Liāna Pudule-Indāne: Novada laikraksts nokļūst ikkatrā pastkastītē
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā vakar izskatīja 11 reģionālo laikrakstu galveno redaktoru parakstītu vēstuli, kurā redaktori aicina deputātus izbeigt pašvaldību piekopto praksi, kas kropļo mediju tirgu un apdraud reģionālās preses dzīvotspēju. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti vienojās, ka situācija jāmēģina labot, pieņemot likuma grozījumus. Tomēr deputātiem nav īstas vienprātības par to, vai pašvaldībām jāaizliedz nodarboties ar izdevējdarbību.
Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Anda Rožukalne norāda, ka pašvaldību finansētie izdevumi ir paredzēti, lai informētu, bet reāli šajā izdevumā ir viss - pašlaik nav noteiktu robežu tam, ko var aprakstīt pašvaldības izdevums. Rožukalne uzskata, lai risinātu radušos situāciju, kur pašvaldību izdevumi nomāc reģionālos medijus, ir jānosaka, ka pašvaldībām nedrīkst piederēt mediji un ka tās nevar arī dibināt kapitālsabiedrības, kuras rada medijus. Viņasprāt, ir arī jāprecizē, ko nozīmē "informēt vēlētājus", kā arī jānodrošina atbalsts reģionālo mediju sektoram. Kā stāstīja eksperte, pašvaldības varētu publicēt savu informāciju reģionālajos medijos par maksu, norādot, ka tā ir pašvaldības informācija.
Portāls Radio1.lv vietējo pašvaldību Sabiedrisko attiecību speciālistiem jautāja, ko viņi domā par reģionālo un pašvaldību mediju attiecībām. Viedokli izsaka Krustpils novada sabiedrisko attiecību speciāliste Liāna Pudule-Indāne.
"Krustpils novada pašvaldība vienu reizi mēnesī izdod pašvaldības informatīvo izdevumu “Krustpils Novadnieks”. Tā tirāža ir 3000 eksemplāru un tas tiek izplatīts ar AS Latvijas Pasts starpniecību.
Krustpils novada teritorijā ir divi reģionālie laikraksti – Brīvā Daugava un Jaunais Vēstnesis, kuri aptver bijušo Jēkabpils rajona teritoriju, šobrīd: Jēkabpils pilsēta, Jēkabpils novads, Krustpils novads, Aknīstes novads, Viesītes novads un Salas novads. Teritorija ir liela, un, loģiski, vairums informācijas, ziņu un aktuālā ir par Jēkabpils pilsētu.
Krustpils novada pašvaldība izdod savu informatīvo izdevumu:
-
Lai realizētu pienākumu publicēt pašvaldības izdotos saistošos noteikumus, to grozījumus un informāciju par projektu realizāciju;
-
Lai informētu savus novada iedzīvotājus pasākumiem, notikumiem, aktuālāko, jo reģionālie laikraksti nespēj atspoguļot to tādā apjomā, kā, saprotams, pašvaldība vēlētos;
-
Lai informācija nokļūtu pie maksimāli visiem iedzīvotājiem, arī pie tiem, kuriem nav iespēju abonēt laikrakstus par maksu un kuriem nav kvalitatīva interneta pieslēguma vai datora.
Tostarp Krustpils novada pašvaldība reģionālajos laikrakstos par maksu ievieto sludinājumus, apsveikumus, līdzjūtības u.c. Vienmēr tiek sagatavot viedoklis, ja prasa, kā arī laikraksti publicē novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālistu sagatavoto informāciju.
Pašvaldības informatīvais izdevums “Krustpils Novadnieks” noteikti nav konkurents reģionālajiem medijiem, jo lietišķi un korekti informē par notikumiem novadā, publicē ar likumu noteikto informāciju, kā arī neievieto reklāmu un maksas sludinājumus. Novadā nav radīta kapitālsabiedrība, lai izdotu laikrakstu, tas nav reģistrēts kā masu informācijas līdzeklis.
Reģionālie laikraksti nespēj atspoguļot visus mazākos pasākumus, kas notiek novada pagastos, piemēram, teātra izrādes, skolu notikumus, bibliotēku pasākumus, biedrību organizētos pasākumus u.c.
2013. gadā biedrība “K&Arrakasta BDR” pēc novada pašvaldības pasūtījuma veica novada iedzīvotāju aptauju, aptaujājot 665 respondentus. Aptaujas mērķis – izzināt iedzīvotāju viedokli par pašvaldības darbu, sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību un u.c. Tostarp tika jautāts, kur iedzīvotāji visvairāk iegūst informāciju par Krustpils novada pašvaldības darbu. Informatīvais izdevums “Krustpils Novadnieks” minēts 38% atbilžu, pašvaldības mājas lapa – 16% atbilžu. No tā var secināt, kas lielākoties iedzīvotāji informāciju uzzina no pašvaldības izdevuma un mājaslapas. “Krustpils Novadnieks” nokļūst katrā pastkastē, bet, diemžēl, mums nav zināms, cik mājsaimniecības ir abonējušas kādu no reģionālajiem laikrakstiem.
