25. marts – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

Padomju Savienības okupācijas režīms, savos pastāvēšanas gados, Latvijas vēsturē ir ierakstījis daudzas melnas un traģiskas lappuses. 1949. gada 25. marts ir viena no tādām, kad, bez tiesas sprieduma, bez jebkādiem apsūdzības aktiem, padomju režīms deportēja no Latvijas uz Sibīriju mūža nometināšanā vairāk nekā 42 tūkstošus nevainīgu cilvēku.

 

Tajās tālajās dienās, aizrestotos dzelzceļa ešelonos, savu moku ceļu uz tāliem Krievijas ziemeļu apgabaliem uzsāka vairāk nekā 13 624 ģimenes. Izsūtīja galvenokārt turīgos zemniekus un viņu ģimenes locekļus. Komunistiskais režīms vardarbīgi sagrāva daudzu desmitu tūkstošu cilvēku likteņus. Daudzi nomira ceļā, citi neizturēja necilvēcīgos apstākļus un palika uz mūžiem aukstajā Sibīrijas zemē. Savukārt citi, kas izgāja šos moku ceļus un pēc daudziem gadiem atgriezās Latvijā, bija zaudējuši veselību, iedzīvi, kā arī tiesības veidot normālu dzīvi. Tā bija pēc savas nežēlības vēl neredzēta akcija, valstiski organizēts genocīds.

 

Starptautiskā likumdošanā to sauc par noziegumu pret cilvēci, kam nav un nevar būt noilguma. Mūsu pienākums ir nekad neaizmirst par šo tautas traģēdiju, pieminēt nevainīgi cietušos cilvēkus un vienlaikus paust savu sašutumu par šiem noziegumiem. Par komunistisko genocīdu ir jāmāca skolā vēstures stundās, par to jāstāsta jauniešiem. Visiem ir jāsaprot, kādu postu mūsu tautai savulaik atnesis totalitārais, komunistiskais režīms.

 

Atcerēsimies savu sarežģīto vēsturi un pieminēsim deportētos no mūsu novada.

 

Informacijas avots: www.plavinas.lv