Mums raksta: Jēkabpilī Siena tirgus laukumā restaurē vēsturisko aku. Vai tiešām tajā laikā tika izmantoti ķieģeļi?
- Sandra Mikanovska --
- 17 junijs 2024 --
- 10Komentāri
Viņu arī interesēja, kādi remontdarbi notiek šajā vietā un vai uz atjaunotās akas saglabāsies tur līdz šim esošie uzraksti? Iedzīvotājas uzdotos jautājumus adresējām atbildīgajām Jēkabpils novada pašvaldības amatpersonām.“Laukums ir veidots vecajā jeb vēsturiskajā stilā, viss ir super! Bet - vai tajā laikā tiešām akas būvēja no sarkanajiem ķieģeļiem? Vai nebūtu glītāk un tam laikam piederoši taisīt viņu no laukakmeņiem, kā to nožēlojamo ielas gabalu ap zirgu, kas lauž mašīnas un kājas??? Vai tas nebūtu skaistāk un arī attiecīgajam laikmetam atbilstošāk un lētāk?" jautā iedzīvotāja.
Akai ir stipri izdrupušas ķieģeļu šuves, tāpēc tās tiek pārmūrētas. Ruļļa daļa, pie kā piestiprināta ķēde, ir sapuvusi un tiek mainīta, tiek mainītas koka detaļas. Aka tiks atjaunota tās iepriekšējā izskatā un arī vēsturiskā plāksne tiks atgriezta vietā,” atbild Jēkabpils novada pašvaldības Infrastruktūras apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Ainārs Skromāns.“Zirga skvērs jeb tā saucamais Trešdienas laukums tika izbūvēts 2012. gadā Brīvības ielas pārbūves projektā. Sekojot vēsturiskajām norādēm un Trešdienas tirgus izpētes materiāliem un 2010. gadā izstrādājot Brīvības ielas rekonstrukcijas projektu, arhitekti ir paredzējuši sarkano ķieģeļu izmantošanu akai šajā objektā. 12 gadu laikā tie ir nolietojušies un šobrīd tiek remontēti un atjaunoti.
Viņš piebilda, ka darbus objektā veic SIA “Pils rajona Namu pārvalde”, saskaņā ar noslēgto līgumu par bērnu rotaļu laukumu apsaimniekošanu. Kopējās izmaksas akas atjaunošanai sastāda 748,16 EUR.
Radio1.lv sazinājās arī ar biedrības “Jēkabpils mantojums” pārstāvi, novadpētnieku Jāni Zepu un lūdza atbildēt uz iedzīvotājas jautājumu vai sarkano ķieģeļu izmantošana akas restaurācijai atbilst laikam, kad šeit darbojās Trešdienas tirgus, kā arī kā viņš vērtē bruģi šajā vietā.
“Zinu, ka aka bija veidota stilizēta ar godājamu pilsētnieku novēlējumiem uz tās.
Ko tad lai saka par tām pilsētām, kurās joprojām ir vēsturiskais bruģis? Viss taču kārtībā. Kāpēc no jauna ieklātais bruģis mūsu pilsētā ir tāds, kāds ir, es nespēšu atbildēt. Tas jāprasa speciālistiem, kādu bruģa klāšanas firmu bija piesaistījuši. Iespējams, tie bija būvnieki, kuriem nav nekādas saistības ar vēsturiskā bruģa klāšanu. Nezinu.Ja runā un ņem vērā vēsturisko aspektu, tad, protams, ar to nav, man šķiet, nekāda sakara. Lielākoties pilsētu aku dekoratīvā slēgta tipa virsbūve tika veidota no koka (Impērijas laikos), ar ko saistās arī Trešdienas tirgus laukums. Savukārt bruģēšana ir amatniecība, kas jāmāk veikt.
