Kardiologu ieteikumi, kā palīdzēt tuviniekam ar sirds mazspēju?

0Komentāri

Sirds mazspēja ir nopietna slimība, taču mūsdienās, pateicoties pētījumiem un medicīnas tehnoloģiju attīstībai, ir pieejama plaša informācija gan par sirds mazspējas attīstību, gan tās ārstēšanas iespējām. Šobrīd ir pieejami vairāki efektīvi medikamenti, kā arī speciālas implantējamas ierīces. Tāpat nozīmīga loma sirds mazspējas ārstēšanas procesā ir tuviniekiem un draugiem, kas ar savu atbalstu var būtiski uzlabot pacienta pašsajūtu un veicināt vispārējā stāvokļa uzlabošanos. Latvijas Kardiologu biedrība sadarbībā ar pacientu biedrību “ParSirdi.lv” ir sagatavojusi ieteikumus cilvēkiem, kuri ikdienā aprūpē pacientus ar sirds mazspēju vai palīdz viņiem.

Palielinoties iedzīvotāju dzīvildzei, pieaug to pacientu skaits, kas cieš no sirds mazspējas. Sirds mazspēja ir aktuāla problēma arī Latvijā, un tiek lēsts, ka vecuma grupā līdz 65 gadu vecumam to sastop aptuveni 1% iedzīvotāju, savukārt 75-85 gadu vecumā - jau 7%.

Ginta Kamzola, kardioloģe, Latvijas Kardiologu biedrības Sirds mazspējas darba grupas vadītāja: "Tā kā sirds mazspēja ir hroniska slimība, kurai mēdz būt saasinājumi, tuvinieku un draugu atbalsts ir svarīgs gan emocionāli, gan tīri praktiski, lai kopīgiem spēkiem uzlabotu pacientu dzīves kvalitāti. Līdzās medikamentu lietošanai un izmeklējumiem pie speciālistiem pacientam ar sirds mazspēju svarīgi arī regulāri fiziskie vingrinājumi (kaut vai regulāras pastaigas), veselīgs uzturs un dzīvesveids. Tāpat svarīgi arī mājas apstākļos ikdienā sekot līdzi pašsajūtai, sirds veselības mērījumiem un svaram."

KAS JĀZINA PAR SIRDS MAZSPĒJU?

Sirds mazspēja – stāvoklis, kad sirds bojājumi izraisa sirds muskuļa nespēju sūknēt asinis atbilstoši organisma vajadzībām. Visbiežāk sirds mazspēja attīstās pacientiem ar koronāru sirds slimību un pacientiem ar arteriālu hipertensiju (paaugstinātu asinsspiedienu), kā arī citu savlaicīgi nediagnosticētu un neārstētu sirds slimību rezultātā.

Simptomi:

pieaugoša tūska kājās, sākot no potītēm uz augšu;

elpas trūkums;

nogurums un nespēks;

paātrināta sirdsdarbība miera stāvoklī.

Dažkārt sākuma stadijā slimībai var arī nebūt izteiktu simptomu.

UZMANĪBU! Sirds mazspējas simptomi dažkārt var strauji pastiprināties. To sauc par akūtu epizodi jeb akūtu sirds mazspēju, ko var izraisīt, piemēram, pārpūle, vīrusu infekcija, ļoti augsts asinsspiediens, sirds ritma tracējumi u.tml. Akūtas sirds mazspējas gadījumā visbiežāk nepieciešama veselības aprūpes speciālistu iesaistīšanās, kritiskās situācijās jāsauc Neatliekamā medicīniskā palīdzība!

Ieteikumi pacientiem, lai uzlabotu ārstēšanās rezultātus:

Jāsaprot, ka sirds mazspēja ir hroniska slimība, kas prasa atbildību no paša. Ir jāseko līdzi, vai tiek lietotas atbilstošas medikamentu devas.

Jāseko līdzi pulsam, asinsspiedienam, svaram, holesterīnam.

Jāievēro veselīgs dzīvesveids un mērena ziska slodze.

