Mums raksta: Jēkabpilieši ziņo par nepatīkamu smaku, bīstamu koku, bedrainiem ceļiem, graustu problēmām (FOTO)
- Sandra Mikanovska --
- 27 julijs 2026 --
- 0 Komentāri
Radio1.lv redakcijai iedzīvotāji regulāri ziņo par dažādām neizdarībām. Tiekoties ar Jēkabpils novada domes vadību un atbildīgajiem speciālistiem preses konferencē, lūdzām sniegt atbildes uz iedzīvotāju uzdotajiem jautājumiem.
Krustpils saliņā kurina ugunskuru ugunsnedrošajā laikā
No VUGD bija informācija, ka ugunsdzēsēji jūnija nogalē saukti dzēst bez uzraudzības atstātu ugunskuru Krustpils saliņā.
“Publiskajās vietās ugunskurus dedzināt nedrīkst. Un arī pasākums, kura ietvaros būtu dedzināts drošā uzraudzībā ugunskurs tur nenotika. Jautājums, kas iekūra ugunskuru un kas tur tika dedzināts pašvaldības īpašumā? Varbūt saliņā sakastie, savāktie, teritoriju uzkopjot, bioloģiskie atkritumi – zari, zāle utt.? Kā zināms, iepriekš Krustpils saliņa ar ugunskuru uzmanību piesaistīja, kad tur uzreiz pēc lāpu gājiena dedzināja gājienā nestās lāpas. Varbūt ir kāds pašvaldības noteikums, kas ļauj atsevišķos gadījumos Krustpils saliņā kurināt ugunskurus? Tad lūdzu informējiet par to,” jautā iedzīvotāja.
Atbildi sniedza Jēkabpils novada Attīstības pārvaldes pašvaldības infrastruktūras apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Ainārs Skromāns.
“Pašvaldības rīcībā nav detalizētas informācijas par konkrēto incidentu 26. jūnijā, taču, visticamāk, kāds iedzīvotājs patvaļīgi un nelielā apjomā bija iekūris ugunskuru.
Darām zināmu, ka Krustpils saliņas uzkopšanas laikā savāktie bioloģiskie atkritumi netiek dedzināti saliņas teritorijā, bet tiek aizvesti uz pilsētas komposta kaudzi.
Krustpils saliņā nav nekādu īpašu noteikumu, kas ikdienā ļautu jebkuram pēc saviem ieskatiem kurināt ugunskurus. Saliņā ir vieta, kas paredzēta ugunskura dedzināšanai izņēmuma gadījumos, publisku pasākumu laikā,” skaidro Ainārs Skromāns.
Kāpēc Krustpils saliņas apkārtnē jūtama mēslu smaka?
Iedzīvotāji ziņo, ka pēdējā laikā jūtama nepatīkama smaka pilsētā abos krastos Krustpils saliņas apkārtnē. Varbūt ir zināms smakas avots?
“Nepatīkamā smaka pilsētā pie Krustpils saliņas nav jūtama pastāvīgi, bet gan epizodiski, atsevišķos laika periodos. Nepatīkamā smaka nāk no Jēkabpils pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu puses. Smaka Krustpils saliņas apkaimē parādās tikai pie noteiktiem meteoroloģiskajiem apstākļiem, kad vēja virziens pūš tieši no attīrīšanas iekārtu puses pilsētas virzienā.
Smakas parādīšanos ir pamanījuši un fiksējuši arī pašvaldības darbinieki, kuri ikdienā apseko un uztur kārtībā Krustpils saliņas teritoriju. Tomēr, kā rāda novērojumi, šī parādība nav bieža, kā arī smaka parasti nav spēcīga un ātri izklīst, mainoties vēja virzienam vai ātrumam,” skaidro Ainārs Skromāns.
Viņš arī piebilda, ka pašvaldība turpina sekot līdzi situācijai un uzturēt komunikāciju ar attiecīgajiem dienestiem, lai pēc iespējas mazinātu diskomfortu pilsētas iedzīvotājiem un viesiem.
Daļēji nokaltis koks pieturvietā Brīvības ielā apdraud garāmgājējus
Jēkabpilieši informē, ka Jēkabpilī, Brīvības ielā iepretim lielveikalam “Maxima” pie pieturas ir pa pusei nokaltis koks. Iedzīvotāji bažījās, ka tas var lūzt un apdraud garāmgājēju drošību.