Brīnišķīgs piemērs ir Kena parks, kura iekārtošanai ieguldīti ievērojami līdzekļi atpūtas funkciju veikšanai - skatuve, bērnu pilsētiņa, tiltiņš, apgaismojums, celiņi, soli, stādījumi, vides dekori, urnas, balsti utt. It kā viss ir vajadzīgs un noderīgs, tomēr... Nav ticis ņemts vērā, ka tas ir vēsturisks muižas parks (muiža līdzās joprojām ēkā, kur patlaban darbojas Mākslas skola), kurā stādīti tikai Latvijā raksturīgi koki, krūmi utt. Aprakstīts, kā parks veidots pēc 3 E principiem - ekonomisks, estētisks, ekoloģisks. Ja skatās no šī atslēgas vārda - vēsturisks muižas parks, tad no tā te nav nekā, viss ir it kā salasīts, iestādīts un novietots vienkopus. Ja būtu ticis ņemts kā virsuzdevums šis atslēgas vārds vērā, bērnu pilsētiņa varētu būt no koka, plastmasas urnu vietā būtu citas, stādīti atbilstoši koki, krūmi, dīķī nebūtu krāsainas strūklakas un kuģīšu, būtu citi celiņi utt. Funkcijas tiktu nodrošinātas tāpat, bet saglabātos vēsturiska parka raksturs. Aita dzīva un vilks paēdis,” skaidro Jānis Zeps.Diemžēl mūsu pilsētā kultūrvēstures mantojums, kā atslēgas vārds netiek ņemts vērā un piemēru tam ir daudz.
Kā ziņots, šajā vietā hercogs Jēkabs 1670.gada 12.februārī pasludināja pilsētu par nodibinātu. Trešdienās te notika aktīva tirgošanās, tas bija vecākais pilsētas tirgus un agrākais vēsturiskais centrs. Šajā vietā atrodas arī Jēkabpils 330 gadu jubilejas piemiņas akmens - "Jēkabpils 1670".
Aculiecinieces foto
Komentāri (0-10/10)
Līga
18.06.2024 15:13nezinīte
18.06.2024 13:43Juka
18.06.2024 08:26"Padomju Daugava" 1970.gada 25.jūlijs.
18.06.2024 00:49Kur sameklēt ūdeni?
Jau vairākus gadus mēs, Jēkab
pils pilsētas Brīvības ielas 220.
nama īrnieki, esam spiesti meklēt
dzeramo ūdeni apkārtējo namu
pagalmos. Daži mūsu nama iedzī
votāji ūdeni nes no Jēkabpils 1.
vidusskolas akas viņpus ielas, citi no
Brīvības ielas 214. nama pagalma,
bieži nākas staigāt pēc ūdens pie
pilsētas izpildkomitejas ūdens sūk
ņa.
Kādreiz skvērā iepretī pilsētas
izpildkomitejai darbojās artēziskā
aka. To atjaunoja un izremontēja
pēc iedzīvotāju lūguma. Tagad šī
artēziskā aka atkal ilgu laiku
nedarbojas.
Nav grūti iedomāties, kādas ne
ērtības ir namamātēm, ja pēc kat
ra spaiņa ūdens jāstaigā pāri
ielai, kur ir dzīva transporta kus
tība, vai uz attālo kaimiņu pa-
galmu.
Mūsu likstas zina namu pārvalde,
zina pilsētas izpildkomiteja, bet
vairāk par solījumiem neesam sa-
ņēmuši. Mēs, īrnieki, gaidām,
kad šie solījumi īstenosies.
Ļebedevs, Ņivins, Grabkovs,
Poļiņičko, Skrebele, Losevs u.c.
īrnieki.
Redakcijas piezīme. Gan pilsē-
tas izpildkomitejas, gan namu
pārvaldes, gan komunālo uzņēmu-
mu kombināta atbildīgie darbinieki
paskaidro, ka artēziskajā akā ap-
sīcis ūdens. Taču skaidrs arī tas,
ka būtu iespējams uzstādīt paras-
to sūkni, pievienojot to pilsētas
ūdensvadam. Tātad ūdens problē-
ma ir atrisināma. Dzeramais ūdens
šinī pilsētas sektorā nepieciešams
simtiem cilvēku.
Dies pasarg
17.06.2024 18:33To Pēteris
17.06.2024 18:05Haha
17.06.2024 18:01Haha
17.06.2024 17:17Kate
17.06.2024 15:41No vēstures nulle,drausmīgi izbojāta aka
Pēteris
17.06.2024 15:34