Pēc augusta vētras Latvijā novērsti 3765 elektrolīniju bojājumi

Ministrs teica, ka vētras laikā maksimālais vienlaikus reģistrētais elektroapgādes atslēgumu skaits 24. augusta plkst. 8.45 sasniedza 285 000 sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" pieslēgumu - mājsaimniecību un juridisku personu. Salīdzinājumam 2024. gada vētrā maksimālais atslēgumu skaits bija 55 000.

Elektroapgāde tika atjaunota pakāpeniski - 24. augusta rītā bez tās bija 84 583 klienti, 25. augusta rītā - 30 625, 26. augusta rītā - 10 790, bet 27. augusta rītā - 6176 klienti. Līdz 31. augusta plkst. 17 elektroapgāde bija atjaunota visiem klientiem.

Vētras seku novēršanai mobilizēti maksimāli pieejamie resursi. Darbos vienlaikus bija iesaistītas 200 līdz 240 brigādes un 500 līdz 700 darbinieku, tostarp astoņas brigādes no Igaunijas. Vitenbergs uzsvēra, ka darbs pie vētras seku novēršanas bija ļoti intensīvs - daļa darbinieku agrāk atgriezās no atvaļinājumiem un intensīvākajā darbu posmā darbinieki naktīs gulēja vien trīs līdz četras stundas, lai iespējami ātrāk atjaunotu elektroapgādi.

 

Vētra kopumā būtiski skāra 80% līdz 90% Latvijas teritorijas, bet salīdzinoši mazāki postījumi bija Valmieras, Valkas un Liepājas novados. Kurzemes centrālajos rajonos nokrišņu daudzums sasniedza 40 līdz 80 milimetrus, bet Kolkā - 124 milimetrus, kas ir vairāk nekā mēneša norma. Vēja ātrums daudzviet sasniedza 19 līdz 24 metrus sekundē, bet stiprākās brāzmas Rīgā sasniedza 31 metru sekundē.

Vitenbergs skaidroja, ka postījumus pastiprināja vairāku apstākļu kopums. Spēcīgas vasaras vētras Latvijā ir salīdzinoši retas, turklāt kokiem vasarā ir lapas, kas palielina vēja radīto slodzi. Pirms vētras bija arī stipri lijis, padarot zemi slapju un palielinot iespēju kokiem tikt izrautiem ar saknēm, kā arī padarot pašus kokus smagākus. Īpaši Sēlijā un Latgalē bija netipisks vēja virziens un stiprums.

Pēc vētras Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) identificēja vairākus pasākumus, lai mazinātu līdzīgu vētru sekas nākotnē. Enerģētikas jomā paredzēts vērtēt 110 kV elektrolīniju trašu paplašināšanu, elektrolīniju aizsardzību pret laika apstākļiem, telekomunikāciju risinājumus krīzes situācijās un sadarbības stiprināšanu starp institūcijām.

Telekomunikāciju jomā rosināts Satiksmes ministrijai domāt par alternatīvas energoapgādes nodrošināšanu nepieciešamības gadījumā, ieviest viesabonēšanu krīzes situācijās un izstrādāt algoritmus masveida bojājumu gadījumiem. Savukārt Ekonomikas ministrijai rosināts degvielas pieejamības nodrošināšanai izstrādāt mehānismu, lai elektroapgādes traucējumu laikā iedzīvotājiem būtu pieejama degviela kā kritisks pakalpojums.

Tāpat KEM rosina uzlabot starpinstitucionālās informācijas apmaiņu un laikus noteikt krīzes seku novēršanas prioritātes, bet komunikācijas jomā izstrādāt efektīvākus risinājumus iedzīvotāju sasniegšanai sakaru un enerģijas pārrāvumu gadījumos, kā arī rīkot valsts, pašvaldību un sabiedrisko mediju kopīgas krīzes komunikācijas mācības.

Vitenbergs norādīja, ka pašvaldībām savukārt būtu nepieciešami papildu resursi nepārtrauktai pamatpakalpojumu nodrošināšanai, kā arī algoritmi un mācības to pārbaudīšanai. Kā viens no risinājumiem tika minēta arī efektīvāka nevalstisko organizāciju un brīvprātīgo iesaiste.

Ministrs komisijā arī norādīja, ka pēc vētras secināts - nepieciešama plašāka krīzes vadības koordinācija un lielāka Krīzes vadības centra iesaiste.