2024.gada 25. novembris

Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne

No nākamā gada varētu ieviest nodevu par telefona numuriem

No nākamā gada varētu ieviest nodevu par telefona numuriem

No 2021.gada 1.janvāra elektronisko sakaru komersantiem pakāpeniski varētu sākt ieviest nodevu par telefonu numuriem - 0,04 eiro gadā, teikts Satiksmes ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā Par numerācijas resursu maksājumu un nepieciešamību iedalīt numerācijas resursus lietu internetam un mašīnas-mašīnas sakaru pakalpojumiem.

Lai nodevas ieviešana notiktu iespējami saudzīgāk un dotu pietiekamu laiku elektronisko sakaru komersantiem tai sagatavoties, informatīvajā ziņojumā sniegts priekšlikums nodevu ieviest pakāpeniski - ar 2021.gada 1.janvāri pakalpojuma numuriem un starpierīču numuriem, bet ar 2022.gada 1.janvāri pārējiem nacionālajiem numuriem - gan publiskā fiksētā telefonu tīkla numuriem, gan publiskā mobilā telefonu tīkla numuriem.

Satiksmes ministrija skaidro, ka, izvērtējot sniegto un pieejamo informāciju, secināms, ka no tehnoloģiju attīstības tendenču un Eiropas regulatīvās perspektīvas, ir nepieciešams pārskatīt jautājumu par jaunu numerācijas resursu iedalīšanu interneta lietu (IoT) un mašīnas-mašīnas (M2M) pakalpojumiem. Atsevišķu numerācijas resursu iedalīšana IoT un M2M pakalpojumiem ļautu nodrošināt nepieciešamo numuru skaitu pastāvīgi augošajam pieslēgumu skaitam. Veicot šīs izmaiņas Nacionālajā numerācijas plānā, elektronisko sakaru komersantiem un citiem uzņēmējiem būs skaidra un nemainīga situācija attiecībā uz IoT un M2M numerācijas resursiem ilgā laika posmā, kamēr, tās neveicot, saglabāsies risks numuru iztrūkumam, par ko liecina nākotnes prognozes.

Tomēr, iedalot atsevišķus numerācijas resursus IoT un M2M pakalpojumiem, ir jāņem vērā un jārod risinājumi arī potenciālajiem riskiem, kas saistīti ar numuru piešķiršanas kārtību vai papildu pienākumiem elektronisko sakaru komersantiem. Satiksmes ministrija kā problemātisku min apstākli, ka šobrīd elektronisko sakaru komersanti, lai nodrošinātu IoT un M2M pakalpojumus, izmanto publiskā mobilā telefonu tīkla (astoņu ciparu) numurus. Tāpēc, stājoties spēkā jaunam regulējumam, veidosies situācija, kurā IoT un M2M pakalpojumu nodrošināšanai vēsturiski izmantotā numerācija neatbildīs Nacionālajā numerācijas plānā noteiktajam. Lai novērstu šo problēmu, Nacionālajā numerācijas plānā jāparedz, ka elektronisko sakaru komersants, kurš līdz attiecīgo grozījumu Nacionālajā numerācijas plānā spēkā stāšanās dienai izmantoja publiskā mobilā telefonu tīkla numurus IoT un M2M pakalpojumu nodrošināšanai, var turpināt tos izmantot nemainītā veidā.

Ņemot vērā, ka dažiem publisko fiksēto telefonu tīklu elektronisko sakaru komersantiem ekspluatācijā atrodas tādas komutācijas iekārtas, kuras nevar uzturēt 11 vai 12 ciparu numerāciju, priekšlikums ir ieviest IoT un M2M pakalpojumu nodrošināšanai divus numerācijas diapazonus, no kuriem viens būtu astoņu ciparu formātā izmantojams lietošanai tikai iekšzemē ar obligātu numuru saglabāšanas pakalpojumu, savukārt otrs - 11 vai 12 ciparu formāta ar numuru saglabāšanas pakalpojumu ierobežojumiem, ciktāl tas ir tehniski iespējams, kas būtu paredzēts iekšzemes un eksteritoriālai izmantošanai. Satiksmes ministrija norāda, ka, ievērojot minēto, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) jāveic attiecīgu grozījumu izstrāde Nacionālajā numerācijas plānā.

