Mums raksta: Nepiekrītu tiesas spriedumam Boķa lietā
- Sandra Mikanovska --
- 29 aprilis 2022 --
- 4Komentāri
Sarunā ar Radio1.lv Anatolijs Marcinkevičs sacīja, ka viņš personiski no bijušā bāreņu nama “Līkumi” direktora cietis daudzus pazemojumus. Anatolijam skolas gados bijusi vārga veselība, epilepsija un šī iemesla dēļ viņš regulāri nonācis slimnīcā. Vienā no šādiem gadījumiem pārpratuma dēļ sanitāre viņa drēbes atdevusi citam pacientam, kad slimnīcā apķērušies, kas noticis, puisis, kam atdotas viņa drēbes jau bija pametis slimnīcu un Anatolijs palicis bez drēbēm. Anatolijs zvanījis bāreņu nama direktoram Boķim, izskaidrojis situāciju un lūdzis atvest drēbes, jo ziemas laikā bez tām neiztikt.
“”Ko tu dir*, tu drēbes noteikti pārdevi”, viņš man sacīja un drēbes neatveda,” stāsta Anatolijs. Viņš zvanījis un palīdzību lūdzis arī bāreņu nama “Līkumi” psiholoģei, kas atbildējusi, ka šāda veida palīdzība jāsniedz iestādes vadībai. Anatolijs bijušā “Līkumi” direktora attieksmi vērtē, kā bezatbildīgu un pazemojošu no amatpersonas, kura bijusi atbildīga par viņa aprūpi.
“Toreiz es slimnīcā gulēju un raudāju no bezspēcības un pazemojuma,” atceras Anatolijs. Slimnīcā, lai nebūtu jādodas prom bez drēbēm, viņam uzģērbts pamperss, iedota plāna novalkāta pidžāma – krekls un bikses, kā arī vecas nonēsātas čības. Anatolijs atceras, ka tik plānās un ziemai nepiemērotās drēbēs viņš bijis spiests mērot ceļu uz Rudzātu skolu, kur mācījies. Skola pēc viņa uz slimnīcu bija atsūtījusi transportu. Šīs skolas direktoram attieksme pret bērniem bijusi pavisam citāda, tūlīt esot sameklētas piemērotas drēbes un Anatolijs apģērbts atbilstoši ziemas apstākļiem. Bāreņu namā “Līkumi” viņš arī neesot saņēmis pienācīgu veselības aprūpi, tā vietā, lai sniegtu palīdzību, direktors viņu izsmējis un epilepsijas lēkmju dēļ apsaukājis par “kratekli”. Kad nonācis tik tālu, ka veselības stāvokļa dēļ nedēļā divas reizes saukta ātrā palīdzība un viņš vests uz slimnīcu palīdzības sniegšanai, iejaucies Rudzātu skolas direktors un Juris Boķis bijis spiests nodrošināt veselības aprūpi. Anatolijs Marcinkevičs piebilst, ka viņš nekad nav izjutis mīlestību pret sevi.
Anatolijs Marcinkevičs piebilst, ka dzīve bāreņu namā “Līkumi” jau sen ir aiz muguras, patlaban viņš, absolvējot koledžu, ir apguvis agronoma profesiju, strādā lauksaimniecības birojā par komunikāciju speciālistu, taču bērnībā un skolas gados gūtie pārinodarījumi joprojām sāp. Turklāt viņš tāds neesot vienīgais. Tāpēc Anatolijs turpina cīnīties par taisnību un centīsies panākt lēmuma pārsūdzēšanu Boķa lietā, jo nepiekrīt tiesas piespriestajam sodam, viņš uzskata, ka tam jābūt samērīgam ar pārinodarījumiem.
Jau ziņots, ka Zemgales rajona tiesa 25.aprīlī kādreizējo Salas novada pašvaldības aģentūras “Bāreņu nama Līkumi” vadītāju Juri Boķi atzina par vainīgu 13 noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā un piesprieda viņam brīvības atņemšanu uz pusotru gadu, aģentūru LETA informēja Tiesu administrācijā.
Boķis atzīts par vainīgu četru noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā pēc Krimināllikuma 317.panta otrās daļas par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, ja tās saistītas ar vardarbību, ar vardarbības piedraudējumu vai ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā.
Tāpat viņš atzīts par vainīgu divu noziedzīgo nodarījumu pēc 319.panta pirmās daļas par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu – ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, un ja ar to radīts būtisks kaitējums.
Boķim piespriesta brīvības atņemšana uz vienu gadu un sešiem mēnešiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu uz pieciem gadiem.
Zemgales rajona tiesas tiesnese Līga Baltmane-Zepa uzsver, ka, nosakot sodu, tiesa ņēma vērā faktu, ka apsūdzētais noziedzīgos nodarījumus izdarījis, darbības vēršot pret nepilngadīgiem bērniem un, būdams valsts amatpersona, taču noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas laikā tikai vienu no noziedzīgajiem nodarījumiem likumdevējs novērtējis kā smagu noziegumu, pārējie – mazāk smagi noziegumi. Turklāt lietā konstatēts, ka nav ievērotas apsūdzētā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Tas pirmstiesas izmeklēšanā neattaisnoti vilcināts, tāpēc apsūdzētais ar tiesas spriedumu tiek notiesāts par pat 12 gadus veciem notikumiem.
Boķis attaisnots un atzīts par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā par sešu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu pēc Krimināllikuma 317.panta otrās daļas un viena noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 136.panta.
Deviņi cietušie bija pieprasījuši morālā kaitējuma kompensācijas robežās no 2000 eiro līdz 100 000 eiro. Morālā kaitējuma kompensācijas lielākoties tika pamatotas ar to, ka cietušie atradušies bāreņu namā, kurā viņiem nav paticis uzturēties, viņi tikuši ievietoti psihoneiroloģiskajās slimnīcās un apsūdzētais pret viņiem slikti izturējies. Tiesa četriem cietušajiem piedzina morālā kaitējuma kompensācijas 500 eiro, jo kaitējums saistīts par konkrētu noziedzīgu nodarījumu. Taču lietā neapstiprinājās fakti, ka cietušajiem būtu kādas sekas pēc apsūdzētā darbībām, kā arī apsūdzētais nevar būt atbildīgs par cietušo ievietošanu bāreņu namā.
Kaut arī notikumos iesaistīti bērni, Kriminālprocesa likumā nav paredzēta citāda pierādījumu vērtēšana vai noteiktas īpašas lietu kategorijas, kurās pierādījumi vērtējami atšķirīgi. Tiesa vienmēr ņem vērā, vai lietā esošie pierādījumi ir attiecināmi uz konkrēto noziedzīgo nodarījumu, vai tie ir ticami, vai tie noformēti un tiesai iesniegti atbilstoši likumam, vai pierādījumu ir pietiekami, lai apsūdzēto atzītu par vainīgu. Tiesa taisa spriedumu pēc šo pierādījumu izvērtēšanas par apsūdzētā vainu viņam celtajā apsūdzībā.
Attēlā: Anatolijs Marcinkevičs
Foto no privāta arhīva
Komentāri (0-4/4)
Kārlis
15.11.2022 22:43Paradokss
08.05.2022 20:43Hei
29.04.2022 19:35ES
29.04.2022 17:49