Virzās uz kriminālsoda noteikšanu par braukšanu alkohola reibumā virs 1,5 promilēm
- LETA --
- 30 marts 2022 --
- 0Komentāri
Iepriekš atsevišķi gan parlamenta opozīcijas deputāti, gan Tieslietu ministrija (TM) bija rosinājuši kriminālsoda noteikšanu par braukšanu ar alkohola reibumā.
Saeima janvārī nodeva izskatīšanai komisijās opozīcijas virzītos grozījumus Krimināllikumā, kuros piedāvāts ieviest kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles. Šos grozījumus iesniedza deputāti Kaspars Ģirģens (R), Ēriks Pucens (R), Ramona Petraviča, Ļubova Švecova (LPV) un Māris Možvillo (PCL).
Kā apakškomisijas sēdē šodien atzīmēja TM pārstāvji, vidēji gadā par sēšanos pie stūres alkohola reibumā tiek sodītas 2000 personas. Aptuveni 65% no šiem gadījumiem autovadītāju reibums pārsniedz divas promiles, par ministrijas pārstāvju pausto informēja Preses dienestā.
Apakškomisija sēdē vērtēja TM priekšlikumu kriminalizēt braukšanu dzērumā, sākot no divām promilēm, kas kriminālsodam vidēji gadā pakļautu aptuveni 1300 personas.
"Risku ceļu satiksmes drošībai rada ikviena reibuma pakāpe, un sēsties šādā stāvoklī pie stūres ir bezatbildīgi un nepieļaujami. Apakškomisijas deputāti rosina robežu starp administratīvo sodu un kriminālsodu noteikt, sākot no 1,5 promilēm," pauž apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV).
Pašlaik atbilstoši Ceļu satiksmes likumam par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā, kas pārsniedz 1,5 promiles, piemēro naudas sodu un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem. Savukārt kriminālatbildība par transportlīdzekļa vadīšanu, ja vadītājs atrodas alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē, ir paredzēta transportlīdzekļa vadītājiem, kuriem nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību.
Deputāti rosināja TM pirms grozījumu izskatīšanas Juridiskajā komisijā vērtēt jautājumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas noteikšanai nepieciešamajām pārbaudēm, kā arī soda izpildei nepieciešamo finansējumu.