Izpētot kā piemēru 2014. gadā “Krustpils Novadnieks” ar likumu noteikto publicēto informāciju un informāciju par projektiem, kas tāpat ir obligāti jāpublicē, secinām: ja par šo būtu jāmaksā par publicēšanu reģionālajā laikrakstā, pašvaldībai tas izmaksātu aptuveni 3600 eiro.
2014. gadā “Krustpils Novadnieka” maketēšana, drukāšana un izplatīšana izmaksājusi 6295,32 eiro. Ja būtu arī par maksu jāpublicē cita informācija, kas atrodama “Krustpils Novadniekā”, pašvaldības izmaksas šiem mērķiem būtu krietni, pat vairākas reizes lielākas. Turklāt, kuram no diviem laikrakstiem dod priekšroku? Ja iedzīvotājs šobrīd pašvaldības izdevumu saņem bez maksas, tad par reģionālo laikrakstu viņam būtu jāmaksā. Līdz ar to pašvaldība maksātu par informācijas publicēšanu un vēl arī iedzīvotājs maksātu, lai šo informāciju varētu izlasīt.
Atbildot uz pārmetumiem, kas tika izteikti raidījuma “Panorāma” 17. marta sižetā, varam droši apgalvot, ka reģionālo mediju žurnālistu darbs netiek traucēts, komiteju un domes sēdes ir atklātas un brīvi pieejamas, gan speciālisti, gan pašvaldības vadība komunicē ar žurnālistiem tieši un nepastarpināti, atbildot uz jebkuru uzdoto jautājumu."
Foto: jekabpilslaiks.lv
Margita Liepiņa: Uzskatu, ka pašvaldības veidotiem izdevumiem ir jābūt
Komentāri (0-9/9)
egocentriskais ezis
02.07.2018 18:22p.s. aizmirsu piebilst, ka vajadzētu arī padomāt,protams, par avīzes pieejamību kam nav pieejams internets (bet tas tak pašsaprotami)
Guest
02.07.2018 18:22Nav nozīmes pensionārs vai jaunietis, ja nav zona @ tad nav. Un ko tu savā iponā vari apskatīt, tās tak mocības ne avīzes lasīšana. Pie tam, lielākajai daļai nemaz nav interneta. Sala lielās, ka WIFI priekš un pakaļā, bet tas strādā, tad, kad strādā bibliotēka un tas ir 20 h nedēļā. Apsurds
Guest
02.07.2018 18:22Varbūt ne par personībā, bet par lietu!
Guest
02.07.2018 18:22NAV TIESA! Reģionālie laikraksti to cenšas atspoguļot, cik nu spēj. Cita lieta - dažreiz vietējie fīreri cenšas ne tikai varas nesmukumus (svēta lieta), bet reizēm pat vietējos kultūras notikumus pieslēpt. Sak, tas jau tikai mūsu "iekšējai lietošanai".
Pudule - Indāne vēl salīdzinoši nesen bija "Jaunā Vēstneša" īpašniece. Tad viņa nebūtu iestājusies par pašvaldības informatīvajiem biļeteniem. Nu vairs nav žurnāliste, bet pašvaldības PR. Nu jādzied cita dziesma. Te nu vietā teiciens: čja korova bi mičala.
egocentriskais ezis
02.07.2018 18:22Tomēr lielākā daļa iedzīvotāju izmanto piedāvātās interneta iespējas (kaut vai sakot no rēķinu apmaksas utt), un kāpēc gan neizmantot iespēju elektroniski lasīt? Katrā novada lapā ir izveidota sadaļa, kas veltīta vēstīm. Reizēm var jau padomāt zaļāk, kur Jūs to makulatūru liekat - krāsni aizkurt, nodot 2-reizzējai parstrādei, vienkārši izmest (vienkarši izmest nevar - atceraties, NODOKĻU nauda)!?
Bet ja atsaucas uz rakstu, uzskatu ka novada avīzēm jābūt, un konkurenci reģiona avīzēm nerada, bet rada peļņas (lielus) zaudējumus. Var tik iedomāties, kādu peļņu varētu gūt par pakalpojumu (informācijas publicēšana) sniegšanu novadiem + iedzīvotāji maksātu... apgrozījums "manāmi" augtu.
Rita
02.07.2018 18:22*****PILNĪGI PIEKRĪTU
Es domāju ka tikai es nekādi netieku pie Salas novada avzīzes, jo strādāju pilsētā. Būtu jau ļoti priecīga, jo par MELONI koncertu Biržos uzzināju, kad jau bija noticis. Pati esmu no Salas, bet labprāt uz Biržiem būtu aizbraukusi. Skumji, ka pašu ievēlēta blice nestrādā iedzīvotāju labā.
Jā par ceļu greiderēšanu nemaz nerunāsim, jo tā jau laikam iedzīvotājam ir šausmīga ekstra, - vai ne!???
Guest
02.07.2018 18:22Rota
02.07.2018 18:22Guest
02.07.2018 18:22