Noslēgumam tuvojas 16 enerģētikas rīcības plānu izstrāde
Turpinot gatavot enerģētikas rīcības plānus 16 Zemgales pašvaldībām, SIA “Ekodoma” gada nogalē divos semināros Dobelē un Aizkrauklē novadu ekspertus iepazīstināja ar esošo situāciju, norādot uz pašvaldību stiprajām pusēm.
No 2017. gada augusta līdz novembrim rīcības plānu izstrādātāji apmeklējuši visus iesaistītos novadus, kopīgi ar pašvaldību speciālistiem analizējot novadus raksturojošos elementus un meklējot risinājumus, kurus kā stipro pusi izvirzīt un attīstīt nākotnē.
Apkopojot vizītēs iegūto informāciju, rasta iespēja salīdzināt 16 Zemgales pašvaldību rādītājus dažādos ar enerģiju saistītos aspektos, kas apkopotā veidā atrodama ZPR mājaslapas lejupielāžu sadaļā.
Piemēram, enerģiju pašvaldību uzņēmumos visvairāk gada laikā saražo Dobelē (86 420 MWh), bet vismazāk - Aknīstē (1700 MWh), savukārt vismazākie siltuma zudumi tīkos ir Jelgavas novadā - vien četri procenti -, starp 16 pašvaldībām ļaujot sasniegt labākos rezultātus vidējā īpatnējā siltumenerģijas patēriņā - 118 kWh/m2 gadā. Apskatot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru centralizētajā siltumapgādē, īpaši atzīmējami Aknīstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Krustpils, Pļaviņu, Tērvetes un Viesītes novadi, kas siltumenerģiju pilnībā iegūst no atjaunojamajiem resursiem, galvenokārt, šķeldas. Tas atspoguļojas arī elektroenerģijas ražošanas datos - vairums pašvaldību vietējo elektroenerģiju saražo ar biogāzes vai biomasas koģenerācijas staciju palīdzību.
Tikmēr, analizējot iedzīvotāju elektroenerģijas patēriņu, secināts, ka Zemgalē apskatītajās 16 pašvaldībās iedzīvotāji gadā patērē mazāk (823 kWh), nekā valstī vidēji (900 kWh), un tas ir teju divreiz mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (1564 kWh gadā). Starp pētījumā iesaistītajām 16 pašvaldībām lielākais elektrības patēriņš ir Ozolnieku novadā (1072 kWh/gadā), bet mazākais - Aknīstes novadā (661 kWh).
Iegūtie rezultāti par visiem enerģijas cikliem - no ražošanas līdz patēriņam - ļāvuši secināt, ka Zemgales iedzīvotāju kopējais īpatnējais enerģijas patēriņš ir ievērojami mazāks nekā Latvijā vai Eiropas Savienībā vidējais, un līdzīgas tendences novērojamas arī īpatnējo CO2 emisiju aprēķinos.
Kā galvenās stiprās puses pašvaldībās tiek minēts augsts atjaunojamo energoresursu īpatsvars, sekmīgi īstenoti siltumapgādes modernizācijas projekti, samērā augsts atjaunoto ēku īpatsvars un centralizēta datu uzskaitīšana, kas ļauj sekmīgāk analizēt un plānot procesus. Šie ir parametri, kas tiks izcelti arī topošajos enerģētikas rīcības plānos. Plānos tiks detalizēti izvērtēta nākotnes vīzija un stratēģiskie mērķi, energopārvaldības sistēmas ieviešanas iespējas, analizēti pasākumi enerģijas ražošanas un ēku sektorā, apgaismojuma modernizēšanā, sabiedrības informēšanā, zaļā transporta sektorā un zaļā publiskā iepirkuma kritēriju piemērošanā.
Enerģētikas rīcības plānu pirmo redakciju paredzēts prezentēt februāra ZPR Attīstības padomes februāra sēdē.
Ar precīzāku esošās situācijas analīzi iespējams iepazīties ZPR mājaslapā, sadaļā “Lejupielādes->Prezentācijas”.
Projekta “Baltijas enerģētikas teritorijas - plānošanas perspektīvas” jeb BEA-APP paredzēts veicināt ambiciozu mērķi samazināt ietekmi uz klimatu un popularizēt atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Lai to panāktu, nepieciešams iezīmēt papildus teritorijas, kas būtu piemērotas atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai, piemēram, vēja parkiem, bioenerģijas ražotnēm un saules enerģijas iekārtām.
Pašvaldību un reģionālo iestāžu teritorijas plānotājiem bieži vien trūkst atbilstošu plānošanas instrumentu, lai noteiktu un iezīmētu piemērotas šādām aktivitātēm teritorijas savā reģionā/pašvaldībā, vienlaikus līdzsvarojot dažādas konkurējošās intereses. Lai sasniegtu projekta izvirzītos mērķus, ir nepieciešams palielināt reģionālo un pašvaldību iestāžu speciālistu kapacitāti un zināšanas teritorijas plānošanā atjaunojamās enerģijas ražošanā. Plašāk par projektu iespējams lasīt tā mājaslapā balticenergyareas.eu.
Aigars Ieviņš
Zemgales Plānošanas reģiona
sabiedrisko attiecību speciālists