Krustkalnu un Teiču dabas rezervātos pļauj zālājus vērtīgu dzīvotņu saglabāšanai
- 05 augusts 2021 --
- 0Komentāri
Abos rezervātos Pārvalde apsaimnieko pļavas vairāk nekā 240 hektāru platībā – 70 ha Krustkalnu un vairāk nekā 170 ha Teiču dabas rezervātā.
Bioloģiski vērtīgie zālāji ir viens no apdraudētākajiem biotopu jeb sugu dzīvotņu veidiem Latvijā. To apjoms, mainoties lauksaimniecībā izmantotajām saimniekošanas metodēm, kā arī samazinoties iedzīvotāju blīvumam lauku teritorijās, ir būtiski sarucis – tās aizaug, tiek pārveidotas aramzemē vai apmežotas. Taču šādi zālāji ir kritiski nepieciešami daudzām sugām, tostarp apputeksnētājiem.
“Pļavu pļaušana šogad tika uzsākta laicīgi – pat nedaudz pirms Jāņiem. Agrāk pļaujam tās pļavas, kurās nedrīkst ļaut nogatavoties to augu sēklām, kuri īsā laika periodā spēj pārņemt visu platību, piemēram, suņuburkšķiem, gārsai un citām ekspansīvām sugām. Vēlāk pļaujam pļavas, kuras ir putnu, piemēram, griežu – ligzdošanas vietas. Šādās pļavās svarīgi ievērot arī pļaušanas tehniku – jāpļauj virzienā no lauka vidus uz malām vai no vienas malas uz otru (virzienā uz mežu),” stāsta Pārvaldes Latgales reģiona pārstāvis Guntis Akmentiņš.
Krustkalnu un Teiču dabas rezervātu pļavas ir bioloģiski vērtīgi zālāji. Lielākā daļa no tiem ir klasificējami kā sugām bagātas ganības un ganītas pļavas, mazākā skaitā ir palieņu zālāji, mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs un mēreni mitras pļavas. Pēc Lauku atbalsta dienesta nosacījumiem pļavas tiek nopļautas un nopļautais novākts, izvērtējot pļavu pļaušanas laiku pēc pļavu mitruma, augu sugu sastāva, kā arī pēc to piemērotības ligzdojošajām putnu sugām. Svarīgi ir arī klimatiskie apstākļi, jo jāpaspēj pļavas nopļaut un novākt, kamēr nav sākušās lietavas un citi pļavu apsaimniekošanai nelabvēlīgi apstākļi.
Zālāji ir cilvēka veidoti biotopi, kuru saglabāšanu nodrošina cilvēka saimnieciskā darbība – pļaušana un ganīšana. Pļavas un ganības ir sugām bagātākie biotopi, kur vienā kvadrātmetrā var sastapt pat 30-50 ziedaugu sugas. Bioloģiskai daudzveidībai nozīmīgākie ir tie zālāji, kuri ilgstoši nav mēsloti vai ielaboti. Tieši šādas pļavas ir sastopamas Teiču un Krustkalnu dabas rezervātos, un ar tām cieši saistītas arī daudzas kukaiņu (tauriņu, bišu, ziedmušu, vaboļu) putnu un dzīvnieku sugas.