Šadurskis: pamatizglītības uzsākšana no 6 vai 7 gadu vecuma būs vecāku izvēle

Pirmdien, 5.martā, Ministru kabineta komitejas sēdē tika skatīti Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma grozījumi, kas paredz uzsākt samērīgu, līdzsvarotu un elastīgu pāreju uz pamatizglītības satura apguvi, sākot no 6 gadu vecuma, tādējādi 1. klasi integrējot bērnudārzā. “Skolas gaitu uzsākšana 6 vai 7 gadu vecumā vienmēr būs vecāku izvēle,” uzsver izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis. Arī turpmāk saskaņā ar vecāku vēlmēm un ģimenes ārsta vai psihologa atzinumu pirmsskolas izglītības programmas apguvi varēs pagarināt par vienu gadu. Likumprojektu grozījumi paredz, ka turpmāk pamatizglītības apguvi nevarēs uzsākt no 8 gadu vecuma.

“Lai sasniegtu kvalitatīvu izaugsmi, bērnu personības izaugsmi, kas rada iespējas veiksmīgai nākotnei, pārmaiņas ir vajadzīgas jau šodien gan likumdošanā, gan to kā tās ieviešam reālajā dzīvē,” saka Šadurskis. Tas ir mūsu sabiedrības kopējs pienākums rūpēties par to, lai šodienas bērni saņemtu labāko, kas vajadzīgs jaunās paaudzes veiksmīgai patstāvīgai dzīvei, turpina ministrs. “Šodienas bērniem ir jābūt gudrākiem un prasmīgākiem par mūsu paaudzi,” pauž ministrs.

Pārmaiņu mērķis ir sekmēt bērnu garīgo, intelektuālo un fizisko attīstību, nodrošinot atbilstošu mācību vidi, kas ir jēgpilna, mainīga, izzinoša, kā arī pētīt, mācīties un radīt rosinoša. Pirmajā klasē plānotais apgūstamais mācību saturs un metodika ir atbilstošs sešu gadu vecumā apgūstamajam obligātās pirmsskolas izglītības saturam, akcentējot kompetenču pieeju.

„Bērns mācās no brīža, kad piedzimst. Jo attīstītāka ir sabiedrība, jo tā spēj gudrāk mainīt vidi, lai veicinātu bērna attīstību. Agrīnāka iepazīstināšana ar vienu vai otru prasmi, kas primāri nepieciešama kādas darbības veikšanai, nodrošina šo prasmju apguvi augstākā līmenī nākotnē. Ja ir bērna vecumam piemērota vide un mācību saturs, ja skolotājs ir profesionāls, elastīgs, ja mācības ir individualizētas un kā svarīgākais šajā procesā izvirzīts bērns un viņa vajadzības, tad nevajadzētu būt problēmām sešus gadus vecus bērnus integrēt 1.klasē,” pauž Malgožata Raščevska, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne, profesore.

Pamatizglītības apguvi bērns sešu gadu vecumā var uzsākt tajā izglītības iestādē, kur apgūta pirmsskolas obligātā izglītība, lai varētu mācīties jau pazīstamā vidē, ierastajā dienas ritmā, nodrošinot izglītības procesa nepārtrauktību. 1. klases skolēniem tiks nodrošināta iespēja atpūsties gan mācību procesa laikā, gan diendusas laikā, kā arī izglītības iestādē atrasties līdz vakaram. Mācību telpa būs daudzfunkcionāla, paredzot fizisko aktivitāšu zonu, kur bērni var aktīvi kustēties, tāpat arī atpūtas zonu.

Šobrīd 92% sešgadnieku divus gadus pēc kārtas apgūst līdzīgu saturu bērnudārza pēdējā gadā un sākumskolas pirmajā klasē, tādā veidā tērējot pašu bērnu laika resursus periodā, kad bērna motivācija un zinātkāre ir augstākajā attīstības punktā. Savukārt 19 un 20 gadus veciem jauniešiem samazinās motivācija mācīties skolā, jo vispārizglītojošās skolās organizētais mācību process nenodrošina šāda vecuma jauniešu vajadzības.

Plānots, ka jaunais regulējums par pamatizglītības apguves uzsākšanu no sešu gadu vecuma stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī, un pamatizglītības apguve no sešu gadu vecuma uzsākta 2019./2020. mācību gadā. Ņemot vērā, ka atsevišķās izglītības iestādēs var būt atbilstošo telpu, pedagogu un citu resursu trūkums, paredzēts atļaut pirmsskolas izglītības iestādēm, nemainot izglītības iestādes juridisko statusu, bez attiecīgas izglītības iestādes un izglītības programmas akreditācijas, laikā no 2019. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. augustam nodrošināt 1. klases mācību satura apguvi.

Animācijas filma “Kas mainīsies vai nemainīsies, sākot skolas gaitas no 6 gadu vecuma?”

{videobox}Z_P7pFwLY5Q{/videobox}

Izglītības un zinātnes ministrijas

Komunikācijas nodaļa

prese@izm.gov.lv;

tālr.: 67047704, 25728536