Nākamajos piecos gados Eiropā būs lielāka iespēja sagaidīt aukstu un sniegotu ziemu

Zemas Saules aktivitātes dēļ nākamajos piecos gados Eiropā pieaugs spēcīgu aukstuma viļņu varbūtība ziemas periodā, liecina ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes dati un agrāk publicēto pētījumu rezultāti.

Iepriekšējais Saules aktivitātes 11 gadu cikla minimums bija saistīts ar aukstām ziemām Eiropā 2009.-2011.gadā, un patlaban sācies nākamais minimums, tā ietekmē aukstas ziemas visvairāk iespējamas 2019.-2023.gadā.

Zema Saules aktivitāte izraisa aukstas ziemas dažos pasaules reģionos. Pētījumi uzrādījuši 99 procentu varbūtību, ka pastāv saikne starp ļoti aukstām ziemām Centrāleiropā un pazeminātu Saules aktivitāti.

Pētnieki gan norāda, ka globālās sasilšanas dēļ arī šīs aukstās ziemas, kas atkārtojas vidēji ik pēc 10 vai 11 gadiem, kļūst arvien siltākas.

Pašreizējais Saules 11 gadu aktivitātes cikls ir divdesmit ceturtais kopš 1755.gada, kad tika sākta Saules plankumu uzskaite. Tā sākumā un iepriekšējā cikla beigās - 2007.-2010.gadā - tika novērota neierasti zema Saules aktivitāte. Patlaban tuvojas 24.cikla beigas, un tuvākajos divos gados Saules aktivitāte sasniegs cikla zemāko līmeni.

Kad Saules aktivitāte ir zema, uz zvaigznes ir maz plankumu un samazinās ultravioletā radiācija, kas nozīmē, ka Zemes atmosfēra saņem nedaudz mazāk siltuma. Tas izraisa gaisa cirkulācijas izmaiņas atmosfēras zemākajos slāņos. Šīs izmaiņas savukārt maina laikapstākļus, tostarp dažos reģionos pazeminot gaisa temperatūru.

11 gadu cikls ir īsākais un tādēļ vislabāk izpētītais Saules aktivitātes cikls, bet zināms, ka pastāv arī garāki cikli. Daži zinātnieki izteikuši prognozes, ka zema Saules aktivitāte gaidāma vairākus gadu desmitus. Agrāk šādos periodos novērota būtiska gaisa temperatūras pazemināšanās Eiropā, kā arī paaugstināta vulkānu aktivitāte un tā saucamās vulkāniskās ziemas - ļoti auksts laiks un dažādas klimata galējības vulkānu izmešu dēļ.

Latvijā iepriekšējās četras ziemas bijušas siltas, un pēdējās izteikti aukstās ziemas bija 2009.-2010. un 2010.-2011.gadā. Arī 2010. un 2011.gada karstās vasaras, iespējams, bija saistītas ar Saules aktivitātes ietekmētajām izmaiņām atmosfēras cirkulācijā, kas varēja veicināt noturīgu anticiklonu veidošanos.