Lai izvairītos no komplikācijām, jāvakcinējas pret gripu.

Ja stāvoklis pasliktinās, jāvēršas pie ārsta, nevis jāgaida, kad stāvoklis kļūs kritisks!

Pacientiem, kuri lieto digoksīnu, svarīgi regulāri pārbaudīt tā līmeni asins plazmā.

Augsta riska pacientiem vai tiem, kuri tikuši atkārtoti stacionēti, reizi gadā vajadzētu veikt ehokardiogrāju.

Ieteikumi pacienta tuviniekiem;

Centieties atrast laiku sev un nodarboties ar to, kas rada prieku!

Rūpējieties par sevi – Jums ir jābūt veselam un stipram, lai varētu palīdzēt savam tuviniekam!

Nebaidieties lūgt atbalstu!

Ir normāli just dažādas emocijas, tai skaitā, justies bēdīgam. Nevainojiet sevi par to!

Ir svarīgi, ka Jūsu ģimene un draugi saprot Jūsu lomu sirds mazspējas pacienta ikdienā. Rūpes par cilvēku ar sirds mazspēju nozīmē izprast tuvinieka stāvokli un tā ietekmi uz viņa dzīvi, bet šīm rūpēm nevajadzētu pilnībā mainīt Jūsu dzīvi.

Vienmēr centieties noskaņot savu tuvinieku pozitīvi izturēties pret dzīvi un priecāties par ikdienas sīkumiem!

Viens no veidiem, kā varat palīdzēt tuviniekam kontrolēt slimību, ir mudināt pievērst uzmanību šiem rādītājiem

Kam pievērst uzmanību	Kā Jūs varat palīdzēt	Sazinieties ar ģimenes ārstu, ja
Pēkšņs svara pieaugums - var rasties, ja pieaugot sirds mazspējai, organismā uzkrājas ūdens	Mudiniet tuvinieku nosvērties katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Mudiniet sekot līdzi šķidruma patēriņam un kontrolēt, vai netiek pārsniegts ārsta ieteiktais apjoms	Pacients pieņemas svarā par vairāk nekā 2 kilogramiem 2-3 dienu laikā
Tūska uz apakšstilbiem, vēdera vai pēdām, ja organismā tiek aizturēts šķidrums	Mudiniet tuvinieku dienas laikā regulāri atpūsties. Ja ir tūska, kājas var paturēt paceltas uz krēsla.	Tūska nozīmīgi pieaug
Grūtības elpot, sevišķi pie piepūles vai guļus stāvoklī.	Mudiniet tuvinieku nepārpūlēties. Ja grūtāk ir elpot naktī, salieciet daudz spilvenu, lai paceltu galvgali, tā atvieglojot elpošanu	Elpošana vai klepus nozīmīgi pasliktinās
Nogurums - daudzi cilvēki ar šo slimību jūtas ļoti apātiski un noguruši	Mudiniet tuvinieku katru dienu veltīt brīdi atpūtai. Pārliecinieties, ka pacients nesteidzas un nepārpūlas	Pieaug nogurums, kas sāk ietekmēt ikdienas aktivitātes
Reiboņi vai ģībšanas sajūta - dažkārt var būt reiboņi vai ģībšanas sajūta, ko veicina slimība un atsevišķi medikamenti	Mudiniet tuvinieku celties no gultas lēnām un mierīgi pastāvēt, pirms sākt staigāt	Reiboņi vai ģībšanas sajūta izraisa kritienus
Medikamenti – pacientam var būt jālieto daudz medikamentu. Jāatceras, ka visi ieteiktie medikamenti ir svarīgi!	Mudiniet tuvinieku kontrolēt zāļu lietošanu. Ir svarīgi zināt, kas tiek lietots, cik bieži un kāpēc. Te var palīdzēt speciāla kastīte zāļu sakārtošanai	Ir bažas par zālēm, piem., parādās traucējoši blakusefekti vai zāles nesniedz gaidīto rezultātu