Pašvaldību vadības nekautrējas pirms vēlēšanām reklamēties domes resursos

Šajā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir uzsācis jau desmit pārbaudes par administratīvo resursu izmantošanu aģitācijai, informē sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.

Viena no tām attiecas uz vairākiem video Ventspils pilsētas domes portālā, kuros vietējās valdošās partijas “Latvijai un Ventspilij” līderis Aivars Lembergs slavē sevi un sava saraksta kandidātus, kā arī nopeļ iespējamos konkurentus gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Likums paliek neievērots

Jau četrus gadus darbojas jaunais Priekšvēlēšanu aģitācijas likums, kurā ir nepārprotami aizliegta administratīvo resursu izmantošana. Tomēr sodītas pa šo laiku vien piecas personas. Bargākais, līdz šim piemērotais sods, ir 50 eiro par partijas aģitācijas izvietošanu pašvaldības mājaslapā. Iespējams, mazie sodi ir iedrošinājuši atsevišķu pašvaldību vadību nekautrēties un arī aģitācijas periodā gozēties domes izdoto informatīvo izdevumu lapās. Kāds raksta mēra sleju, cits atrodams pat piecās fotogrāfijās vienā domes vēstneša numurā.

Tas viss par spīti tam, ka valsts un pašvaldību institūcijām veikt priekšvēlēšanu aģitāciju ir aizliegts. Likumā ir skaidri noteikts aizliegums izmantot aģitācijai pašvaldību resursus: naudu, mantu un pakalpojumus. Aģitācijas materiālus nedrīkst izvietot arī pašvaldību avīzēs. Šie aizliegumi pirms četriem gadiem ieviesti, lai konkurence vēlēšanās būtu godīgāka un varas partijas nebūtu izteikti izdevīgākās pozīcijās. Sods par pārkāpumu draud tam cilvēkam, kas pieņēmis lēmumu administratīvos resursus aģitācijai tomēr izmantot.

KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Inga Jaunskunga skaidro, ka līdz šim sodi nav bijuši bargi, jo regulējums bija jauns, bet tagad tas varētu mainīties:

“Administratīvā atbildība ir līdz 700 eiro, un, ja mēs konstatēsim, ka šī ir tāda apzināta rīcība, un varbūt ja tā notiks ilgstoši, pēc mūsu kaut kādiem pieprasījumiem nenotiks reakcija, tad mēs, protams, to visu ņemsim vērā, piemērojot šo atbildības mehānismu.”

Ventspilī pubisku kolēģu slavināšanu par aģitāciju neatzīst

Kopš februāra, kad sākās priekšvēlēšanu aģitācijas periods, ir desmit gadījumi, kuros KNAB pārbauda iespējamo administratīvo resursu izmantošanu.

Viens no uzskatāmākajiem piemēriem attiecas uz Ventspils pilsētas pašvaldības mājaslapu.
“Pārbaude ir uzsākta, jo mēs esam konstatējuši, ka Ventspils domes mājaslapā ir ievietota informācija, kas satur šīs slēptās aģitācijas pazīmes. Šobrīd notiek pārbaude. Pēc tās pabeigšanas mēs varēsim izdarīt loģisku secinājumu, vai šis materiāls tika ievietots ar mērķi mudināt vēlētājus balsot par vai pret konkrētu deputātu kandidātu vai politisko partiju, vispār cik pamatoti ir ielikti šie materiāli, kas varētu būt, ka atbilst šīs slēptās aģitācijas pazīmēm,” stāsta KNAB pārstāve Jaunskunga.

Runa ir par vairākiem Ventspils domes portālā ievietotiem video.

Tajos vietējās valdošās partijas “Latvijai un Ventspilij” vadītājs Aivars Lembergs, kuram drošības līdzeklis kriminālprocesā liedz pildīt domes priekšsēdētāja pienākumus, stāsta par to, vai pats kandidēs vēlēšanās, slavē savas partijas biedrus un peļ kandidātus no citiem sarakstiem.

