Latvijā svin Vasarsvētkus:kristīgās tradīcijas un latviskie ticējumi
- 09 junijs 2019 --
- 0Komentāri
Svētdien, 9.jūnijā, tiek svinēti Vasarsvētki jeb Svētā Gara nosūtīšanas svētki, kas kristīgajā pasaulē ir vieni no trim būtiskākajiem svētkiem, jo bez šī notikuma baznīca nepastāvētu. Šie svētki tiek svinēti 50.dienā pēc Lieldienām. Pēc Kristus Augšāmcelšanās svētkiem un Ziemassvētkiem Vasarsvētki ir trešie lielākie svētki kristīgajā baznīcā. Tāpat ar Vasarsvētkiem latviešu folklorā saistītas dažādas ar veselības un labklājības saglabāšanu saistības tradīcijas un ticējumi.
Vētra un uguns izsaka to, kādas izmaiņas rada Svētais Gars - Trīsvienīgā Dieva Trešā Persona. Svētais Gars vieno cilvēkus, saista kristiešus pie kristīgās kopības un dod spēku sludināšanai Vasarsvētki ir Baznīcas dzimšanas svētki. Līdz ar Svētā Gara nākšanu pār nedaudzajiem Jēzus sekotājiem, kristīgās vēsts pasludināšana sāka pulcināt arvien vairāk un vairāk cilvēkus visās vietās un laikos, aizsniedzot un pārvēršot visdažādāko cilvēku dzīves. Vasarsvētku notikums apliecina, ka Baznīca nav cilvēku veidota organizācija, bet gan Svētā Gara iedvesmotu cilvēku kopība, kura nāk kopā dievnamos, kalpo un liecina citiem par Kristu nevis pienākuma dēļ, bet tāpēc, ka tā ir šo cilvēku garīga pārliecība un ticība, liecina Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas interneta mājas lapā pieejamā informācija.
Svētā Gara piepildīti, apustuļi sāka sludināt Dieva brīnumdarbus, bet Pēteris pasludināja, ka šī Gara nonākšana ir mesiānisko laiku zīme. Tie, kas toreiz ticēja apustuliskajai sludināšanai un pieņēma kristību, saņēma arī Svētā Gara dāvanu. Tieši Svētā Gara spēka dēļ Dieva bērni varēja nest augļus, kas ir mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labvēlība, uzticība, lēnprātība, savaldība. "Svētais Gars ir spēks, kas dod dzīvību un liek ilgoties pēc Dieva. Viņš ir mūsu dvēseles gaidītākais viesis, dzīvā uguns mūsos. Pateicoties viņam, mēs esam kļuvuši Dieva bērni un mūsu dzīve - dievišķota," priestera Andra Kravaļa teikto citē Latvijas Romas katoļu baznīcas Informācijas centrs (LRKB IC).
Priesteris skaidro, ka kristieša aicinājums un sūtība šajā pasaulē ir dzīvot Svētā Gara vadībā, Tēva un Dēla sadraudzībā. "Svētais Gars, Tēva un Dēla mīlestība, arī mūs ieved mīlestības attiecībās (..) Viņš dāvā dzīvību, apvieno un stiprina. Svētā Gara nonākšana ir kristīgās atklāsmes īstenojums, - Vasarsvētku dienā dzimst baznīca, un Svētais Gars mums atklāj tās noslēpumu," norāda Kravalis.
Kristietībā ar Svēto Garu saistās plašs simbolu loks, starp kuriem ir ūdens - Svētā Gara, kas darbojas kristībā, zīme, jo pēc Svētā Gara piesaukšanas ūdens kļūst par sakramentālu zīmi jaunai dzimšanai, uguns, kas simbolizē Svētā Gara pārveidojošo spēku un tieši uguns simbolika ir viena no izteiksmīgākajām, lai attēlotu Svētā Gara darbību, kā arī svaidīšana jeb svētīšana ar eļļu - hrizmu, kā arī balodis, kas kā Svētā Gara simbols ir tradicionāls kristīgajā ikonogrāfijā.
Vasarsvētku dievkalpojumā bīskaps dala Iestiprināšanas sakramentu, kas ir būtisks elements, cilvēku ievadot kristīgajā dzīvē.
Mūsdienās Rietumu kristīgajā baznīcā Iestiprināšanas sakraments tiek dalīts, bīskapam uzliekot rokas un svaidot cilvēku ar smaržīgo eļļu jeb hrizmu. Kristītie ar Iestiprināšanas sakramentu ir pilnīgāk saistīti ar baznīcu, viņi tiek bagātināti ar īpašu Svētā Gara spēku, un tādēļ no viņiem kā no īstiem Kristus lieciniekiem tiek stingrāk prasīts izplatīt un aizstāvēt savu ticību ar vārdiem un darbiem, liecina LRKB IC informācija.
Latviešu folklorā ar Vasarsvētkiem saistās dažādas tradīcijas un ticējumi, piemēram, Vasarsvētkos nedrīkst ēst gaļu, jo tad lopi sprāgstot, kā arī ticējums, ka Vasaras svētku rītā agri jāiet uz upi mazgāties, kas tek pret rītiem, lai nekad neaizgulētos un nenāktu miegs.
Savukārt ar bērzu zariem un meijām, ar ko tiek rotātas istabas un saimniecības ēkas, tā ienesot tajās pavasarīgu dvesmu, saistās tāds ticējums: "Kas Vasaras svētku meijas velk gar zemi, tad dabon kašķi" un ieteikums - "Vasarsvētku meijas jāliek šķūnī zem siena - tad siens nepelē".
Sestdienā pirms Vasarsvētkiem meitas sendienās tīrīja un kopa māju un pagalmu, kā arī pušķoja visu ar bērziem, ievu un pīlādžu ziediem un citiem zaļumiem. Meijas tika liktas gan mājas, gan saimniecības ēku durvju priekšā un pie vārtiem, tās nesa istabās, klētī, kūtī, rijā. Puķes un meijas lika pie katras gultas - veselībai, labklājībai un labai saimniekošanai. Gan zālēm, gan meijām, ja tās saglabāja un izžāvēja, piemita dziednieciskas īpašības.
Tāpat tautas gudrība vēsta - ja pērkons rūc pirms Vasarsvētkiem - būs auglīga vasara.