VUGD atgādina: rudenī jānopļauj zāle, lai pavasarī nedegtu kūla!
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) iedzīvotājiem un pašvaldībām atgādina, ka rudenī ir jāsakopj sev piederošie īpašumi – jānopļauj zāle un jānovāc atkritumi.
Pavasarī cīņa ar kūlas ugunsgrēkiem ir jau cīņa ar sekām, ja rudenī lauki, piemājas teritorijas un ceļa malas būs sakoptas un zāle nopļauta, tad pavasarī nebūs kūlas, kurai degt! Lai pasargātu sevi, savus tuviniekus un īpašumu, VUGD aicina sakopt nesakoptās un neapsaimniekotās teritorijas!
Katru pavasari ik dienas tiek reģistrēti vairāki desmiti kūlas ugunsgrēku. 2015.gadā Latvijā tika reģistrēti 2786 kūlas ugunsgrēki, no kuriem 2710 gadījumos dega tikai sausā zāle 3256 hektāru platībā, bet 76 gadījumos kūlas ugunsgrēku rezultātā degušas arī ēkas un cietuši cilvēki. Šajos ugunsgrēkos cietuši četri cilvēki, degušās 63 ēkas un četri transportlīdzekļi. Ņemot vērā to, ka vairākas nedēļas šopavasar bija lietainas un kūlas degšana nebija iespējama, šogad reģistrēts par 33% kūlas ugunsgrēku mazāk nekā 2014.gadā, kad to skaits sasniedza 4044 ugunsgrēkus.
VUGD apkopotā statistika liecina, ka no republikas pilsētām šogad visvairāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Daugavpilī, kur pērnā gada sausā zāle dega 271 hektāra platībā, savukārt vismazāk kūlas ugunsgrēku dzēsts Valmierā – 18.
| Nr. | Republikas pilsēta | 2014.g. | Platība m2 | 2015.g. | Platība m2 |
| 1. | Daugavpils | 354 | 2 739 620 | 246 | 2 715 205 |
| 7. | Rīga | 268 | 1 268 184 | 181 | 1 371 906 |
| 2. | Jēkabpils | 107 | 758 234 | 82 | 599 665 |
| 5. | Liepāja | 101 | 55 001 | 72 | 73 751 |
| 3. | Jelgava | 54 | 591 388 | 54 | 320 725 |
| 4. | Jūrmala | 55 | 134 250 | 52 | 59 816 |
| 9. | Ventspils | 19 | 143 910 | 28 | 67 901 |
| 6. | Rēzekne | 48 | 321 743 | 21 | 58 160 |
| 8. | Valmiera | 32 | 27 619 | 18 | 23 110 |
| Kopā: | 1038 | 6 039 949 | 754 | 5 290 239 |
Novados šogad dzēsti 1956 kūlas ugunsgrēki 2727 hektāru platībā, bet visvairāk – Daugavpils novadā, kur reģistrēti 163 kūlas ugunsgrēki, kuros izdega vairāk kā 590 hektāri. Visvairāk kūlas ugunsgrēku šogad dzēsti šādos novados:
| Nr. | Novads | 2014.g. | Platība m2 | 2015.g. | Platība m2 |
| 1. | Daugavpils novads | 246 | 10 957 990 | 163 | 5915060 |
| 2. | Tukuma novads | 87 | 514 435 | 96 | 941650 |
| 3. | Dobeles novads | 91 | 770 793 | 91 | 366133 |
| 4. | Rēzeknes novads | 163 | 6 413 930 | 77 | 1008092 |
| 5. | Gulbenes novads | 143 | 2 651 514 | 60 | 180581 |
| 6. | Kuldīgas novads | 55 | 474 905 | 58 | 386470 |
| 7. | Salaspils novads | 75 | 1 412 430 | 54 | 507365 |
| 8. | Jelgavas novads | 57 | 447 731 | 52 | 634219 |
| 9. | Talsu novads | 51 | 410 823 | 51 | 574470 |
| 10. | Bauskas novads | 39 | 786 810 | 46 | 664250 |
Informāciju par kūlas ugunsgrēku skaitu pārējos novados lūdzam skatīt http://vugd.gov.lv/files/textdoc/kula_23.09.2015..pdf, kopējā kūlas ugunsgrēku statistika pa gadiem apskatāma šeit: http://vugd.gov.lv/files/textdoc/Kula%20_kop.pdf
Mērsraga, Naukšēnu un Rucavas novadā 2015.gadā netika reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks.
VUGD katru gadu informē un izglīto iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas bīstamību, bet ar to ir nepietiekami, lai šo ugunsgrēku skaitu samazinātu. Nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās, kā arī iedzīvotāju domāšanas maiņa, apzinoties savas rīcības iespējamās traģiskās sekas – nodegušas ēkas un automašīnas, cietuši un bojā gājuši cilvēki. Kūlas ugunsgrēku skaitu pavasarī iespējams samazināt, ja pašvaldības aktīvi iesaistīsies ne tikai sakopjot teritorijas rudenī, bet arī pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot pienākumus un nosacījumus iedzīvotājiem teritoriju sakopšanā, kā arī kontrolējot šo nosacījumu izpildi.
Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumi Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi” nosaka, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. VUGD atgādina, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51.panta otro daļu, par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nenopļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, fiziskas personas var tikt sodītas ar simt četrdesmit līdz septiņsimt eiro lielu naudas sodu, savukārt juridiskas personas ar septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt eiro lielu sodu.