Vienā no video Lembergs uzskaita partijas biedrus, kuri būtu labāki kandidāti uz Ventspils vadīšanu nekā trīs partiju kopīgā saraksta līderis Ģirts Valdis Kristovskis: “Nu, es tā uzreiz nosaucu... Desmit noteikti daudz stiprāki par viņu. Tas, ka viņš sevi tur... Nu, viņam svarīgi, lai kabinetā būtu spogulis...”

Juridiski Lembergs ir viens no domes deputātiem un Attīstības komitejas vadītājs. Tieši tādā statusā viņš arī sniedzot video redzamās preses konferences, skaidro šonedēļ par domes darbu atbildīgais vicemērs Didzis Ošenieks, kurš ir arī viens no Lemberga slavētajiem partijas biedriem.

Ošenieks vispirms apgalvo, ka video neesot redzējis, un arī pēc noskatīšanās ne juridiskas, ne ētiskas problēmas nesaskata:

"Korekti uz šo jautājumu atbildi jums var sniegt šī institūcija, KNAB, bet, ja jūs prasāt manu kā amatpersonas viedokli, es tur neredzu nekādu priekšvēlēšanu aģitāciju. Tā ir vienkārši atbilde uz žurnālistu uzdotu jautājumu, kur tiek nosaukti vairāki cilvēki Ventspilī. Tur netika nosaukti visi desmit, kā tika teikts, ka tādi ir, un tas ir viss. Par ko jūs te tagad gribat prasīt par to, ka tur ir kaut kāda aģitācija? Ja jums tā liekas, tad tas ir jūsu personīgais viedoklis."

"Latvijai un Ventspilij" kasē pagājušā gada beigās bija apmēram divi tūkstoši eiro, šogad ziedojumos saņemts vēl nedaudz vairāk kā tūkstotis. Lielu priekšvēlēšanu kampaņu partija par šādu naudu noorganizēt nevar. Varbūt nav arī tādas vajadzības, jo pietiek ar domes resursiem? Šādu versiju Ošenieks kategoriski noraida – partijai vēl būšot kampaņa aprīlī un maijā. Ar to viņš gan nedomājot drīzumā gaidāmo pašvaldības atskaiti par padarīto, ko Ventspils dome pēdējos gados izdod pavasarī.

Pilsētu mēri no slejām izdevumos neatteiksies

Regulāra pašvaldības izdevuma, kā vairumam no Latvijas lielajām pilsētām, Ventspils domei nav. Tas ir viens no instrumentiem, kas palīdz pašvaldības vadībai atgādināt par sevi iedzīvotājiem. Jo sevišķi vērtīgi tas ir neilgi pirms vēlēšanām.

Likums stingri aizliedz pašvaldību avīzēs publicēt intervijas ar deputātu kandidātiem mēnesi līdz vēlēšanām. Līdz tam domju izdevumiem rokas ir brīvākas. Bieža parādība ir domes priekšsēdētāja sleja ar bildi.

Tāda ir, piemēram, "Kandavas novada vēstneša" marta izdevumā. "Mēs arī pakonsultējāmies arī ar uzraugošajām iestādēm, vai drīkst vai nedrīkst. Jo tas jau ir regulāri. Piemēram, nākošajā avīzītē izpilddirektors runā un šo pirmo sleju arī veido. Tā kā tie ir ikdienas darbi, tāpat kā tikšanās ar iedzīvotājiem, ar darba kolektīviem. Tas, kas man darba pieredzē ir bijis, es arī turpinu to darīt," stāsta Kandavas novada domes priekšsēdētājs Alfreds Ķieģelis (LZS) un sola, ka šī bija pēdējā viņa sleja līdz vēlēšanām.

