Atskurbtuves ir 23 pašvaldībās; regulējuma izstrādi saredz VM kompetencē

Atskurbšanas pakalpojumu sniegšanā pērn bija iesaistījušās 23 pašvaldības, - kuras organizē atskurbtuves darbību vai noslēgušas sadarbības līgumu ar citiem, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) apkopotā informācija.

Ministrijai bija uzdots sagatavot ziņojumu par atskurbšanas telpu tiesisko statusu un pašvaldību labās prakses iniciatīvām atskurbšanas telpu nodrošināšanā, ko otrdien izskatīs valdība.

Atskurbtuves izveidošana nav obligāta. Apkopojot informāciju, VARAM secina, ka atskurbšanas pakalpojumu pašvaldībās attīstījies ar atšķirīgām pieejām, izmaksām un veicamo darbu apjomu. Pērn no valsts budžeta pašvaldībām piešķīra 153 735 eiro, daļējai atskurbtuvju uzturēšanas izdevumus segšanai.

Ministrija norāda, ka atskurbtuvju jautājuma risināšanā ir vairāki būtiski trūkumi un nepilnības. Nav izstrādāts un pieņemts attiecīgs normatīvais regulējums atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanai, nav atrisināts jautājums par finansēšanas kārtību, atskurbināšanas pakalpojums tiek nodrošināts kā pašvaldības brīvprātīga iniciatīva tikai atsevišķās pašvaldību teritorijās, vietās, kur nav izveidotas atskurbtuves, šī pakalpojuma sniegšanai tiek noslogotas slimnīcas. "Lai šos jautājumus atrisinātu un lemtu par turpmāko rīcību, būtiski ir apzināt ar kuru valsts politikas nozari atskurbtuvju darbība pamatā būtu saistāma," ziņojumā klāsta ministrija.

Likums paredz policijas pienākumu sniegt neatliekamo palīdzību personām, kuras atrodas bezpalīdzības stāvoklī, arī tad, ja tās reibuma stāvoklī zaudējušas spēju patstāvīgi pārvietoties vai var nodarīt kaitējumu apkārtējiem vai pašas sev. Taču policijas darbinieku kompetencē nav personu veselības stāvokļa un atkarību izvērtēšana, un policijas darbinieki nevar noteikt, vai personas uzvedības izmaiņas radušās apreibinošu vielu lietošanas dēļ vai, iespējams, personai ir citas saslimšanas izpausmes.

Policijas darbinieka tiesības ir personas nogādāt ārstniecības iestādē vai mājoklī, bet ja tas nav iespējams, - nogādāt tās policijas iestādē un turēt tur speciāli iekārtotās telpās līdz atskurbšanai, bet ne ilgāk par 12 stundām.

"Realitātē - Valsts policijas struktūrvienībās nav speciāli iekārtotu telpu personas atskurbšanai, bet šādas telpas ir izveidotas dažās pašvaldībās, kur savu darbību īsteno pašvaldību brīvprātīgi veidotas pašvaldību policijas struktūras. Viens no iemesliem, kāpēc atskurbtuvju darbību ir problemātiski primāri sasaistīt ar pašvaldības policijas darbību, ir likumā noteiktais brīvprātības princips pašvaldības policijas izveidē," norāda VARAM.

Tieslietu ministrija savā vēstulē VARAM norādījusi, ka atskurbtuvju sistēmu demokrātiskā valstī nevar veidot kā policejisku funkciju. Līdz ar to jautājumu loks, kas ietver sabiedriskās kārtības nodrošināšanu, tiešā veidā nav saistāms ar pašu personas atskurbināšanas procesu, secināja VARAM.

Viens no atskurbtuvju darbības būtiskākajiem aspektiem ir saistīts ar personas veselības stāvokļa novērtēšanu un personas uzraudzību atskurbšanas procesā. Ministrija atzīst, ka atskurbtuvju darbības praksē veselības aprūpes savlaicīga nesaņemšana ir bijusi iemesls vairāku personu nāves gadījumiem.

VARAM ziņojumā ietvērusi alkoholisma definīciju no enciklopēdijas - ka tā ir slimība.

"Līdz ar to personu atskurbināšanas pakalpojuma sniegšana ir attiecināma uz politikas nozari – veselības aprūpe, kā arī nozari – sabiedrības veselība, kas pamato to, ka atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanas politikas veidošana un tiesiskā regulējuma izstrāde primāri ir Veselības ministrijas kompetencē," sacīts ziņojumā.

Izstrādājot normatīvo regulējumu par atskurbtuvju darbību, nepieciešams noteikt minimālo atskurbšanas pakalpojuma standartu: tiesības un prasības medicīniskajam personālam, sanitāriem apstākļiem, atskurbšanas procesa nodrošināšanas kārtībai, atskurbtuvju reģistrācijai un darbības kontrolei, kā arī datu apkopošanai un analīzei.

Veselības inspekcijai jāveic pārbaudes atskurbtuvēs atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.

Veselības ministrijai, sagatavojot attiecīgos normatīvos aktus par personu atskurbināšanas pakalpojumu, jāsadarbojas ar Tieslietu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Iekšlietu ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību, paredz VARAM priekšlikumi.

Ņemot vērā valsts budžeta iespējas, arī šobrīd atskurbšanas pakalpojuma organizēšana varētu tikt saglabāta kā pašvaldību brīvprātīga iniciatīva, ņemot vērā aspektus, ka pašvaldības pietiekami aktīvi turpina veidot atskurbšanas telpas un sadarbojas atskurbšanas pakalpojuma sniegšanas nodrošināšanā. Nebūtu lietderīgi noteikt pašvaldībām juridisko formu kā atskurbšanas pakalpojums tai organizējams, - vai pašvaldība to organizē sadarbībā ar slimnīcu, Latvijas Sarkano krustu, pašvaldības policiju, rosina VARAM.

Jautājumi par turpmāko finansējuma apjomu būtu risināmi Ministru kabinetā, izvērtējot ikgadējos pašvaldību pieteikumus. Vienlaikus pašvaldībām pašām būtu jārisina jautājumi par atskurbšanas pakalpojuma līdzmaksājuma noteikšanu.

Kopējo finansējuma apjomu, iespējams, nāktos palielināt līdz 500 000 eiro, ņemot vērā to, ja atskurbšanas pakalpojuma organizēšanā diennakts režīmā iesaistītos Rīgas pilsētas pašvaldība ar tai blakusesošiem novadiem, tādējādi, atslogojot Rīgas slimnīcas, sacīts ziņojumā.

Atbilstoši Veselības ministrijas vēstulē sniegtajai informācijai 2014.gadā Rīgā neatliekamās palīdzības brigādes 21854 (9,4%) gadījumos sniedza palīdzību pacientiem, kuri bija alkohola reibumā. Kopējās izmaksas izsaukumiem šādos gadījumos sastādīja 2 116 997 eiro. Latvijas daudzprofilu slimnīcu uzņemšanas un neatliekamās palīdzības nodaļās 2014.gadā sniegta palīdzība 4374 gadījumos, kad papildus dažādām medicīniskajām problēmām pacientiem bija uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ. Šiem pacientiem nebija nepieciešama stacionēšana, pēc palīdzības sniegšanas un atskurbšanas viņi ir devušies mājās.

Materiāls tapis sadarbībā ar BNS

Foto: spoki.tvnet.lv