Par 2019. gada arheoloģijas pieminekli atzīst Atašienes pilskalnu, kas uzskatīts par zudušu
- 22 aprilis 2019 --
- 0Komentāri
Latvijas Arheologu biedrība par 2019. gada arheoloģijas pieminekli atzinusi par zudušu uzskatīto un "otrreiz atklāto" Atašienes pilskalnu, liecina biedrības sniegtā informācija.
Atašienes pilskalnu 1925. gada vasarā atklāja Ernesta Brastiņa vadītā pilskalnu apzināšanas ekspedīcija. Pilskalns 1930.-1950. gados vairākkārt apsekots. Taču Elvīra Šnore, 1979. un 1980. gadā apsekojot pilskalnu, konstatēja, ka to ir noracis grants ieguves karjers un savā ziņojumā rakstīja: "Uz šodienu pilskalns var skaitīties iznīcināts.” Pamatojoties uz šīm ziņām un citām apsekošanām, pilskalns tika uzskatīts par zudušu.
Paveroties LIDAR iespējām, žurnālists Jānis Rancāns pie Atašienes pilskalna karjera datora ekrānā ieraudzīja reljefa pārveidojumu, kas atgādināja pilskalnu. Šī vieta atrasta un apsekota.
"Šaubu nebija - tas bija it kā grantī noraktais un par zudušo uzskatītais Atašienes pilskalns, kas saglabājies gandrīz tāds pats, kā to attēlo E. Brastiņa 1925. gada uzmērījums un apraksts. Grants karjers bija apstājies nepilnus 100 metru attālumā no pilskalna," norāda biedrībā. "Var labi saprast, kā bija gadījies, ka Atašienes pilskalns tika uzskatīts par iznīcinātu. E. Brastiņš savā grāmatā publicētajā Atašienes pilskalna novietojuma kartē pilskalna atrašanās vietu bija norādījis ap pusotru kilometru uz ziemeļiem no patiesās pilskalna atrašanās vietas - Padomju grants karjera teritorijā."
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde sākusi procedūru, lai pilskalnam atjaunotu aizsargājama pieminekļa statusu.
Biedrībā akcentēja, ka Latvijā tas ir pirmais gadījums, kad par iznīcinātu uzskatīts pilskalns ir saglabājies, tāpēc Latvijas Arheologu biedrība to ir pasludinājusi par gada arheoloģijas pieminekli. Krustpils novads, Atašienes pagasts un īpašnieks zemei, uz kuras atrodas pilskalns, atbalsta tā izpēti, revitalizāciju un atgriešanu aizsargājamo pieminekļu sarakstā.
Avots: lsm.lv