Gārsenē piemin Latvijas brīvības cīņu dalībnieku ģenerāli Jāni Indānu (FOTO)
Šodien Aknīstes novada Gārsenē norisinās Latvijas brīvības cīņu dalībnieka, Latvijas Aviācijas pulka komandiera ģenerāļa Jāņa Indāna 120.gadadienai veltīts piemiņas pasākums.
Piemiņas pasākumu ievadīja ziedu nolikšanu pie piemiņas plāksnes, bet stundu vēlāk Gārsenes pilī sāksies tikšanās ar Gaisa spēku, Kara muzeja un Ģenerāļu kluba pārstāvjiem.
Pasākuma gaitā paredzētas arī dažādas prezentācijas, būs apskatāma atceres fotogrāfiju izstāde, tiks demonstrēta filma par Indānu un notiks Aknīstes vidusskolas skolēnu koncerts, pasākumu kuplinās Gaisa spēku orķestris.
Jānis Indāns dzimis 1895.gada 28.februārī Gārsenes pagasta zemnieka Jāņa Indāna ģimenē. Pēc Viļņas ķīmiski tehniskās vidusskolas beigšanas (1915) sāka studijas Harkovas Tehnoloģiskajā institūtā, bet 1916.gada 1.jūnijā tika iesaukts Krievijas impērijas armijā. Pēc Petrogradas tehniskās artilērijas skolas beigšanas 1916.gada oktobrī piedalījās Pirmā pasaules kara kaujās pie Ilūkstes Ziemeļrietumu frontē, tika ievainots un kontuzēts. Kara beigās krita vācu gūstā, no kura atgriezās dzimtenē 1919.gada sākumā un tika iesaukts Padomju Latvijas armijā. 1919.gada maijā dezertēja no armijas un izveidoja Augšzemes partizānu pulku, kas kopā ar Lietuvas armiju Sēlijā cīnījās pret lieliniekiem no 1919.gada 13.jūnija līdz 16.augustam. Pēc partizānu pulka pievienošanas 3.Jelgavas kājnieku pulkam kā izlūku bataljona komandieris karoja pret lieliniekiem un bermontiešiem līdz 1920.gada 10.janvārim.
Pēc brīvības cīņu beigām Indāns mācījās Aviācijas parka lidotāju skolā, Aviācijas skolā un Vecāko virsnieku kursos. Kļuva par eskadriļas komandieri Aviācijas divizionā. 1922.gada septembrī viņu iecēla par Aviācijas diviziona komandiera palīgu, bet 1923.gada oktobrī par aviācijas skolas priekšnieku. 1924.gadā pēc viņa ierosmes Asarē uzcēla pieminekli Augšzemes partizāniem.
1925.gada 22.jūnijā Indānu paaugstināja par pulkvežleitnantu. 1928.gada 1.martā viņš cieta lidmašīnas avārijā, bija militārais atašejs Lietuvas pagaidu galvaspilsētā Kauņā (1928-1929), vēlāk atkal atgriezās savā amatā aviācijas skolā (1929-1935). 1930.gada 18.novembrī Indāns tika paaugstināts par pulkvedi, pildīja civilās aviācijas inspektora pienākumus (1934-1940) un 1938.gadā kļuva par sakaru virsnieku aizsargu aviācijā. 1932.gadā pēc Indāna iniciatīvas atklāja otru piemineklis Augšzemes partizāniem Bebrenē. Viņš bija Latvijas aizsardzības biedrības valdes loceklis un žurnāla "Aizsargs" atbildīgais redaktors.
Pēc Latvijas okupācijas 1940.gada 28.augustā pulkvedi Indānu paaugstināja ģenerāļa pakāpē un iecēla par armijas aviācijas priekšnieku, bet jau 1940.gada novembrī atcēla no amata. 1941.gada 14.martā viņu apcietināja un deportēja uz Maskavu. 1941.gada 18.jūlijā PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija viņam piesprieda nāves sodu, ko izpildīja 1941.gada 16.oktobrī Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.
materiāls tapis sadarbībā ar LETA
