Levits nodod svinīgo solījumu un stājas Valsts prezidenta amatā
- LETA --
- 08 julijs 2019 --
- 1Komentāri
Jaunais Valsts prezidents Egils Levits, uzņemoties amata pienākumus, pirmdien Saeimas ārkārtas sēdē nodeva svinīgo solījumu.
Pēc tam Levits parakstīja svinīgo solījumu, kas tiks nodots glabāšanā Valsts arhīvā, un tika atskaņota Latvijas valsts himna.
Savā pirmajā Saeimā pēc stāšanās amatā Levits pauda nepieciešamību turpināt veidot modernu un ilgtspējīgu valsti, izpildot uzdevumu nākamajām paaudzēm nodot labāku Latviju nekā to saņēmām. Levits akcentēja, ka tāpat svarīgi darbības virzieni ir veicināt solidaritāti, piederību Latvijai un Eiropai. Valsts prezidents norādīja, ka nepieciešama visu šeit dzīvojošo cilvēku iesaiste. Levits pauda, ka latviskā identitāte ir atvērta un ka ikviens, kas identificē sevi kā mazākumtautības pārstāvi, arī ir aicināts iekļauties valsts dzīvē.
Levits akcentēja, ka latviešu valoda ir visas Latvijas tautas demokrātiskās līdzdalības valoda. Valsts prezidents pauda, ka latviskumam jāiedod dziļāks un spēcīgāks saturs, sasaistot to ar nākotnes plāniem jeb nākotnes dimensiju.
Valsts prezidents arī izteicās par problēmām, pret kurām valstij jāvēršas, minot krāpšanās iepirkumos, korupciju, nodokļu nemaksāšanu, ēnu lobiju un partiju atkarību no ziedotājiem. Šīs parādības godprātīgos pilsoņos rada rūgtumu pret valsti, pauda Levits. Viņš norādīja, ka ir jāstrādā, lai atrisinātu šīs problēmas un tās vairs nebūtu Latvijas dienas kārtības augšgalā.
Pievēršoties tiesiskuma jautājumiem, jaunais Valsts prezidents sacīja, ka ar slotu jāizmēž māja no tādiem mēsliem kā krāpšanās iepirkumos, partiju atkarība no ziedotājiem un korupcija. "Ir jāņem rokās slota un jāizmēž māja. No tiem mēsliem, kas ir sakrājušies trīsdesmit gados, kas velkas mums līdz, un kas mūs šodien šķir no augsti attīstītas, tiesiskas demokrātijas, piemēram, krāpšanās iepirkumos, partiju atkarība no ziedotājiem, korupcija, nodokļu nemaksātāji, kur blēži saņem daļu no kopējā labuma, bet nepiedalās tā vairošanā, ēnu lobijs un tamlīdzīgi," akcentēja Valsts prezidents.
Levits norādīja, ka šādas nejēdzības visiem jau sen ir apnikušas un godprātīgos pilsoņos rada rūgtumu pret valsti. Viņš skaidroja, ka šādas problēmas var risināt ar tiesiskiem līdzekļiem, ievērojami mazinot to traucējošo ietekmi uz mūsu sabiedrību, lai tās vairs nebūtu Latvijas dienas kārtības augšgalā.
Levits akcentēja, ka Latvija ir neatņemama Rietumu pasaules un Eiropas daļa. Viņš sacīja, ka kategoriski noraida metaforu par mūsu valsti kā par kādu tiltu starp Rietumiem un Austrumiem.
"Mūsu atbildīgā līdzdalība NATO kopīgajā drošības sistēmā ir nesusi augļus, būtiski palielinot drošības līmeni Latvijā un visā reģionā," pauda Valsts prezidents.
Levits savā runā arī iezīmēja vairākas pozitīvas lietas bijušo Valsts prezidentu darbībā, kurām viņš centīsies sekot.
Valsts prezidenta amatā stājoties Levitam, pilnvaras noslēgušās līdzšinējai valsts pirmajai amatpersonai Raimondam Vējonim.
Saeima Levitu Valsts prezidenta amatā amatā ievēlēja 29.maijā. Par viņu nobalsoja 61 deputāts.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Levits 1982.gadā beidzis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti, bet 1985.gadā - Hamburgas Universitātes Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāti.
Levits savulaik bija Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā. Viņš bija arī 5.Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs. Vēlāk Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no Latvijas, bet tad viņš kļuva par ES tiesas tiesnesi.
Levits ir 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas līdzautors, kā arī darbojies Satversmes preambulas projekta izstrādē.
Līdzšinējais Valsts prezidents Vējonis augstajā amatā tika ievēlēts 2015.gada 3.jūnijā, kad Saeimas balsojumā viņa kandidatūru atbalstīja 55 deputāti. Toreiz balsojumā viņš pārspēja Levitu. Vējonis maija sākumā paziņoja, ka uz otro termiņu nekandidēs.
Komentāri (0-1/1)
Arča
08.07.2019 16:26