Alternatīvā enerģija transportam kļūs populārāka
Attīstoties iespējām, jau tuvākajā laikā pircējiem izvēlē starp automašīnu ar benzīna vai dīzeļdegvielas dzinēju jāapsver arī elektromobiļu iegāde - tā secinājuši uz Zemgales Plānošanas reģiona rīkotajām apmācībām sanākušie zinātāji un entuziasti.
Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Bergs apmācību ievadā atklāja, ka viņa ieskatā esošā transporta sistēma nav ilgtspējīga un samazina tautsaimniecības konkurētspēju. Šobrīd valstī kā galvenais risinājums Eiropas direktīvu ievērošanai un CO2 izmešu samazināšanai paredzēts līdz 2020. gadam palielināt biodegvielas īpatsvaru benzīnā un dīzeļdegvielā līdz 8,5% pēc enerģētiskās vērtības. “Plānoto atjaunojamo energoresursu apmēru transportā, nemainot biodegvielas piejaukumu tradicionālajām degvielām, iespējams sasniegt ar 20 tūkstošiem elektromobiļu,” skaidroja A.Bergs, retoriski vaicājot, kādēļ ar pārspīlētiem biodegvielas apjomiem jāietekmē 700 tūkstoši automašīnu, ja liela daļa vadītāju savos ikdienas maršrutos varētu braukt ar elektromobiļiem.
“Eiropas Savienības virsmērķis ir samazināt CO2 emisijas, tādēļ būtiski atcerēties, ka Latvijā elektrība ir īpaši “zaļa” - ja visās Eiropas valstīs vidējais rādītājs ir 331g CO2/kWh, tad Latvijā hidroelektrostaciju dēļ tie ir vien 101g CO2 izmešu,” tā A.Bergs, akcentējot, ka elektromobiļu popularizēšana ir viens no efektīvākajiem risinājumiem apkārtējās vides uzlabošanai.
Pērn reģistrēti desmit jauni un 30 lietoti transportlīdzekļi ar elektrisko dzinēju, Latvijas elektromobiļu pulkam pārsniedzot 300 transportlīdzekļus, bet katrs jauns auto modelis sniedz iespējas ar vienu uzlādi pārvietoties aizvien tālāk. Statistika liecina, ka 2016. gadā elektromobiļu īpašnieki nereti nobraukuši lielākus attālumus par valstī vidējo rādītāju - kāds VW e-UP! īpašnieks nobraucis 33,2 tūkstošus km, bet Nissan e-NV200 - pat 56,6 tūkstošus.
Ievērojams ieguvums e-mobilitātes attīstībai būs Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) sāktais projekts uzlādes staciju ieviešanai, ko par 85% līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Projekta pirmajā kārtā līdz 2018. gada vidum paredzēts uzstādīt 70 uzlādes stacijas. “54 stacijas atradīsies uz TEN-T ceļiem vidēji 30 km attālumā viena no otras, bet vēl 16 stacijas paredzētas lielākajās apdzīvotajās vietās,” atklāja CSDD Elektromobilitātes vadības un koordinācijas daļas priekšnieks Pauls Beinarovičs. Otrajā kārtā tiks aprīkoti TEN-T savienojošie ceļi un apdzīvotas vietas ar iedzīvotāju skaitu virs 10 tūkstošiem, kā rezultātā Zemgales reģionā būs uzstādītas 23 uzlādes stacijas.
Tajās būs pieejama uzlāde ar (CCS) Combo 2, CHAdeMO un Type 2 savienojuma veidiem, tā nodrošinot plašas iespējas uzlādēt visus populārākos elektromobiļus. CSDD pārstāvis arī akcentēja, ka 60% no uzlādes punktiem atradīsies pilna servisa degvielas uzpildes stacijās un šī procedūra būs maksas pakalpojums, taču izmaksas uz 100 km būs mazākas nekā par tradicionālo degvielu.
Kā alternatīvu elektromobiļiem SIA “Ekodoma” pārstāve Anda Jēkabsone piedāvāja biometāna lietošanu degvielai - valstī biogāzes stacijās 2016. gadā saražots 377,99 GWh elektroenerģijas: “Ražošanā patērēts ap 166 miljoni kubikmetru biogāzes, kas ir aptuveni 95 miljoni kubikmetru biometāna. Atņemot pašpatēriņam paredzēto, transportlīdzekļiem būtu izmantojami pat 75 miljoni kubikmetru biogāzes gadā.” Uzņēmuma veiktie aprēķini liecina, ka pie lielāka autoparka uzņēmumiem investīcijas šī energoresursa izmantošanā būtu lietderīgas un atmaksātos 10 gadu laikā.
Savu praksi alternatīvās enerģijas izmantošanā ieskicēja arī Jēkabpils autobusu parks - viņi testam izmantojuši elektriskos Solaris autobusus. “Pasažieriem un vadītājiem transportlīdzeklis patika, autobuss ir gaišs, uz kilometru patērē ap 1 kWh elektrību un praksē spēja ar vienu uzlādi veikt gandrīz 200 km lielu attālumu. Diemžēl pagaidām šādu autobusu cenas ir pārlieku augstas - uzlādes stacija divu transportlīdzekļu lādēšanai maksā ap 100 tūkstošiem, bet pats autobuss pat 500 tūkstošus eiro,” atklāja JAP valdes priekšsēdētājs Jānis Ščerbickis.
Apmācību noslēgumā klātesošie praksē varēja iepazīties ar VW elektromobiļu - e-UP! un e-Golf - niansēm un atšķirībām no ierastajām automašīnām ar iekšdedzes dzinēju.
Apmācību prezentācijas ar plašāku informāciju lejupielādēt iespējams ZPR mājaslapas sadaļā "Lejupielādes".
Apmācības par e-transportu un atjaunojamajiem energoresursiem tika rīkota ar ZPR īstenotā projekta “Enerģētikas pasākumu telpiskās un sociālekonomiskās ilgtspējības plānošana” (INTENSSS-PA) atbalstu. Projektu pilnībā finansē Eiropas Savienības HORIZON2020 programma, un tā kopējais budžets ir 1 707 925 EUR, savukārt ZPR budžets ir 70 606,25 EUR.
Aigars Ieviņš
Zemgales Plānošanas reģiona
sabiedrisko attiecību speciālists
Aigars.Ievins@zpr.gov.lv; +371 630 212 45
www.zemgale.lv