“Regulāri apsekojot pilsētas apstādījumus, pašvaldības speciālisti jau iepriekš ir veikuši koku apsekošanu Brīvības ielā. Apsekošanas laikā netika konstatēti koki, kas būtu bīstamā stāvoklī vai radītu tūlītējus un bīstamus draudus iedzīvotājiem. Konkrētais koks pie autobusa pieturas ir iekļauts apsekojamo objektu sarakstā. Pašvaldības atbildīgais speciālists atkārtoti un detalizēti izvērtēs šī koka pašreizējo stāvokli un lems par nepieciešamo rīcību,” stāsta Ainārs Skromāns.
Graustu Auseklīša ielā apdzīvo bezpajumtnieki, radot diskomfortu citiem mikrorajona iedzīvotājiem
Iedzīvotāji no Auseklīša ielas mikrorajona atkārtoti sūdzas, ka piecstāvu ēkas graustu izmanto bezpajumtnieki un citas skaļas un kompānijas, kas tur lieto alkoholu, trokšņo. Par šo situāciju ir vairākkārt ziņots gan pašvaldībai, gan pašvaldības policijai, daudzu gadu laikā risinājums nav atrasts. Iedzīvotāji jautā, kad panāks, ka šo māju vairs neizmanto bezpajumtnieki, dzērāji un citi sociāli nelabvēlīgi elementi.
“Par šo situāciju Pašvaldība ir informējusi būvvaldes speciālistus un būvvaldes speciālisti ir sazinājušies ar ēkas īpašnieku un aicinājuši viņu nodrošināt, lai pilnībā novērst nepiederošu personu iekļūšanu šajā neapdzīvotajā daudzstāvu ēkā. Īpašnieks reaģē uz šiem aicinājumiem un veic pasākumus, aiznaglojot un norobežojot pirmā stāva logu un durvju ailes. Diemžēl nepiederošas personas un vandāļi šos norobežojumus regulāri uzlauž un izposta, lai atkal iekļūtu ēkas iekšienē,” saka Ainārs Skromāns.
No pašvaldības puses netika solīts, ka tuvākajā laikā tiks rasts efektīvs risinājums šai problēmai.
Vai tiešām dzīvojam kā akmens laikmetā?
Iedzīvotājs no Viesītes ielas 49 raksta: “Vai tiešām mēs dzīvojam kaut kādā akmens alu laikmetā, ka jābrien pa šādām ielām? Katru gadu šai ielai bedres pieber ar frēzēto asfaltu, kuru pēc pāris mēnešiem ar mašīnām izsit visu ārā un sataisa vēl šausmīgāku skatu, klāt parādās “kalni” no izsistajām bedrēm. Vai tik tiešām ir tik grūti un dārgi šeit noklāt vismaz melno asfaltu un visiem būtu labi.”
Uz šo jautājumu atbildi sniedza SIA “JK Namu pārvalde.
“Informējam, ka Mājai Viesītes ielā 49, Jēkabpils, plānotie remontdarbi turpmākajiem gadiem (veic uzkrājumu) ir saistīti ar ēkas atjaunošanu t.i. apkures tīklu nomaiņa mājas pagrabā, balkonu dzelzsbetonu konstrukciju atjaunošana, šogad ir veikta lietus ūdens kanalizācijas atjaunošana un dažu balkonu dzelzsbetona konstrukciju atjaunošana.
Papildus informējam, ka mājas piesaistītā teritorija tiek uzturēta, remontēta apsaimniekošanas maksas ietvaros, savukārt, lai veiktu nozīmīgus piebraucamā ceļa remontdarbus nepieciešams dzīvokļu īpašnieku lēmums, kurā mājas uzkrājumu novirzīt piebraucamā ceļa atjaunošanai, nevis mājas inženierkomunikāciju, konstrukciju atjaunošanai,” atbild SIA “JK Namu pārvalde.
SIA “JK Namu pārvalde” sola, ka sagatavos tāmi piebraucamā ceļa atjaunošanai, dzīvokļu īpašnieki var vērsties pie pārvaldnieka ar lūgumu sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci.
Pēc gāzenieku darbiem lietus ūdeņi tek zem ēkas pamatiem Nameja ielā 20
Iedzīvotāji no Jēkabpils Nameja ielas 20 ziņo: “Pie ēkas remontēja gāzes vadu, mainīja caurules u.c. Izrakāja ceļu pie pašas ieejas. Saprotam, ka tas bija jādara, bet mājas iemītniekus satrauc tas, ka bedres aizbēra un tagad ir ne tikai dubļi, bet viss ūdens no braucamās daļas tek zem mājas pamatiem, jo tā vieta, kur izrakāja, tagad ir iebrukusi. Iepriekš tur bija asfalts. Neviens neliekas ne zinis”
Iedzīvotāji jautā, kad iebrukušo, ielūzušo asfaltu sakārtos, lai r plaisu lietus ūdeņi netek zem mājas pamatiem?
