgopolovu.
Līdzīgs noskaņojums ir arī Vidzemē un Kurzemē. Daļa iedzīvotāji pauž vienaldzību, jo viņu viedoklis nespēj ietekmēt Saeimas deputātu noskaņojumu. Vēl citi atzīst nogurumu no politikas.
Savukārt citi atzīst, ka vēlas redzēt cilvēkus ar stingru mugurkaulu, ar spēju uzrunāt tautu. Vidzemnieki par saviem favorītiem atzinuši Mārtiņu Bondaru, uzsverot viņa jaunību un skaistumu, savukārt Egilā Levitā viņi uzsver pragmatismu.
Tikai 7% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem norādījuši, ka ļoti aktīvi seko Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanu procesam, t.i., mērķtiecīgi meklē informāciju par to.
To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes maija beigās veiktais pētījums.
Lielākā daļa (68%) Latvijas iedzīvotāju nedaudz seko līdzi šim valsts prezidenta vēlēšanu procesam, t.i., mērķtiecīgi nemeklē informāciju par to, taču mēdz pievērst uzmanību, ja ar to saskaras.
Ceturtā daļa (23%) Latvijas iedzīvotāju neseko prezidenta vēlēšanu procesam. 2% iedzīvotāju nav spējuši norādīt konkrētu atbildi uz šo jautājumu.
39% aptaujātie piekrīt apgalvojumam, ka šis Latvijas Valsts prezidenta izvēlēšanās process ir salīdzinoši caurspīdīgāks nekā citi Latvijas Valsts prezidenta izvēlēšanās procesi (5% – noteikti jā; 34% – drīzāk jā). Savukārt 46% respondentu ir pretējs viedoklis (31% – drīzāk nē; 15% – noteikti nē).
15% iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Avots:lsm.lv un BNN