Rinkēvičs nodod svinīgo solījumu un stājas Valsts prezidenta amatā
- LETA --
- 08 julijs 2023 --
- 0Komentāri
Rinkēvičs Saeimā deva Valsts prezidenta svinīgo solījumu, kurā teikts: "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas."
Savas prezidentūras laikā Rinkēvičs sola iestāties par tiesisku un taisnīgu Latviju, tautas labklājību, iekļaujošu un cieņpilnu sabiedrību. Savā pirmajā runā Saeimā jaunajā statusā viņš atzīmēja, ka ir jānovērtē, ka dzīvojam demokrātiskā un brīvā valstī, jo tā ir milzu vērtība, iespēja un atbildība veidot, attīstīt un sargāt savu Latviju.
"Latvija ir viena un reizē katram sava. Tā nav viendabīga, jo tā mēdz būt pretrunīga un mainīga, dažkārt ārēju apstākļu ietekmēta," sacīja Rinkēvičs un uzsvēra, ka valstij jābūt tiesiskai un taisnīgai pret visiem. Katram Latvijas cilvēkam, tās pilsonim jājūtas piederīgam, tiesiski aizsargātam un drošam.
Pēc Valsts prezidenta paustā, valstij ir jābūt gan tiesiskai, gan taisnīgai, turklāt taisnīgai ne tikai abstrakti, bet arī konkrētās situācijās. "Valsts nevar funkcionēt tikai no spēka vai juridiskā formālisma perspektīvas. Ikvienai valsts amatpersonai ir jāmaina sava attieksme un tiesiskā apziņa - ir jābeidz apsēstība ar procesu, instrukcijām un paragrāfiem un jāorientējas uz rezultātu un atbalstu mūsu līdzcilvēkiem," pie valsts pārvaldes vērsās jaunais prezidents.
Rinkēvičs norādīja, ka cīņa ar korupciju, noziedzību un karteļiem ir jābūt valsts prioritātei. Vienlaikus ir jāsaprot, kādēļ viens otrs skaļi sākts kriminālprocess izčākst un kāpēc viens otrs spriedums raisa vairāk jautājumu nekā atbilžu.
"Spēcīga un neatkarīga tiesu vara, kas rīkojas taisni un skaidro savus lēmumus, profesionāla un efektīva tiesībaizsardzības iestāžu darbība ir būtiska valsts demokrātisko pamatu stiprināšanai. Arī tiesu spriedumu izpildei jebkurā līmenī - no Saeimas līdz pašvaldībai - neatkarīgi no mūsu personiskajiem viedokļiem ir jābūt pašsaprotamai," sacīja prezidents.
Viņa ieskatā, vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvība ir demokrātijas mugurkauls, to svarīgi ir uzsvērt tagad, kad notiek cīņa ar Krievijas propagandu un naida kurināšanu. Pēc prezidenta paustā, mūsu saliedētības interesēs ir iestāties par redakcionāli neatkarīgiem sabiedriskajiem un privātajiem medijiem, tādā veidā palīdzot apkarot dezinformāciju un viltus ziņas.
"Latvijā ikkatra cilvēka tiesībām ir jābūt cienītām un aizsargātām atbilstoši augstākajām cilvēktiesību vērtībām un standartiem. Esmu gatavs cieši sadarboties ar likumdevēju, izpildvaru un tiesu varu, lai sasniegtu šos mērķus," uzsvēra Rinkēvičs.
Kā liecina informācija aģentūras LETA arhīvā, Rinkēvičs dzimis 1973.gadā Jūrmalā. Viņš absolvējis Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultāti, saņēmis sertifikātu par politikas zinātņu un starptautisko attiecību studijām Groningenas Universitātē, Nīderlandē. Viņam ir arī divi maģistra grādi, kas iegūti LU politikas zinātnē un ASV Nacionālās Aizsardzības universitātes Bruņoto spēku Nacionālo resursu stratēģijas industriālajā koledžā.
Rinkēvičs pagājušā gadsimta 90.gados strādājis kā Latvijas Radio žurnālists ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumos, pēc tam dažādos amatos sācis savu karjeru Aizsardzības ministrijā (AM), kurā no 1997.gada vairāk nekā desmit gadus ieņēma augstākā ierēdņa - AM valsts sekretāra - amatu.
No 2002. līdz 2003.gadam Rinkēvičs bija Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks sarunās par iestāšanos NATO, un no 2005. līdz 2007.gada janvārim ieņēma NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas biroja vadītāja posteni. Savukārt no 2008.gada oktobra līdz 2011.gada jūlijam Rinkēvičs bija toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītājs.
Zatleram netiekot pārvēlētam uz otro prezidentūras termiņu un iesaistoties politikā, tajā iesaistījās arī Rinkēvičs, un 2011.gadā viņš kļuva par Valda Dombrovska (V) vadītās valdības ārlietu ministru, savukārt 2012.gada sākumā viņš iestājās bijušā prezidenta Zatlera vadītajā Reformu partijā.
Ārlietu ministra amatu Rinkēvičs saglabāja arī Laimdotas Straujumas (V), Māra Kučinska un abās Kariņa valdībās.
2014.gada pavasarī Rinkēvičs iestājās partijā "Vienotība". 2022.gada 14.Saeimas vēlēšanās Rinkēvičs tika ievēlēts parlamentā no partiju apvienības "Jaunā vienotība" saraksta.
2023.gada 31.maijā Saeima Rinkēviču ievēlēja par Valsts prezidentu. Par viņa ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti - "Jaunā vienotība", kura virzīja viņu augstajam amatam, un opozīcijas partijas Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie". Prezidenta vēlēšanas izraisīja saspīlējumu valdošajā koalīcijā, kas var novest pie izmaiņām tajā, jo līdzšinējie partneri "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība par Rinkēviču nebalsoja.
Rinkēvičs Valsts prezidenta amatā nomaina Egilu Levitu, kuru šajā amatā Saeima ievēlēja 2019.gada 28.maijā. Par Levitu toreiz nobalsoja 61 deputāts, bet pārvēlēšanai uz otro termiņu viņam balsu Saeimā nepietika, tāpēc Levits izvēlējās nekandidēt.