”Pašvaldība šo gāzes vada remontdarbu veikšanai bija izsniegusi rakšanas darbu saskaņojumu. Saskaņā ar noteikumiem darbi netiek uzskatīti par pabeigtiem, kamēr darbu veicējs nav pilnībā atjaunojis sabojāto segumu tā iepriekšējā stāvoklī,” informē Ainārs Skromāns.
Viņš norāda, ka pašvaldības speciālisti ir sazinājušies ar darbu veicēju un aicinājuši pēc iespējas ātrāk veikt seguma atjaunošanu.
Aculiecinieku foto
Atbildi sniedza Jēkabpils novada Attīstības pārvaldes pašvaldības infrastruktūras apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Ainārs Skromāns.
“Pašvaldības rīcībā nav detalizētas informācijas par konkrēto incidentu 26. jūnijā, taču, visticamāk, kāds iedzīvotājs patvaļīgi un nelielā apjomā bija iekūris ugunskuru.
Darām zināmu, ka Krustpils saliņas uzkopšanas laikā savāktie bioloģiskie atkritumi netiek dedzināti saliņas teritorijā, bet tiek aizvesti uz pilsētas komposta kaudzi.
Krustpils saliņā nav nekādu īpašu noteikumu, kas ikdienā ļautu jebkuram pēc saviem ieskatiem kurināt ugunskurus. Saliņā ir vieta, kas paredzēta ugunskura dedzināšanai izņēmuma gadījumos, publisku pasākumu laikā,” skaidro Ainārs Skromāns.
Kāpēc Krustpils saliņas apkārtnē jūtama mēslu smaka?
Iedzīvotāji ziņo, ka pēdējā laikā jūtama nepatīkama smaka pilsētā abos krastos Krustpils saliņas apkārtnē. Varbūt ir zināms smakas avots?
“Nepatīkamā smaka pilsētā pie Krustpils saliņas nav jūtama pastāvīgi, bet gan epizodiski, atsevišķos laika periodos. Nepatīkamā smaka nāk no Jēkabpils pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu puses. Smaka Krustpils saliņas apkaimē parādās tikai pie noteiktiem meteoroloģiskajiem apstākļiem, kad vēja virziens pūš tieši no attīrīšanas iekārtu puses pilsētas virzienā.
Smakas parādīšanos ir pamanījuši un fiksējuši arī pašvaldības darbinieki, kuri ikdienā apseko un uztur kārtībā Krustpils saliņas teritoriju. Tomēr, kā rāda novērojumi, šī parādība nav bieža, kā arī smaka parasti nav spēcīga un ātri izklīst, mainoties vēja virzienam vai ātrumam,” skaidro Ainārs Skromāns.
Viņš arī piebilda, ka pašvaldība turpina sekot līdzi situācijai un uzturēt komunikāciju ar attiecīgajiem dienestiem, lai pēc iespējas mazinātu diskomfortu pilsētas iedzīvotājiem un viesiem.
Daļēji nokaltis koks pieturvietā Brīvības ielā apdraud garāmgājējus
Jēkabpilieši informē, ka Jēkabpilī, Brīvības ielā iepretim lielveikalam “Maxima” pie pieturas ir pa pusei nokaltis koks. Iedzīvotāji bažījās, ka tas var lūzt un apdraud garāmgājēju drošību.
“Regulāri apsekojot pilsētas apstādījumus, pašvaldības speciālisti jau iepriekš ir veikuši koku apsekošanu Brīvības ielā. Apsekošanas laikā netika konstatēti koki, kas būtu bīstamā stāvoklī vai radītu tūlītējus un bīstamus draudus iedzīvotājiem. Konkrētais koks pie autobusa pieturas ir iekļauts apsekojamo objektu sarakstā. Pašvaldības atbildīgais speciālists atkārtoti un detalizēti izvērtēs šī koka pašreizējo stāvokli un lems par nepieciešamo rīcību,” stāsta Ainārs Skromāns.
