Pētījums: domājot, ka tos novēro, autovadītāji mēdz braukt lēnāk, kas var palīdzēt samazināt CSNg skaitu par 5

Domājot, ka tos novēro, autovadītāji mēdz braukt vairāk kā par 2 km/h lēnāk, kas, saskaņā ar Eiropas Komisijas vērtējumu nozīmē satiksmes negadījumu skaita samazināšanos par 5 – 10 %. Pie šādiem secinājumiem ir nonākuši pētnieki, kas, sadarbībā ar VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) veica pētījumu par autovadīšanu kā sociāli regulētu uzvedību. Pētījuma autori ir Latvijas Universitātes profesors Ivars Austers un pētniece Inese Muzikante. 

“Lai gan satiksmes negadījumos bieži vien tiek vainoti sliktie ceļi un nelabvēlīgie laika apstākļi, pētījumi liecina, ka 90% gadījumos vainojams ir cilvēka faktors”, šodien, prezentējot pētījuma rezultātus, norādīja profesors Ivars Austers. Satiksmes drošību nepieciešams analizēt no vismaz divām perspektīvām: ārējās un iekšējās. Ārējā perspektīva, ņem vērā, piemēram, ceļu stāvokli, automašīnas tehnisko stāvokli, savukārt iekšējā – cilvēka faktoru, uzsvēra pētnieks.

Pētījums, kas norisinājās šā gada pavasarī uz diviem valsts galvenajiem autoceļiem - uz Liepājas šosejas un uz Ventspils šosejas, balstījās tajā, ka autovadīšana ir sociāli regulēta uzvedība un cilvēkiem ir svarīgi, ko par viņiem domā līdzcilvēki - viņi tiek uztverti kā cilvēki uz kuriem var paļauties, kā godīgi un likumpaklausīgi cilvēki, un vai viņi netiks kritizēti par neatbilstošu uzvedību. Eksperimenta gaitā uz minētajiem autoceļiem tika novietotas ceļazīmes, kurās bija attēlotas acis, kas vēro garāmbraucošos. Šīs zīmēs tika uzstādītas pamīšus ar zīmēm, kurās bija attēloti ziedi, vienu nedēļu eksponējot zīmes ar acīm, otru nedēļu - ar ziediem. 

Rezultāti apliecināja, ka autovadītājiem piemīt tendence samazināt braukšanas ātrumu, ja ceļa malā bija “ceļazīmes” ar acīm. Piemēram, novietojot šādu “ceļazīmi” ar acīm uz Liepājas šosejas netālu no Saldus, vidējais brukšanas ātrums samazinājās par 2,2 km/h, kas saskaņā ar Eiropas Komisijas vērtējumu nozīmē satiksmes negadījumu skaita samazināšanos par 5 – 10 %

Pētnieki norāda, ka, spriežot pēc tā, ka nekur publiskajos informācijas avotos nav izskanējusi informācija par līdzīgiem eksperimentiem tieši uz autoceļiem, Latvijā veiktais pētījums varētu būt pirmais pasaulē. Līdzīgi eksperimenti, ar mērķi pārbaudīt cilvēku sociāli regulētu uzvedību ir notikuši citās dzīves jomās. Jā, ir plānota prezentācija starptautiskā konferencē, arī divas publikācijas augsts līmeņa zinātniskajā žurnālā. Latvijā veiktā pētījuma rezultātus zinātnieki plānot prezentēt starptautiskā konferencē, kā arī publicēt augsta līmeņa zinātniskajos izdevumos.

Sacensības gara vadīti, autovadītāji brauc ar lielāku ātrumu pie vidējās satiksmes intensitātes

Latvijas Universitātes pētnieki arī analizēja VAS Latvijas Valsts ceļi datu uzskaites punktos savākto informāciju par automašīnu vidējo ātrumu, laika apstākļiem un satiksmes intensitāti. 

Autovadītāju braukšanas ātrumu analīze uzrāda, ka pie zemākām gaisa temperatūrām autovadītāji brauc lēnāk, īpaši nokrišņu gadījumā. Tāpat dati liecina, ka visātrāk autovadītāji brauc tad, ja satiksmes intensitāte ir vidēja. Pētnieki uzskata, ka iemesls tam, acīmredzot, ir sacensības gars, kas vidējas satiksmes intensitātes gadījumā autovadītājos tiek atraisīts – mazas intensitātes gadījumā nav ar ko sacensties, bet intensīvas satiksmes gadījumā sacensība nav iespējama noslogotā ceļa dēļ.

Par pētniekiem:

Profesors Ivars Austers ir Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļas vadītājs. Doktora grādu ieguvis 2001. gadā Stokholmas Universitātē. Viņa pētniecības jomas ir autovadītāju uzvedība, sociālā identitāte, lēmumu pieņemšana un riska uztvere.

Inese Muzikante, Dr.psych., Latvijas Universitātes pētniece. Veic pētījumus satiksmes psiholoģijas jomā (autovadītāju uzvedība, attieksmes, paradumi u.c.). 2011.gadā LU aizstāvēja promocijas darbu Vērtības, attieksmes un autovadītāju uzvedība.

Informāciju sagatavoja VAS Latvijas Valsts ceļi Komunikācijas daļa