2024.gada 25. novembris

Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne

Ekonomikas ministrija plāno iedzīvotājiem daļēji kompensēt arī malkas un brikešu sadārdzinājumu

Ekonomikas ministrija plāno iedzīvotājiem daļēji kompensēt arī malkas un brikešu sadārdzinājumu

Lai iedzīvotājiem palīdzētu samaksāt pieaugošos apkures rēķinus, Ekonomikas ministrija (EM) piedāvās paredzēt valsts atbalstu arī malkas un koksnes brikešu sadārdzinājuma daļējai kompensēšanai. Iepriekš valdība vienojās daļēji segt izmaksu pieaugumu tām mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto elektrību, gāzi un granulas. Ministrija sagatavotajā regulējumā arī pilnveidojusi atbalsta mehānismu dabasgāzes izmantotājiem, informēja EM.

Malkai plānots noteikt cenu griestus 40 eiro/ber.m3 (aptuveni 35 eiro/MWh). Līdzīgi kā koksnes granulām EM piedāvās valdībai lemt par valsts kompensāciju izmaksu pieaugumam 50% apmērā (t.i., ja izmaksas pārsniegs 40 eiro/ber.m3), bet ne vairāk par 15 eiro/ber.m3.  Maksimālais atbalsta apjoms, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 35 ber.m3. Atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 37,5 miljoni eiro.

Savukārt koksnes briketēm, tāpat kā koksnes granulām, cenu slieksnis varētu būt noteikts 300 eiro par tonnu (aptuveni 65 eiro/MWh). Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos arī šeit izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā (t.i., ja izmaksas pārsniedz 300 eiro/tonnā), bet ne vairāk kā 100 eiro/tonnā apmērā. Maksimālais atbalsta apjoms, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecība būtu 10 tonnas. Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 3,6 miljoni eiro.

Plānots, ka mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes granulas, koksnes briketes vai malku, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņems lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts atmaksās šīs kompensācijas izmaksu pašvaldībai.

Vienlaikus EM rosinās arī pagarināt iepriekš noteikto atbalsta periodu tām mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto dabasgāzi, nosakot to no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. aprīlim. Atbalsts plānots gāzes cenas kompensācijai 30 eiro/MWh (t.i., 0,030 eiro/kWh) par patēriņu virs 221 kWh/mēnesī (21 m3/mēnesī). Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 36 miljoni eiro. Atbalstu plānots piemērot automātiski mājsaimniecību rēķinos.

EM atgādināja, ka atbalsts plānots arī mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju – atbalsts tiks piešķirts tiem elektroenerģijas lietotājiem, kuru patēriņš ir lielāks par 500 kWh mēnesī, ja elektroenerģija tiek izmantota apkurei, balstoties uz siltumsūkņa pašdeklarācijas principu. Valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniegs 0,160 eiro/kWh, bet ne vairāk kā 100 eiro/MWh. Jebkurai mājsaimniecībai pirmās patērētās 500 kWh būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja noteiktajai elektroenerģijas cenai, bet tiks kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni. Atbalsts plānots no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim. Atbalsta saņemšanai mājsaimniecībai būs jāpiesakās pašvaldībā.

EM uzsvēra, ka attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas lietotājiem, kas maksā par pakalpojumu pēc izlīdzinātā maksājuma principa, regulējumā plānots noteikt pienākumu dabasgāzes un elektroenerģijas tirgotājiem veikt izlīdzinātā maksājuma pārrēķinu, ņemot vērā faktisko mājsaimniecību patēriņu un dabasgāzes lietotājiem veicot maksājuma korekcijas par iepriekšējiem mēnešiem.

Laika periodā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim plānots arī atbalsts centralizētās siltumenerģijas pakalpojuma maksas kompensācijai. Arī šajā gadījumā kompensācijas apmēru siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai paredzēts noteikt 50% apmērā no starpības starp tuvākās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu un siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro/MWh. Atbalstu piemēros automātiski mājsaimniecību rēķinos.

Materiāls tapis sadarbībā ar LETA

Atstājiet komentāru