Bērni aizvien biežāk norij bīstamus svešķermeņus (FOTO)

Šonedēļ mediķu palīdzība bija vajadzīga diviem pacientiem, kuru gremošanas traktos nonākuši sevišķi bīstami svešķermeņi – desmit mēnešus veca bērna smagu barības vada bojājumu bija izraisījusi litija baterija, kuru zēns bija mācējis izņemt no virtuves svariem. Savukārt četrgadīgas meitenītes zarnu perforāciju (brūces zarnās, caur kurām zarnu saturs nonāk vēderā, radot smagu iekaisumu) bija izraisījuši norīti magnēti, kurus meitenīte bija atradusi spēlē Neocube.

Pēdējo divu nedēļu laikā būtiski pieaudzis pacientu skaits, kuri ieelpojuši vai norijuši svešķermeņus. Parasti Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Endoskopiju dienesta mediķu palīdzība ir nepieciešama vidēji vienam pacientam nedēļā, taču pēdējo nedēļu laikā skaits palielinājies līdz pat vienam līdz diviem pacientiem katru dienu. Pērn BKUS palīdzību ar aizdomām par svešķermeņa norīšanu meklēja 61 pacients. Visbiežāk tās ir monētas un baterijas, magnēti, dažādas rotaslietas, lego klucīši, pogas, taču atrodami arī eglīšu rotājumi un klaviatūras taustiņi.

Ja barības vadā nonācis svešķermenis, īpaši baterija, rodas smags barības vada mehānisks un bioķīmisks bojājums. Šāda svešķermeņa evakuācija iespējama vispārējā anestēzijā endoskopiju procedūras laikā, taču arī pēc svešķermeņa izņemšanas ir nepieciešama ilgstoša mediķu uzraudzība, lai ārstētu barības vada gļotādas bojājuma vēlīnas sekas – barības vada sašaurinājumus, kuru dēļ bērnam var būt problemātiska šķidruma un ēdiena uzņemšana.

Ja gremošanas traktā ir nonācis viens magnēts, rūpīgi jāizvērtē, vai bērna apģērbs nav ļoti pieguļošs un nesatur metāliskas pogas, rāvējslēdzējus, sprādzes, kas var traucēt magnēta izvadīšanai no organisma.

Kā stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu ķirurgs Juris Šveklis, norijot vairākus magnētus, tie var salipt kopā, radot zarnu nosprostojumu vai, saspiežot starp vairākiem magnētiem zarnu sieniņas, radīt tajās perforāciju. Arī meitenītei, kura nule kā nonāca mediķu aprūpē, lai veiktu magnētu evakuāciju no zarnu trakta un zarnās radīto bojājumu ārstēšanu , bija jāveic nopietna operācija – laparotomija, kurai sekos ilgstošs atlabšanas process. Pašlaik meitenītes stāvoklis tiek vērtēts kā stabils un atbilstošs veiktās operācijas smagumam.

Biežāk pacienti ir pirmsskolas vecumā, kad ir ļoti aktīvs apkārtnes izzināšanas process. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Endoskopiju dienesta vadītāja Ilze Briuka: «Bērnu pasaules izzināšanas spējas, protams, ir jāveicina, bet svarīgi ir izvērtēt, vai spēles un rotaļlietas ir vecumam atbilstošas, cik droša ir vide, kurā bērns atrodas un vai viņš ir pietiekoši pieskatīts. Svarīgi to ir ievērot ne tikai bērna ikdienas apkārtnē, bet arī ciemojoties mājās, kurās nedzīvo mazi bērni. Svarīgi ir arī izvērtēt, vai bērnam tiek dots vecumam atbilstošas konsistences ēdiens, kā arī lai ēšana notiktu pie galda, nevis rāpojot vai skrienot, tādējādi būtiski apdraudot bērna veselību, paaugstinot risku, ka ēdiens varētu nonākt elpceļos.»

Vienmēr ir arī jāizvērtē, vai bērnam nav iespējama piekļuve pie bīstamām ķīmiskām vielām – etiķa, koncentrētiem mazgāšanas līdzekļiem, kuru nonākšana organismā arī var izraisīt smagus veselības traucējumus.”

Ja bērns ir norijis vai ieelpojis svešķermeni, vai arī, ja vecākiem ir tikai aizdomas par notikušo (bērnam pēkšņi sācies netipisks klepus vai viņš kļūst zilgans, tiek novērota problemātiska rīšana vai izteikta pēkšņa siekalošanās) nepieciešams sazināties ar mediķiem – darba laikā ar ģimenes ārstu, ārpus ģimenes ārsta darba laika ar neatliekamo palīdzību (113) vai Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni (66016001), jo ne vienmēr vecāki var paši izvērtēt situācijas nopietnību.

Avots: BNN

Attēlos: Bērnu gremošanas traktā un elpceļos vairāku gadu garumā atrastie svešķermeņi.