Graustu Auseklīša ielā apdzīvo bezpajumtnieki, radot diskomfortu citiem mikrorajona iedzīvotājiem
Iedzīvotāji no Auseklīša ielas mikrorajona atkārtoti sūdzas, ka piecstāvu ēkas graustu izmanto bezpajumtnieki un citas skaļas un kompānijas, kas tur lieto alkoholu, trokšņo. Par šo situāciju ir vairākkārt ziņots gan pašvaldībai, gan pašvaldības policijai, daudzu gadu laikā risinājums nav atrasts. Iedzīvotāji jautā, kad panāks, ka šo māju vairs neizmanto bezpajumtnieki, dzērāji un citi sociāli nelabvēlīgi elementi.
“Par šo situāciju Pašvaldība ir informējusi būvvaldes speciālistus un būvvaldes speciālisti ir sazinājušies ar ēkas īpašnieku un aicinājuši viņu nodrošināt, lai pilnībā novērst nepiederošu personu iekļūšanu šajā neapdzīvotajā daudzstāvu ēkā. Īpašnieks reaģē uz šiem aicinājumiem un veic pasākumus, aiznaglojot un norobežojot pirmā stāva logu un durvju ailes. Diemžēl nepiederošas personas un vandāļi šos norobežojumus regulāri uzlauž un izposta, lai atkal iekļūtu ēkas iekšienē,” saka Ainārs Skromāns.
No pašvaldības puses netika solīts, ka tuvākajā laikā tiks rasts efektīvs risinājums šai problēmai.
Vai tiešām dzīvojam kā akmens laikmetā?
Iedzīvotājs no Viesītes ielas 49 raksta: “Vai tiešām mēs dzīvojam kaut kādā akmens alu laikmetā, ka jābrien pa šādām ielām? Katru gadu šai ielai bedres pieber ar frēzēto asfaltu, kuru pēc pāris mēnešiem ar mašīnām izsit visu ārā un sataisa vēl šausmīgāku skatu, klāt parādās “kalni” no izsistajām bedrēm. Vai tik tiešām ir tik grūti un dārgi šeit noklāt vismaz melno asfaltu un visiem būtu labi.”
Uz šo jautājumu atbildi sniedza SIA “JK Namu pārvalde.
“Informējam, ka Mājai Viesītes ielā 49, Jēkabpils, plānotie remontdarbi turpmākajiem gadiem (veic uzkrājumu) ir saistīti ar ēkas atjaunošanu t.i. apkures tīklu nomaiņa mājas pagrabā, balkonu dzelzsbetonu konstrukciju atjaunošana, šogad ir veikta lietus ūdens kanalizācijas atjaunošana un dažu balkonu dzelzsbetona konstrukciju atjaunošana.
Papildus informējam, ka mājas piesaistītā teritorija tiek uzturēta, remontēta apsaimniekošanas maksas ietvaros, savukārt, lai veiktu nozīmīgus piebraucamā ceļa remontdarbus nepieciešams dzīvokļu īpašnieku lēmums, kurā mājas uzkrājumu novirzīt piebraucamā ceļa atjaunošanai, nevis mājas inženierkomunikāciju, konstrukciju atjaunošanai,” atbild SIA “JK Namu pārvalde.
SIA “JK Namu pārvalde” sola, ka sagatavos tāmi piebraucamā ceļa atjaunošanai, dzīvokļu īpašnieki var vērsties pie pārvaldnieka ar lūgumu sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci.
Pēc gāzenieku darbiem lietus ūdeņi tek zem ēkas pamatiem Nameja ielā 20
Iedzīvotāji no Jēkabpils Nameja ielas 20 ziņo: “Pie ēkas remontēja gāzes vadu, mainīja caurules u.c. Izrakāja ceļu pie pašas ieejas. Saprotam, ka tas bija jādara, bet mājas iemītniekus satrauc tas, ka bedres aizbēra un tagad ir ne tikai dubļi, bet viss ūdens no braucamās daļas tek zem mājas pamatiem, jo tā vieta, kur izrakāja, tagad ir iebrukusi. Iepriekš tur bija asfalts. Neviens neliekas ne zinis”
Iedzīvotāji jautā, kad iebrukušo, ielūzušo asfaltu sakārtos, lai r plaisu lietus ūdeņi netek zem mājas pamatiem?
”Pašvaldība šo gāzes vada remontdarbu veikšanai bija izsniegusi rakšanas darbu saskaņojumu. Saskaņā ar noteikumiem darbi netiek uzskatīti par pabeigtiem, kamēr darbu veicējs nav pilnībā atjaunojis sabojāto segumu tā iepriekšējā stāvoklī,” informē Ainārs Skromāns.
Viņš norāda, ka pašvaldības speciālisti ir sazinājušies ar darbu veicēju un aicinājuši pēc iespējas ātrāk veikt seguma atjaunošanu.
Aculiecinieku foto