Dabas fonds par šī gada dzīvotni izvēlējies vecus vai dabiskus boreālos mežus

10 janvaris 2019 --
0Komentāri

Latvijas dabas fonds (LDF) par 2019.gada dzīvotni izvēlējies vecus vai dabiski boreālos mežus, informēja LDF komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa.

Tie ir pārsvarā priežu un egļu, kā arī bērzu, apšu un jaukti meži, kuriem raksturīga neliela saimnieciskās darbības ietekme vai tā ilgu laiku nav bijusi vispār. Šādi veci un dabiski meži ar dažādu sugu, izmēru un vecuma kokiem un kritalām ir neaizstājama dzīvotne daudzām apdraudētām sugām, īpaši sūnām, ķērpjiem, sēnēm un vabolēm, kā arī putniem, uzsver LDF.

"Bioloģiskās daudzveidības ziņā šī ir nozīmīgākā Latvijas mežu daļa, tomēr mūsdienās no dabiskiem veciem mežiem atlikuši vien nelieli fragmenti - tie kopumā aizņem tikai 0,5% no Latvijas teritorijas vai 1% no visiem Latvijas mežiem," norādīja LDF pārstāve.

Brizga-Kalniņa skaidroja, ka Latvijā un arī citviet pasaulē vecos mežus visvairāk ietekmē kailciršu mežsaimniecība, jo ar kailcirti šī kompleksā kokaudze tiek pilnībā iznīcināta, un zaudētās funkcijas nelīdzsvaro pat saglabātie ekoloģiskie koki. Tāpat Latvijā raksturīga mežu biotopu sadrumstalošana - vērtīgo dzīvotņu vienlaidus platību kļūst mazāk un palielinās attālumi starp to fragmentiem. Tas samazina sugu iespējas izdzīvot un vairoties, jo ne visu sugu indivīdi var pārceļot no vienas biotopa saliņas uz citu. Ierobežojot sugu populācijas nelielā platībā, samazinās to ģenētiskā daudzveidība un ilgtermiņā arī to izdzīvošanas iespējas.
Viens no veidiem, kā netieši tiek aizsargātas veco mežu dabas vērtības, ir mikroliegumu veidošana tajos ligzdojošajiem lielajiem aizsargājamajiem putniem - mazajiem ērgļiem, melnajiem stārķiem un citiem. Šajās teritorijās saimnieciskā darbība ir ierobežota, un īpašnieki saņem ikgadēju kompensāciju no Lauku attīstības programmas par to, ka nodrošina dabas aizsardzību savā īpašumā. LDF uzskata, ka nepieciešams uzlabot šo kompensāciju sistēmu, nodrošinot īpašniekiem iespēju saņemt arī vienreizēju kompensāciju par negūtajiem ienākumiem, un plāno arī šogad turpināt sarunas šī jautājuma virzīšanai atbildīgajās institūcijās.

Tāpat LDF ieskatā, veco mežu un to dabas vērtības saglabāšanai būtiski būtu noteikt, ka arī privātajos mežos pirms mežizstrādes uzsākšanas notiek dabas vērtību izvērtēšana, lai īpašniekiem nav neviļus jāveic dabas vērtību iznīcināšana. Arī šo jautājumu fonds vēlas aktualizēt turpmākajās sarunās ar Vides un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju.

LDF gada dzīvotni nosauc kopš 2015.gada, ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību dabas daudzveidības saglabāšanas nozīmei. Gada dzīvotne 2015.gadā bija bioloģiski vērtīgie zālāji, 2016.gadā - niedrāji, 2017.gadā - lauku sēta, savukārt pērn par gada dzīvotni tika izvēlēti dižkoki.