Eksperti brīdina: no izspiedējvīrusiem vislabāk sargā rezerves kopijas

Ņemot vērā straujo ļaunatūru attīstību, Latvijas digitālās drošības eksperti aicina svarīgākajai informācijai datorā veidot rezerves kopijas citos datu nesējos, izmantojot mākoņpakalpojumus, failu uzglabāšanas vai ārējo disku iespējas.

Ģimenes foto arhīvs, veselības vēsture, nozīmīgi dokumenti – daži datu piemēri, kas cilvēkam ir zelta vērtībā, un kuru zaudējums var būt ļoti sāpīgs ne tikai emocionāli, bet arī finansiāli. Piemēram, uzņēmējam operatīvo darba failu zaudēšana var uz laiku pat nozīmēt uzņēmējdarbības pārtraukumu.

“Šobrīd redzam, ka arvien aktīvāk kibernoziedzinieki savās noziedzīgajās darbībās izmanto kriptovīrusus jeb izspiedējvīrusus, kas nobloķē datoru, šifrē tā datus un īpašniekam pieprasa datu izpirkuma maksu. Visvienkāršākais un efektīvākais veids, kā sevi no šādām situācijām pasargāt, – regulāri veidot sev nozīmīgo failu rezerves kopijas,” atklāj Digitālās drošības alianses vadītāja Sanita Igaune.

Kā paskaidroja CERT.LV IT drošības speciālists Gints Mālkalnietis: “Izspiedējvīruss spēj noslēpties teju jebkurā vietā – e-pasta pielikumā, saitē vai nedrošā mājas lapā. Ir bijuši gadījumi, kad vīrusu piegādā ļaundaru pārņemtas vietnes un lietotājam nekas nav jādara, lai savlaicīgi neatjaunināts dators tiktu inficēts un tajā esošie faili sašifrēti. Tādos brīžos glābj vienīgi rezerves kopijas, kas sniedz iespēju atgūt ļaundaru sabojātos failus, neko nemaksājot.”

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV apstiprina – labākais veids, kā aizsargāties pret ļaunatūru, ir regulāri atjaunināt programmatūru, uzstādīt uzticamu antivīrusu programmatūru no labi zināmiem ražotājiem, būt piesardzīgiem un nevērt anonīmus vai viltus e-pastus un saites, kā arī regulāri saglabāt rezerves kopijas – nereti tās ir vienīgais veids, kā atjaunot sistēmas darbību pēc ļaunatūras infekcijas.

Rezerves kopiju saglabāšanas veidi

1. Atslēdz kopijas – saglabā rezerves kopijas bezsaistē, piemēram, uz tīklam nepieslēgtiem cietajiem diskiem. Fiziska iekārta var būt jebkāda tipa – DVD, USB, ārējie cietie diski vai kāds cits datu nesējs. Izvēloties šādu veidu, jārēķinās, ja atrašanās vietā notiek negadījums (piemēram, ugunsgrēks vai plūdi), var pazaudēt ne tikai datoru, bet arī kopijas.

2. Glabā datus “mākonī” – šis veids nodrošina informācijas uzkrāšanu internetā. Atbilstoši datu apjomam, ir gan maksas, gan bezmaksas risinājumi. Papildu priekšrocība ir tā, ka datiem var piekļūt no jebkuras vietas, pat ceļojot.

Digitālā drošības alianse ir 2016. gadā dibināta biedrība, kas apvieno valsts institūcijas, nevalstisko sektoru un uzņēmumus ar mērķi izglītot sabiedrību un uzņēmējus par digitālās drošības jautājumiem, veicināt pārdomātu rīcību digitālajā vidē, kā arī stiprināt sabiedrības un valsts digitālo drošību. Vairāk par digitālās drošības jautājumiem var uzzināt www.edrosiba.lv.

Papildu informācija:

Elīna Kalniņa

Digitālās drošības alianses komunikācijas koordinatore

22018527

elina.kalnina@ka.lv

Sanita Igaune

Digitālās drošības alianses vadītāja

sanita.igaune@e-drosiba.lv