Sāksies ūdens līmeņa pazemināšana Pļaviņu HES ūdenskrātuvē
- LETA --
- 11 julijs 2022 --
- 0Komentāri
Daugavas HES ir stratēģiskas nozīmes būves ar neaizstājamu nozīmi valstij un sabiedrībai, tādēļ "Latvenergo" pret to drošumu ekspluatācijas gaitā izturas ar vislielāko atbildību, veicot nepieciešamos uzturēšanas un pārbūves darbus. Turklāt šis pienākums ir noteikts likumā, un tas ir nacionālo interešu jautājums.
No 14.jūlija līdz 28.augustam, lai veiktu aktuālos remontdarbus, Pļaviņu HES ūdenskrātuvē tiks pazemināts un noturēts ūdens līmenis no atzīmes 67,5 metri līdz 69,14 metri LAS 2000,5, kas ir par 1,64 metriem zemāk par pieļaujamo minimālo ūdens līmeni HES ikdienas ekspluatācijas laikā. Norādītajā līmeņa pazemināšanas termiņā iekļautas arī tās dienas, kas nepieciešamas, lai ūdenskrātuves līmeni pazeminātu līdz paredzētajai atzīmei un ūdenskrātuves līmeņa pacelšanai līdz normālam darba režīma līmenim. Pazemināšana notiks pakāpeniski, ļaujot zivīm iepeldēt dziļumā. Lai kopīgi izmantotu ūdens līmeņa pazemināšanu, VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) veiks iepriekšējos gados Covid-19 ietekmes dēļ neīstenoto remontu pār Pērsi.
Iepriekšējie darbi ar ilgtermiņa pazeminājumu vasaras laikā notika pirms 11 gadiem. Tādējādi šobrīd notiekošie darbi iekļauj maksimālu un neatliekamu darbu apjomu, kas tiek veikti koncentrēti, lai izvairītos no regulārām ūdenslīmeņa pazemināšanām biežākā laika periodā un neradītu sabiedrībai vēl lielākas neērtības. Vienlaikus daļa darbu, kam nav nepieciešams zems līmenis, jau notiek.
Kā norāda "Latvenergo" HES tehniskais direktors Andris Zēģele, jebkuram uzņēmumam, arī "Latvenergo" ir dažāda termiņa plānošanas dokumenti, saskaņā ar kuriem īstenojam uzturēšanas un investīciju projektus. Ņemot vērā būvju nolietojuma pakāpi un fiksēto defektu nopietnību un to attīstības progresu, tiek sagatavoti dažāda termiņa plānošanas dokumenti. Vispirms saskaņā ar reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem ir jāizstrādā būvprojekts, jāveic iepirkuma procedūras, kas kopumā aizņem divus līdz trīs gadus.
Zēģele skaidro, ka ļoti būtiski, ka darbu veikšanai ir jāiegūst kontrolējošo vides institūciju saskaņojums. Tādējādi tikai šobrīd, pēc vairāku gadu darba, projekts ir tādā fāzē, ka var uzsākt tā praktisko realizāciju. Ūdenslīmeņa ilgtermiņa pazeminājums Pļaviņu HES ūdenskrātuvē ir paredzams arī nākamgad, kad notiks augšas bjefa balstu un atbalstsienu betona virsmu atjaunošanas otrā posma darbi.
Tāpat kā līdz šim, arī nākotnē veicamos darbus "Latvenergo" saskaņos ar kontrolējošajām institūcijām un informēs pašvaldības, ņemot vērā nacionālās intereses un izvēloties visām pusēm labāko risinājumu. Zēģele arī uzsver, ka tieši Pļaviņu HES izbūve nu jau teju 60 gadu pasargā teritorijas no ikgadējiem pavasara plūdiem, kurus pašreizējie iedzīvotāji nemaz nav piedzīvojuši.
Līdzīgi citām nozarēm vasara būvniecībā ir piemērotākais laiks apjomīgu darbu veikšanai. Pļaviņu HES, kas ir valsts lielākā enerģētiskā būve, to nosaka vairāki tehniskie, vides un sociālās atbildības priekšnoteikumi piemērotākajam darbu veikšanas periodam. Piemēram, vasaras mēnešos Daugavas ūdens pietece ir viszemākā, kā arī Latvijas klimata sezonālā rakstura īpatnību dēļ dzelzsbetona konstrukciju remontdarbus, tai skaitā, ūdens līmeņa mainīgajā zonā, ir iespējams veikt, kad nokrišņu daudzums ir zem vidējās gada statistiskās vērtības, un āra gaisa temperatūra nepazeminās zem pieciem grādiem. Tāpat arī "Latvenergo" ņem vērā iepriekšējo pieredzi līdzīgu darbu veikšanā hidroelektrostacijās, kā arī citu uzņēmēju intereses.
Tie ir liela apjoma būvdarbi, ko nav iespējams izdarīt īsā laikā - tāpēc ūdenskrātuvju ūdens līmeņa pazemināšanas periodi ir nepieciešami ilgi un vairākus gadus pēc kārtas. Vēlā rudenī un ziemā šos darbus nav iespējams veikt droši un kvalitatīvi, jo ar attiecīgām metodēm betonēt ziemā ir iespējams, taču to nevar darīt ūdens līmeņa mainīgajā zonā - aizsalušā ūdenskrātuvē turēt ilgstoši pazeminātu ūdens līmeni ir bīstami, tāpat šajā laikā vienmēr jārēķinās ar rudens lietus periodiem vai sniega kušanu, attiecīgi - arī rudens plūdu vai palu caurplūdumu iespēju. Hidrotehnisko būvju būvdarbos nedrīkst ignorēt gada hidroloģisko ciklu.
Jau ziņots, ka "Latvenergo" apgrozījums 2021.gadā bija 592,785 miljoni eiro, kas ir par 53,7% vairāk nekā 2020.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 48,6% un bija 79,52 miljoni eiro.
Savukārt "Latvenergo" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 1,065 miljardus eiro, kas ir par 37,7% vairāk nekā gadu iepriekš, kamēr koncerna peļņa samazinājās par 32,7% - līdz 71,623 miljoniem eiro.
"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" pieder valstij, bet uzņēmuma obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.