Ierobežo ģimenes ārstu iespējas nosūtīt pacientu uz laboratoriskajiem izmeklējumiem

Par nepatīkamu pārsteigumu daudziem ārstiem un pacientiem izrādās, ka no šā gada 1. janvāra ģimenes ārsti vairs nedrīkst izrakstīt vairākus nosūtījumus uz valsts apmaksātiem laboratoriskajiem izmeklējumiem. To var darīt tikai speciālists, uz ko var nākties gaidīt mēnešiem. Bet, izvēloties maksas ārstu, pie kura var tikt tūlīt, jārēķinās, ka arī turpmāk ārstēšanās laikā par visu būs jāmaksā pašam.

Lai pēc iespējas paātrinātu diagnozes noskaidrošanu un ārstēšanu, daudzi līdz šim kombinēja valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu iespējas ar maksas medicīnu, ziņo portāls lsm.lv. Piemēram, ja arī naudu visam no sava maka atlicināt nevarēja, kādā posmā tomēr vienai ārsta vizītei atļāvās, un tālāk atkal izmantoja valsts pakalpojumus. Tādējādi ietaupot pat vairākus mēnešus.

Piemēram, ģimenes ārsts nosūtīja pie speciālista. Ja valsts kvotu dēļ līdz vizītei bija jāgaida vairāki mēneši, pacients aizgāja pie maksas ārsta. Tas izrakstīja norīkojumu uz analīzēm, bet, lai tās varētu veikt par valsts naudu, jo uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem drīkst nosūtīt tikai valsts apmaksāts ārsts, pacients atgriezās pie ģimenes ārsta, kurš tam deva savu nosūtījumu. Tagad daudzos gadījumos tas vairs nav iespējams. Ja gribi ārstēties par valsts naudu, tas jādara visos posmos un jāgaida attiecīgajās rindās.

Trauksmi par to ceļ Ģimenes ārstu asociācija, kuras vadītāja aicina Veselības ministriju godīgi atzīt, ka pārejam uz maksas medicīnu.

"Tagad mēs esam dilemmas priekšā – tas ir mūsu pacients, mēs vēlamies ātrāk veikt šos izmeklējumus, lai viņš tiktu uz to koronarogrāfiju un noskaidrot diagnozi, bet mēs nevaram veikt visus šos te izmeklējumus. (..) Ja šajā laikā izmeklējumi netiek veikti un varbūt paasinās slimība, viņš nokļūst slimnīcā, un tad valsts nevis ietaupa, bet maksās vēl vairāk par šo pacientu," stāsta Ģimenes ārstu asociācijas priekšsēdētāja Sarmīte Veide.

Turklāt arī laboratoriskajiem izmeklējumiem, kas joprojām ir ģimenes ārstu kompetencē, ir samazinātas kvotas par 2%. Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja atzīst, ka diskusijās ar valsts institūcijām ģimenes ārsti piekrituši cītīgāk sekot izmeklējumu nepieciešamībai, kritiskāk izvērtēt indikācijas, tomēr tas, kas ir izdarīts tagad, esot nepārdomāti.

"Beigu beigās tā situācija, kas ir radīta no Veselības ministrijas puses, tā kaitē pacientiem un sabiedrībai," piebilst Veide.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un Zemnieku savienība) gan norāda, ka nav pamata nekādam satraukumam.

Veselības ministrs uzskata, ka ieviestās izmaiņas palīdzēs racionālāk tērēt valsts naudu, turklāt līdz šim daudzas analīzes nozīmētas lieki. Tāpēc viņš uzsver piemērus, kur ar jaunajiem noteikumiem tiks ietaupīta nauda, nepasliktinot veselības stāvokli pacientam.

"Piemēram, vairogdziedzera hormonus valsts kompensēs tad, ja viņi tiks noteikti sekojošā kārtībā – ja viens pozitīvs, tikai tad varēs noteikt pārējos; un mēs plānojam ciešu sadarbību ar laboratorijām, un mēs iesim tieši šo algoritmu virzienā," norāda ministrs.

To pašu uzsver Nacionālajā veselības dienestā (NVD). Bet uz jautājumu, kāpēc kādā posmā gaidīšanu uz valsts pakalpojumiem tomēr nevarētu saīsināt, izvēloties maksas speciālistu, atbild, ka maksas speciālists nebūs ieinteresēts valsts naudas taupīšanā.

"Viņš var nozīmēt pacientam ļoti daudz izmeklējumus, nepieejot tam kritiski. Visu cieņu arī ārstiem, bet mums tiešām arī stāsta, ka atnāk atpakaļ pie ģimenes ārsta ar milzīgu izmeklējumu klāstu un ģimenes ārsts jau arī redz, ka daļu šo izmeklējumu nevajag, un viņš pacientam nevar pateikt, ka es tevi nesūtīšu, jo es uzskatu, ka to nevajag," skaidro NVD direktore Daina Mūrmane-Umbraško.

Turklāt to, ka situāciju nevar atstāt kā līdz šim, apliecinot skaitļi.

"Laboratorijai pieaugums, kāds bija, ir nesamērīgs. 2013 gadā par laboratoriju tērējām 15 miljonus un 2015.gadā mēs jau 28 miljonus tērējam. Sabiedrības stāvoklis no tā, ka vairāk izmeklējums veic, nav uzlabojies. Tas ir tas veids, ko mēs atradām, kā mēs varētu labāk izlietot šos līdzekļus.

Ja ir vēl kādi citi risinājumi, mēs esam no savas puses atvērti, mēs esam gatavi par to diskutēt, skatīties, ko varam izdarīt vēl labāk. Diemžēl mēs esam ierobežoti tajā naudā, kas mums ir piešķirta," teica Mūrmane-Umbraško.

Tikmēr Ģimenes ārstu asociācijā uzskata, ka tagad jau tā garās rindas pie valsts apmaksātajiem speciālistiem vēl vairāk pagarināsies, jo, lai tiktu uz valsts apmaksātām analīzēm un operācijām, pieteiksies arī tie, kas dažkārt izmantoja maksas pakalpojumus.

NVD dati liecina, ka šobrīd, piemēram, Rīgā ambulatorajā aprūpē garākās rindas ir pie asinsvadu ķirurga – teju pusgads, pie endokrinologa – četri mēneši. Vizīti pie oftalmologa var nākties gaidīt trīs mēnešus, līdzīgi pie kardiologa un ginekologa.

Avots:lsm.lv