Ināra Mūrniece: Esmu gandarīta par to, kā Krustpils novada dome atbalsta ģimenes

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece piektdien, 17.decembrī, reģionālajā vizītē apmeklēja Krustpils novadu, lai iepazītos ar novada attīstību un plāniem.

Saeimas priekšsēdētājas vispirms tikās ar Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu draudzes priesteri Viktoru Nagli, pēc tam notika saruna ar Krustpils novada deputātiem un administrācijas darbiniekiem. Vizīte noslēdzās ar braucienu uz Variešu pagastu, kur viņa apmeklēja Variešu sākumskolu. Šeit Saeimas priekšsēdētāja tikās arī ar vietējo mediju žurnālistiem un atbildēja uz preses pārstāvju uzdotajiem jautājumiem.

- Kāds ir Jūsu apmeklējuma mērķis Krustpils novadā?

- Ir ļoti svarīgi, lai tie, kas veido politiku sekotu līdzi ne tikai tiem notikumiem , kas notiek varas gaiteņos Rīgā, Saeimā un valdībā, bet brauktu pie cilvēkiem uz zemēm, novadiem un runātu ar cilvēkiem. Manā skatījumā ir ļoti svarīgas ārvalstu vizītes, kur runā par tādiem jautājumiem, kā drošība, Eiropas Savienības lietām, bet man vēl svarīgāk ir braukt uz novadiem, tikties ar Latvijas cilvēkiem, uzklausīt Latvijas cilvēku domas. Kad stājos šajā amatā, es devu sev solījumu, kad būs iespēja, es vienmēr braukšu uz Latvijas novadiem, tur, kur ir cilvēki, kur mani aicina, kur grib runāt un izstāstīt savus stāstus. Šo solījumu esmu arī turējusi, ir izbraukāta Kurzeme, Vidzeme, Latgale un Zemgale. Man tas vienmēr ir birisināt vairākus jautājumus. Cilvēki grib izstāstīt savus stāstus, būt saklausīti, sadzirdēti. Viņi grib izstāstīt ne tikai negācijas un problēmas, bet arī par izdarīto un paveikto un tie ir ļoti iedvesmojoši stāsti. Latvijas cilvēki var ļoti daudz un mums viens otram jāsaka paldies, latvieši ir stipri cilvēki, latviešu sievietes spēj izdarīt daudz.

- Ko Jums lūdza noskaidrot vai kādā jautājumā palīdzēt Krustpils novada politiķi?

- Tas, kas satrauc Krustpils novada domi, ir Eiropas fondu apguve, kas ir iekavējusies un milzīgas summas var aiziet garām valstij, tāpēc šo jautājumu risināšanu pašvaldības politiķi lūdza pasteidzināt. Manā skatījumā Saeimas komisijām, piemēram, Ilgtspējīgas attīstības komisijai, Tautsaimniecības komisijai un citām, ir jāņem pārraudzība par šīm lietām un es uzrunāšu savus kolēģus Saeimā gan Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsdētāju, gan Tautsaimniecības komisijas attīstības priekšsēdētāju. Saeimas komisijas strādā ar likumiem, bet tās veic arī parlamentāro pārraudzību un šis ir parlamentārās pārraudzības jautājums.

- Uzrunāsiet kolēģus, bet vai tas sekmēs arī darbus, lai Latvija nezaudētu miljonus?

- Ir jāizdara viss iespējamais, lai šos miljonus nezaudētu un apgūtu tik, cik var apgūt. Šai darbībai jābūt straujai, tāpēc pēc atgriešanās es sazvanīšu savu kolēģi Romānu Naudiņu, kas ir Tautasaimniecības komisijas priekšsēdētājs, uzrunāšu Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāju Māri Kučinski un tad, kad parlaments 8.janvārī pulcēsies uz Ziemas sesiju, tad šie jautājumi jāliek priekšplānā. Ja valdība darbus ir iekavējusi, parlamentam jāraugās kā tos pāatrināt.

- Kā redzat mazo novadu attīstību saistībā ar Administratīvi teiritoriālo reformu?

_ Tas bija otrs jautājums par kuru un runāju tiekoties ar Krustpils novada pašvaldības deputātiem. Arī viņi ir samulsuši, arī viņi ir satraukti un viņiem ir jautājumi, kas ir neskaidri. Šobrīd jautājums par Administratīvi teritoriālo reformu ir nolikts tādā kā pārdomu procesā. Tiek meklēti jauni modeļi, jauni kompromisi, jauni piedāvājumi. Runājot par šo piedāvājumu, kā reformēt novadus, ko darīt ar pašvaldībām skaļa bijusi un ir sadzirdēta lielo pašvaldību balss. Mazo pašvaldību balss ir bijusi klusāka un līdz ar to arī ir mazāk sadzirdēta. Ir jāsadzird abas, gan lielo pašvaldību, gan mazo pašvaldību balss. Šis ir jautājums par kuru vēl būs diskusijas un par kuru gala lēmumi ir vēl tikai priekšā.