Lai nodevas ieviešana notiktu iespējami saudzīgāk un dotu pietiekamu laiku elektronisko sakaru komersantiem tai sagatavoties, informatīvajā ziņojumā sniegts priekšlikums nodevu ieviest pakāpeniski - ar 2021.gada 1.janvāri pakalpojuma numuriem un IoT un M2M pakalpojuma numuriem, bet ar 2022.gada 1.janvāri pārējiem nacionālajiem numuriem (publiskā fiksētā telefonu tīkla numuriem un publiskā mobilā telefonu tīkla numuriem).

Kā teikts informatīvajā ziņojumā Ekonomikas ministrija, izvērtējot precizēto informatīvo ziņojumu ir norādījusi, ka piedāvātās nodevas par katru publiskā fiksētā telefonu tīkla numuru un katru publiskā mobilā telefonu tīkla numuru noteikšana, veicinās racionālu un efektīvu ierobežoto numerācijas resursu lietošanu, kā arī sekmēs godīgu konkurenci elektronisko sakaru tirgus dalībnieku starpā. Piedāvātais Nodevas lielums ir 0,04 eiro gadā par numuru un tas joprojām būs mazākais Eiropas Savienībā - piemēram, Igaunijā tas ir 0,35 eiro, bet Lietuvā - 0,07 eiro. Kopējais piedāvātās nodevas apjoms gadā veidos tikai aptuveni 0,1% no visu Latvijas telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmumu apgrozījuma gadā.

Satiksmes ministrija arī norāda, ka nodevas ieviešana ļaus samazināt ārvalstu elektronisko komersantu interesi par Latvijas numuriem krāpnieciskos vai izmaksu mazināšanas nolūkos, kā arī uzlabos starptautisko Latvijas reputāciju šajā jomā. Bez tam nodevas ieviešana ir plānota pakāpeniska, tādējādi ļaujot uzņēmumiem savlaicīgi atteikties no neizmantotajiem numuriem un optimizēt numuru blokus, kas, savukārt, ļaus samazināt nodevas gada apjomu.

Valdība uzdeva Satiksmes ministrijai līdz šī gada 2.jūnijam iesniegt VARAM attiecīgus priekšlikumus, un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz 15.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā tiesību akta projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumos "Nacionālais numerācijas plāns", paredzot numerācijas iedalīšanu starpierīču sakariem (IoT/M2M).

Tāpat Satiksmes ministrijai uzdots Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa ieviešanas ietvaros sagatavot un līdz 21.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noteikumu projektu, kas paredz noteikt ikgadējās valsts nodevas par numerācijas lietošanas tiesībām - no 2021.gada 1.janvāra pakalpojuma numuriem un starpierīču sakaru (IoT/M2M) pakalpojuma numuriem un no 2022.gada 1.janvāra nacionālajiem numuriem (publiskā fiksētā un publiskā mobilā telefonu tīkla numuriem).

Komentāri (0-2/2)

  • zoo
    27.05.2020 11:00
    kuru tas interesē/manis pēc lai sit gaisā visu pagastu/laukiem tāpat būs izputēšana pēc reformas.
  • Informācijai
    26.05.2020 16:23
    Šo ceturtdien Salas novada domes sēdē izskatīs jautājumu par Raiņa kluba un Sēlpils skolas pārdošanu (atsavināšanu). Sēlpils skolu Sproģe nosaukusi par "Vecindrāni", lai neviens iedzīvotājs nesaprotpar ko runa un tad teiks: Nevienam nebija iebildumu.
    Visu Sēlpili uzsitīs gaisā pirmsnovadu reformas un naudu prēmijās. Bet, lai žurnālisti nevar noskaidrot, pati Sproģe grib doties papildatvaļinājumā, ko arī skatīs domes sēdē

Atstājiet komentāru