CSP: Jēkabpilī - visvairāk iedzīvotāju darbspējas vecumā, Aknīstē – viszemākā dzimstība, bet Krustpils novadā – visaugstākā mirstība
- 07 junijs 2019 --
- 0Komentāri
Iedzīvotāju skaits pērn pieauga 16 no 110 Latvijas novadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) iedzīvotāju skaita novērtējuma dati.
«Jaunākie iedzīvotāju skaita novērtējuma dati parādījuši divas iezīmes. Latvijā palielinās novadu skaits, kuros ir pozitīvs dabiskais pieaugums. Atsevišķos novados ir labs dzimstības rādītājs – tuvu 15 vai pat vairāk mazuļu uz 1000 iedzīvotāju,» komentējusi CSP priekšniece Aija Žīgure.
Rīgā un Pierīgā dzīvo vairāk nekā puse (52%) valsts iedzīvotāju. Galvaspilsētas iedzīvotāji bieži vien pārceļas uz Pierīgas reģionu.
Iedzīvotāju skaits saruka arī septiņās republikas pilsētās no deviņām, izņemot Jūrmalu, kur bija pieaugums par 252 cilvēkiem jeb 0,5% un Valmieru – par 62 cilvēkiem jeb 0,3%. Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Rīgā – par 5357 cilvēkiem (0,8%), Daugavpilī – par 646 (0,8%), Ventspilī – par 478 (1,4%), Jelgavā – par 441 (0,7%), Rēzeknē – par 336 (1,2%), bet vismazāk – Liepājā – par 0,3% (235). Visās republikas pilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Pozitīva migrācijas plūsmu starpība bija Jūrmalā, Valmierā, Liepājā, Jēkabpilī un Daugavpilī.
Reģiona iedzīvotāju kopskaitā lielākais darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars ir Zemgalē (61,6%), mazāks – Kurzemē (60,4%). Darbspējīgo iedzīvotāju skaits pieauga tikai Pierīgā – par 1,1 tūkstoti, visvairāk samazinājās Rīgā – par 6 tūkstošiem. un Latgalē – par 4 tūkstošiem. Republikas pilsētās visvairāk iedzīvotāju darbspējas vecumā ir Rīgā un Jēkabpilī (61,5% no iedzīvotāju kopskaita), vismazāk – Valmierā (59,1%), novados – visvairāk Baltinavas (65,8%), vismazāk Strenču novadā (56,8%).
Tajā pašā laikā lielākajā daļā Latvijas un it sevišķi pierobežas novados iedzīvotāju skaits arvien turpina samazināties, visstraujāk izmirst novadi Latgales reģionā.
Vislielākais iedzīvotāju skaita pieaugums bija Mārupes (par 6,2 %), Garkalnes (3,1%), Carnikavas (2,5 %) un Ādažu novadā (2 %). Iedzīvotāju skaits absolūtos skaitļos Mārupes novadā pieauga par 1094, Garkalnes novadā – par 244, Carnikavas novadā – par 170 un Ādažu novadā – par 204 cilvēkiem.
Mazāk nekā 2 % iedzīvotāju skaita pieaugums pērn bija Pierīgas reģiona Babītes (par 1,6%), Ikšķiles (1,5 %), Stopiņu un Ķekavas novadā (katrā par 1,4 %), un Zemgales reģiona Ozolnieku novadā (0,9%).
Abos novados ārpus Pierīgas reģiona iedzīvotāju skaita pieaugumu veicinājusi iekšējā migrācija – Priekuļu novadā iedzīvotāji galvenokārt ieceļoja no Cēsīm, Ozolnieku novadā – no Rīgas. Ozolnieku novadā arī dabiskais pieaugums bija pozitīvs. Pozitīvs iedzīvotāju skaita pieaugums bija arī Salaspils, Olaines, Engures, Siguldas, Sējas un Saulkrastu novadā.
Iedzīvotāju skaitu novados un tā izmaiņas ietekmē arī novados esošie sociālās aprūpes centri, ieslodzījuma vietas. Piemēram, viens no iemesliem iedzīvotāju skaita samazinājumam Raunas novadā 2015. gadā bija sociālās aprūpes centra «Rauna» slēgšana, tā iemītniekus pārceļot uz citu novadu aprūpes iestādēm.
17 novados, kas ir par sešiem novadiem vairāk nekā 2014.gadā, imigrējušo iedzīvotāju skaits pārsniedza emigrējušo skaitu – no 13 cilvēkiem Krustpils līdz 861 Mārupes novadā. Bez minētajiem novadiem vislielākais imigrējušo pārsvars pār emigrējušajiem jeb migrācijas saldo bija novados, kuros bija arī lielākais iedzīvotāju skaita pieaugums - Garkalnes, Carnikavas, Salaspils, Ādažu, Ķekavas, Stopiņu, Babītes, Ikšķiles, Olaines, Ozolnieku, Engures, Saulkrastu un Sējas novadā. Pozitīvs migrācijas saldo bija arī Priekuļu un Baldones novadā.
2015.gadā 14 novados dzimušo skaits pārsniedza mirušo skaitu – Mārupes, Ķekavas, Ādažu, Garkalnes, Babītes, Stopiņu, Ikšķiles, Salas, Krimuldas, Siguldas, Salaspils, Inčukalna, Carnikavas un Ozolnieku novadā.