Vēl viena lieta par ko mēs runājām ar Krustpils novada politiķiem, ir atbalsts ģimenēm. Es esmu ļoti gandarīta par to, ko Krustpils novada dome ir izdarījusi, lai atbalstītu ģimenes, par to, kādi ir pabalsti par pirmā, otrā un trešā bērna piedzimšanu un tie ir lieli. Ir gandarījums par to, ka pašvaldība ir atļāvusies piešķirt brīvpusdienas ne tikai 1.- 4.klašu skolēniem, kurus finansē valsts, bet arī visiem pārējiem skolēniem. Tas ir milzīgs solis uz priekšu un arī milzīgs atbalsts ģimenēm. Tas, ko mēs redzam Variešu sākumskolā, šeit ir brīnišķīga sporta zāle, šeit ir trenažieru telpa par kādām var sapņot tikai Rīgā, tie ir lieli darbi, kas izdarīti, lai arī bērnus piesaistītu skolai. Skola izskatās fantastiski, kabineti ir izcili noformēti un var redzēt, ka skolotāji te ieliek visu savu sirdi un mīlestību un dara visu iespējamo, lai bērni te justos ļoti labi. Ja bērniem skolā ir labi, tad viņi grib iet uz skolu un arī vecākiem, tas ir liels stimuls un vēlme palikt novadā, dzīvot novadā, sekmēt novada attīstību. Nevar valsts izskatīties tikai kā viena, divas, trīs, deviņas lielās pilsētas, ir jābūt arī mazajiem novadiem. Tie ir kā asinsvadiņi, kā kapilāri, kas uztur pie dzīvības Latvijas ķermeni, jo cilvēki tad izvēlas palikt, izvēlas strādāt un dzīvott novados un tas ir svarīgi valsts sabalansētai attīstībai.

- Lauku un novadu attīstību kavē sliktie ceļi jeb bezceļi. Kā šī problēma tiek/tiks risināta?

- Ir lietas, ko cilvēki varētu vēlēties labāk, ātrāk, vairāk un kvalitatīvāk, bet runājot par ceļiem un ceļu attīstību, tas ir ļoti sāpīgs jautājums. Bieži vien ceļu vietā ir bezceļi, tas ka šī iemesla dēļ cieš cilvēki, piemēram, kā ir Ogrē, kur uz dzelzceļa pārejas miera laikā bieži iet bojā cilvēki, jo nav izveidotas drošas dzelzceļa pārejas, tas nav pieņemami. Šobrīd Satiksmes ministra nav, līdz ar to daudzi jautājumi uz priekšu netiek risināti ar vajadzīgo intensitāti. Viņu aizvieto iekšleitu ministrs. Būtu labi, ja būtu satiksmes ministrs, cerēsim uz jauno valdību.

- Kas šobrīd notiek Saeimā?

- Es ceru, ka jaunā valdība būs, bet šis valdības tapšanas jautājums nav vienkāršs. Jautājums ,kā Straujumas kundze demisionēja, vēl netiek līdz galam atklāti pateikts. Tā ir ļoti dīvaina situācija, kad vienas partijas vadība vēršas pret savu premjerministri. Tā ir pilnīgi netipiska situācija Latvijai un valdības veidošana šobrīd ir partijas “Vienotība” politiskā atbildība, kura ir uzņēmusies deliģēt jaunu premjerministra amata kandidātu. Tas joprojām nav izdarīts, mēs gaidam, kad šis kandidāts tiks nosaukts. Tajā pašā laikā arī citas partija,s nesagaidot šo “Vienotības” izdarīto darbu ir gatavas nākt klajā ar saviem premjermninistra amata kandidātiem. Ir jāpagaida laiks, jāļauj partijām šos amata kandidātus nominēt. Es ļoti ceru, ka nākamā valdība būs tāda, kurā strādās esošās koalīcijas partijas – “Nacionālā apvienība”, “Vienotība” un “Zaļo un zemnieku savienība”. Ceru, ka jaunā valdība būs tāda, kas spēs aktīvi risināt iekavētos jautājumus un jāstrādā būs paātrinātā tempā. Tas, ka notiek diskusijas, tas, ka ir dažādi viedokļi, tā ir pati demokrātijas būtība. Tikai viens viedoklis un viens stāsts nav demokrātija, tā bija padomju laikos un tas nav nopietni. Saeima strādā, izdarīto darbu ir daudz. Viena lieta no tām - ir ceturtdien Saeimā pieņemtais Enerģētikas likums otrajā lasījumā. Neraugoties uz dažādu lobiju, arī uz Latvijas Gāzes lobiju, Saeima, visas trīs koalīcijas partijas, tomēr ir pieņēmušas galīgo lēmumu, kas ved uz Latvijas interešu aizstāvību un aizsardzību. Priekšā vēl ir trešais lasījums, bet šie grozījumi Enerģētikas likumā noteiks to, kā mēs visi tālāk dzīvosim, kāda būs ekonomikas attīstība un, cik mēs visi maksāsim par energoresursiem un elektrību tajā skaitā.

- Ko novēlat Ziemassvētkos portāla Radio1.lv lasītājiem?

- Gribu novēlēt visiem siltus, gaišus, priecīgus un mierīgus Ziemassvētkus, lai ģimenes sanāk kopā, iededzina Ziemassvētku eglīti, apcer to, ko izdarījušas šajā gadā un iezīmē nākamā gada labos, vajadzīgos, nepieciešamos darbus. Lai bērni samīļo savas mammas un tētus, lai mammas un tēti pasaka saviem bērniem, cik ļoti viņi tos mīl . Lai valda ģimenēs miers, saskaņa un saticība. Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu jauno gadu!