Politiķi iedzīvotājus attēlo kā rīkoties nespējīgus

Šonedēļ Rīgā starptautiskā seminārā prezentēti pirmie rezultāti, ko pētnieki ieguvuši, strādājot ar Saeimas debašu stenogrammu analīzes rīku, kas no decembra ikvienam pieejams internetā.

Interneta vietnē saeima.korpuss.lv pieejams viss politiķu sacītais Saeimā laikposmā no 1993. līdz 2015. gadam - kopumā 13 miljoni vārdu. Ar īpašu programmatūru tos iespējams analizēt dažādos veidos. Rīku izstrādājusi Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Mākslīgā intelekta laboratoriju ar nolūku pētīt Latvijas politiķu retoriku, politisko diskursu un tā tendences. Rīks ļauj noskaidrot, ko par konkrētu tēmu teikuši Latvijas politiķi.

Pirmie RSU pētnieku Ilvas Skultes un Sergeja Kruka secinājumi par Latvijas politisko diskursu liecina, ka politiskais aspekts parlamentāriešu debatēs bieži izpaliek. Piemēram, laikā no 1993. līdz 2014. gadam vārdu "liberālisms" parlamentārieši lietojuši tikai 81 reizi – daudzkārt mazāk nekā vārdu "komunisms". Premjerministri runā par to, ka sabiedrība ir "slima", " bezatbildīga", "sašķelta", "sairusi" un ka politiskās elites uzdevums ir to atkal apvienot, integrēt un instruēt.

Pētnieku pirmie secinājumi liecina, ka Latvijas pilsoņus deputāti neuztver kā racionālus indivīdus, kas spējīgi pašogranizēties. Tiem atvēlēta loma - palīdzēt nelaimē nonākušajiem, tai pat laikā tie netiek uztverti kā atbildīgi politiski spēlētāji. Vienīgā tiem atvēlētā politiskā aktivitāte ir piedalīšanās Saeimas vēlēšanās. Pētnieku galvenais mērķis ir rekonstruēt politiskās elites paredzēto sabiedrības modeli, proti, kā Latvijā veidojas sociālā saikne starp autonomiem indivīdiem.

Seminārā "Appearances of the Political", ko organizēja neatkarīgā akadēmiskā institūcija "The Nordic Summer University" (Ziemeļu vasaras universitāte), tika prezentēti arī citi Latvijas politiķu retorikai veltīti pētījumi, tostarp par bērna tēla konstruēšanu politiskajā diskursā.

Avots:DELFI