Pagājušajā gadā 51% no visiem Latvijas novadiem piedzimuši 10 vai vairāk jaundzimušo uz 1000 iedzīvotāju. Vislielākā dzimstība bija Pierīgas reģiona Mārupes (19,5 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotāju), Ķekavas (17,1), Jaunpils (14,7), Ādažu (14,5) un Babītes novadā (14,1), kā arī Zemgales reģiona Ozolnieku novadā (14,4) un Kurzemes reģiona Ventspils novadā (14,3).
Viszemākā dzimstība bija Vidzemes reģiona Strenču novadā (4,3 dzimušie uz 1 000 iedzīvotāju), Zemgales reģiona Aknīstes novadā (5,4), kā arī Latgales reģiona Kārsavas novadā (5,9).
Augstāka mirstība - vairāk par 20 mirušo uz 1000 iedzīvotāju, bija Zemgales reģiona Krustpils novadā (24,9), Vidzemes reģiona Jaunpiebalgas (24,4), Lubānas (23,7) un Varakļānu novadā (23,0), Kurzemes reģiona Mērsraga (24,2), Vaiņodes (22,5) un Skrundas novadā (21,4).
Visvairāk novadu - seši - ar augstu mirstības rādītāju pērn bija Latgales reģionā – Baltinavas (22,4), Ilūkstes (22,1), Viļakas (21,0), Zilupes (20,7), Balvu (20,4) un Daugavpils novadā (20,2). Zemākie mirstības rādītāji uz 1 000 iedzīvotāju 2015. gadā bija novados ar augstāku dzimstību – Mārupes (6,7 mirušie uz 1000 iedzīvotāju), Garkalnes (7,4) un Ādažu novadā (7,6).
Visblīvāk apdzīvoti ir Stopiņu, Mārupes un Salaspils novads – vidēji 200 cilvēki uz 1 km2, bet vismazāk iedzīvotāju ir Rucavas novadā (3 cilvēki uz 1 km2).
Pēc etniskās piederības lielākais latviešu īpatsvars ir Vidzemes (87%) un Kurzemes (77%) reģionā, zemākais – Latgalē (46%) un Rīgā (47%). No republikas pilsētām visvairāk pamattautības iedzīvotāju ir Valmierā (85%), bet vismazāk – Daugavpilī (20%). Vislatviskākie ir Alsungas un Lubānas novads (96% iedzīvotāju ir latvieši), bet Zilupes novadā tikai piektā daļa iedzīvotāju ir latvieši.
Kopš 2014. gada iedzīvotāju statistiku sadalījumā pa novadiem publicē gan pēc faktiskās, gan reģistrētās dzīvesvietas. Globalizācija, mobilitāte, straujš dzīves ritms – šie ir izaicinājumi, ar kuriem saskaramies mūsdienās. Rezultātā par ikdienu kļūst bieža dzīvesvietas maiņa, kas sarežģī vismaz piektdaļas Latvijas iedzīvotāju faktiskās dzīvesvietas noteikšanu. Likumsakarīgi, ka iedzīvotāju skaits pēc faktiskās un reģistrētās dzīvesvietas dažādās administratīvajās teritorijās atšķiras. Republikas pilsētās faktiski dzīvo vairāk iedzīvotāju nekā ir reģistrēts, piemēram, Rīgā par 6,5 tūkstošiem. Izņēmums ir Jūrmala, kur faktiski dzīvo par nepilniem 400 iedzīvotājiem mazāk nekā tur reģistrēts. Arī vairākos Pierīgas novados (Olaines, Babītes, Ķekavas u.c.) faktiski dzīvo vairāk iedzīvotāju nekā reģistrēts. Taču 96 novados no 110 faktiski dzīvo mazāk iedzīvotāju nekā ir reģistrēti.
Dabiskais pieaugums – starpība starp noteiktā laika periodā dzimušo un mirušo skaitu.
Migrācijas saldo – starpība starp valstī uz pastāvīgu dzīvi vai vismaz uz vienu gadu ieradušos iedzīvotāju skaitu un no tās uz pastāvīgu dzīvi vai vismaz uz vienu gadu izbraukušo iedzīvotāju skaitu.
Pastāvīgo iedzīvotāju skaits galvenajās vecuma grupās tiek aprēķināts pilnos gados atbilstoši Latvijas likumdošanā noteiktajam darbspējas un pensijas vecumam. 2019. gada sākumā darbspējas vecums ir 15–62 gadi un pensijas vecums – 63 un vairāk gadi.
Ar reģistrēto dzīvesvietu tiek saprasta dzīvesvieta Latvijā, kas noteikta, ņemot vērā personas deklarēto adresi, kā arī citos administratīvajos datos pieejamo informāciju par personām institucionālajās mājsaimniecībās un veicot deklarētās adreses korekcijas noteiktām iedzīvotāju grupām, piemēram, bērniem, kas deklarēti adresē bez vecākiem. Sākot no 2021. gada, CSP publicēs datus par iedzīvotāju skaitu reģionos un sīkākos dalījumos tikai pēc reģistrētās dzīvesvietas.