Tikmēr Jūrmalas domes priekšsēdētāja Rita Sproģe (ZZS) no slejām atteikties neplāno: “Es domāju, ka tas nav saistīts ar vēlēšanām, jo tas ir visu četru gadu garumā, un ne tikai četru. Bet tas ir vēsturiski tā, ka mēs informējam par notikumiem pašvaldībā. Arī šobrīd piedalīšos talkā, un es nedomāju, ka tas ir saistīts ar priekšvēlēšanu kampaņu.”

Ar bildi pirmajā lapā visus teju 35 tūkstošu eksemplāru metienā iznākošā pašvaldības izdevuma "Katram liepājniekam" lasītājus sagaida Liepājas mērs Uldis Sesks. Viņš savā slejā nosoda "sazvērestības teoriju meklētājus" un pilsētas "skauģus un nelabvēļus" – proti, visus tos, kas apšaubījuši ekonomisko pamatojumu nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" regulāro reisu uz Liepāju atsākšanai maijā.

Citās lielajās pilsētās šādu mēra sleju pašvaldības avīzē tagad nav, tomēr domes vadība bieži tiek piesaukta rakstos vai redzama fotogrāfijās.

Rekordists martā ir Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs no Jēkabpils reģionālās partijas. Viņa bilde atrodama piecās lapās: uz vāka; starp citiem domniekiem; parakstot līgumu; starp jauniešiem un bērnu bariņā.

“Vai tas ir kaut kāds noziegums, vai tas ir kaut kāds pirmsvēlēšanu triks? Nu vot, es tur biju. Es tur katru reizi esmu, katru reizi mani vairāk vai mazāk parāda. Citiem tādas pašas iespējas ir darīt. Nu, lai viņi iet, lai darās... (...) Un tas ir nežēlīgi, ka likumdevējs un sabiedrība uzskata, ka divi, trīs, četri mēneši iepriekš tie cilvēki, kas ir strādājuši... Es nerunāju par sevi! Varbūt ļoti labi, varbūt ļoti slikti, varbūt vidēji, nezinu, to lai vēlētājs domā... Ka viņš ir jāieslēdz, jāpabāž zem galda un viņa nav," spriež Salcevičs.

Zem lupas arī Ušakovs

Domes avīzes un mājaslapas nav vienīgā tribīne, kuras izmanto mēri.

KNAB sola pievēst uzmanību tam, ka vairākas pašvaldības pēdējā nedēļas nogalē pirms vēlēšanām ir plānojušas rīkot pilsētas, novada vai pat kaut kādus jaunizdomātus svētkus.

Ierunāt reklāmas ar aicinājumu šos pasākumus apmeklēt pašvaldību vadītāji, kuri atkal kandidē, nedrīkstēs. Savukārt uzstājoties uz skatuves, viņiem būs aizliegts aģitēt par sevi vai savu partiju, tāpēc KNAB aicina ziņot par pārkāpumiem, ja iespējams, atsūtot video. “Ja pat konkrētajam iedzīvotājam ir šaubas, vai te ir likuma pārkāpums vai nav – nešaubieties! Jāsūta birojam informācija. Mēs no savas puses paši varam nofiltrēt, cik daudz ir likumpārkāpums, cik nav. Un tiklīdz būs pamats uzsākt kaut kādu pārbaudi, mēs to arī darīsim,” saka KNAB pārstāve Jaunskunga.

KNAB pārbauda arī informāciju par Rīgas domes tēriņiem, kas varētu būt administratīvo resursu izmantošana. Proti, nodibinājuma “Rīga.lv” apmaksātās lapas televīzijas programmās, kurās Rīgas mērs un arī apvienības “Saskaņa”/”Gods kalpot Rīgai” saraksta līderis Nils Ušakovs stāsta par galvaspilsētas jaunumiem un sniedz sadzīviskus padomus. Turpat tiek reklamēti arī Ušakova sociālo tīklu konti, kuros regulāri notiek aģitācija par “Saskaņu” un pret tās konkurentiem.

Avots: lsm.lv