Mums raksta: Kāpēc Jēkabpils Mežaparkā pie augošiem kokiem nostumj zemes virskārtu?
- 29 aprilis 2020 --
- 0Komentāri
Ar portālu Radio1.lv sazinājās jēkabpiliete Gita un pauda neizpratni, kāpēc Jēkabpils Mežaparkā pie augošiem kokiem tiek nostumta zemes virskārta.
Radio1.lv sazinājās ar Jēkabpils mēru Aivaru Krapu un lūdza komentēt, kādi darbi patlaban notiek Jēkabpils Mežaparkā.
“Notiek Jēkabpils Mežaparka sakārtošana, nevis augsnes virskārtas nostumšana no kuku saknēm. Jēkabpils pilsētas pašvaldības ainavu tehniķe Mārīte Breimane sadarbībā ar SIA “Ošukalns” pārstāvjiem sakārto tās vietas, kur SIA “Ošukalns” veica bojāto koku izciršanu. Visas vietas, kuras norādījusi Mārīte Breimane tiek izlīdzinātas un sakārtotas. Augsnes virskārtu nestumj nost, bet gan izlīdzina, lai tajā nav ar smago tehniku dziļu izbrauktu risu. Mežaparks liels, tāpēc, visticamāk, līdz maija svētkiem darbus nepagūs, bet maija pirmajās nedēļās meža tehnikas izdangātā augsne un ceļi tiks izlīdzināti,” sacīja Aivars Kraps.
Jau ziņots, ka šajā ziemā Jēkabpils Mežaparks tika izcirsts, jo tas bija pamatīgi cietis no kaitēkļiem un slimībām. Kā pašvaldība skaidroja, šai problēmai nebija cita risinājuma, tāpēc tieka veikta gan sanitārā cirte, izcērtot slimos kokus, gan kopšanas cirtes jeb krajas, lai retinot pasargātu veselos kokus, uzlabojot tiem augšanas apstākļus.
Ņemot vērā mežsaimnieku ieteikumu, mežaparkā jāstāda lapukoki, kas nav tik uzņēmīgi pret tām slimībām, kuras skar skujukokus. Tāpēc turpmāk, atjaunojot Jēkabpils mežaparku, šeit plānots stādīt lapukokus.
Jēkabpils pilsētas pašvaldība tika saņēmusi atzinumu par īpašuma “Mežaparks” mežaudžu veselības stāvokļa izvērtēšanu. Valsts meža dienesta Dienvidkurzemes virsmežniecības inženieris meža aizsardzības jautājumos Dr. silv. Oskars Zaļkalns savā atzinumā par Mežaparka mežaudžu veselības stāvokļa izvērtēšanu informē, ka tika veikta pārbaude uz sakņu trupes (sakņu piepes) infekcijas klātbūtni un citu mežam kaitīgo organismu klātbūtnes konstatēšanu. Papildus tika izvērtēta iepriekšējās sezonas kaitēkļu invāzijas ietekme. Pārbaudes laikā tika konstatēts, ka Mežaparkā daļai koku ir novērojama pastiprināta defoliācija – lapu un skuju priekšlaicīgs zudums, turklāt koki stipri cietuši no rekreācijas ietekmes un sakņu nomīdīšanas. Sanitārajā cirtē nocirstajiem un vēja gāztajiem kokiem celmu daļā novērojamas trupes pazīmes. Uz atsevišķiem kokiem (arī jaunajiem, dabiski atjaunojošiem kociņiem) un iepriekšējām ciršanas atliekām novērojami sakņu trupes sēņu augļķermeni un bojāta sakņu sistēma. Novājinātie koki tiek ietekmēti arī no stumbra kaitēkļiem – priežu lūksngraužiem. Daļai koku vainagu defoliācija ir vairāk par 50%. Novērojami stumbru kaitēkļi. Atsevišķas jaunās priedes (garumā līdz 3 m) uzrāda infekcijas pazīmes ar sakņu trupi.
Uz bērzu stumbriem konstatētas cietpiepes un apmales piepes, kuras norāda uz trupes procesiem koku stumbros. Mežaparkā augošie oši daļēji inficēti ar sēni, kas izsauc to bojāeju. Uz kaltušajiem kokiem novērojamas ošu raibā lūksngrauža kāpuru veidotās ejas. Pastāv pamatotas aizdomas par lapegļu vēža izplatību konkrētajā mežaudzē. Tāpat visos mežaudzes nogabalos izklaidus izvietotas egles, kas gājušas bojā no egļu astoņzoba mizgrauža. Minēts, ka sakņu trupes izplatīšanās risku veicina audžu blīvums, kas veicinājusi koku izstīdzēšanu un nenoturību pret faktoru sniegliecēm un vējgāzēm.
Speciālists iesaka izskatīt iespēju daļu mežaudzes pārveidot par mežaparku normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Pakāpeniski veikt kopšanas un sanitārās cirtes, veikt paaugas/pameža retināšanu, kas uzlabotu gaisa plūsmu cirkulāciju un apgaismojuma režīmu mežaudzē. Sanitāro cirti iesaka veikt, kad gaisa temperatūra ir zemāka par +5°C, lai novērstu sēņu sporu izplatību un jaunu inficēšanās iespēju. Ciršanas atliekas ieteikts sadedzināt, lai novērstu sakņu piepes papildu inficēšanas objektu rašanos. Tāpat celmus, kas veidojas mežizstrādes gaitā, apstrādāt ar preparātu, kas izslēgs slimību izplatību. Vietās, kurās novērojama sakņu trupe, ieteikts stādīt koku sugas, kas ir neuzņēmīgas pret šo slimību: platlapju koku sugas, kuras labi piemērotas uz bijušajām lauksaimniecības zemēm ar karbonātu augsni.
Tāpat arī vēstīts, ka Jēkabpils Mežaparkā 2019.gada 20.novembrī tika uzsākti mežizstrādes darbi, kas paredzēja nozāģēt 1200 kokus ar koksnes apjomu – 326 kubikmetri. Mežizstrādes darbus Jēkabpils Mežaparkā veica SIA “Ošukalns”, kas uzvarēja pašvaldības organizētajā koksnes izsolē, nosolot par to 10 580 eiro.