Preiļu novadā aizritējis gada remigrācijas pasākums Latgalē “MĀJAS ❤” (FOTO)

Radio1.lv --
25 oktobris 2024 --
0Komentāri

Latgales plānošanas reģions šī gada 18. oktobrī rīkoja gada remigrācijas pasākumu Latgalē “MĀJAS ❤” Preiļu novadā. Pasākuma mērķis bija rast pozitīvu sadarbības modeli starp valsti, pašvaldībām, remigrantiem un Latvijas valstspiederīgajiem, kuri plāno atgriezties Latgalē, parādīt labās prakses piemērus, kas jau tiek īstenoti pateicoties remigrantiem, kā arī uzzināt par citu Latvijas reģionu pozitīvajiem aspektiem darbā ar remigrantiem.

Remigrācijas koordinatore Latgalē Ruta Priede sniedza informāciju par paveikto 2024. gada laikā, aicināja pievērst uzmanību lielajai nozīmei remigrantu ģimeņu atgriešanās faktoram reģiona attīstībai, aktualizēja dzīvesvietas izaicinājuma nozīmi un izklāstīja situācijas analīzi par tukšajiem mājokļiem, kuri rada izdevumus aizbraucējiem un veido problēmu ģimenēm, kuras vēlas atgriezties, bet to nedara, jo grūti atrast dzīvesvietu. Ruta Priede aicināja Latvijas valstspiederīgos aizdomāties, ka varbūt šī ir iespēja, kā ikviens varētu palīdzēt attīstīties reģioniem, sniedzot iespēju iznomāt savus dzīvokļus tiem, kam tie ir nepieciešami, un pasargāt sevi no liekiem izdevumiem, kas ilgu gadu šķērsgriezumā veido prāvas naudas summas.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta Reģionālo atbalsta instrumentu nodaļas vadītājs Zigmārs Erts prezentācijā informēja par remigrācijas atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbībā, par to rezultātiem un uzteica Latgales plānošanas reģionu veiksmīgu informatīvu kampaņu veidošanā, lai informācija sasniegtu interesentus! “Dari un dari zināmu”– šāds sauklis turpmāk biežāk tiks pielietots remigrācijas jomā, lai sekmētu šo procesu!

Nodarbinātības valsts aģentūras Eures konsultantus tīklu pasākumā pārstāvēja Rēzeknes filiāles pārstāve Līga Žoida, kura plaši izklāstīja par palīdzības sniegšanu tautiešiem, kuri vēlas atgriezties vēl pirms atgriešanās – par vebināriem, čatiem tiešsaistē, kur potenciālie remigranti var uzdot sev interesējošos jautājumus, un par vakanču gadatirgiem, kur ir iespēja piedalīties darba intervijās vēl atrodoties ārzemēs un atgriezties jau ar garantiju, ka Latvijā būsi nodarbināti.

Aizvien biežāk Latvijā un Latgalē atgriežas cilvēki ar bērniem, kuri savulaik ir devušies prom uz ārzemēm kā jaunieši, tur nodibinājuši ģimenes, mītnes zemē piedzimuši bērni, un tad pienākusi lēmuma diena – vēlamies atgriezties mājās. Līdz ar to aktualizējas latviešu valodas apguves jautājums. Latviešu valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne ir pārliecināta, ka ļoti daudz ir atkarīgs no vecāku iesaistes valodas apguvē, it īpaši, ja vecāki ir latvieši un ir iespēja ģimenē ikdienā runāt latviski. Pastāv plašs klāsts izstrādāto materiālu un palīglīdzekļu latviešu valodas apguvei, kurus var izmantot vēl esot ārzemēs, lai atgriežoties bērniem un jauniešiem ir vieglāk iejusties Latvijas un Latgales izglītības vidē un sabiedrībā kopumā.

Diskusijā, kurā piedalījās Vidzemes remigrācijas koordinatore Inga Madžule un Kurzemes remigrācijas koordinatore Agnese Berģe, tika iepazīti labās prakses piemēri, kurus pielieto citu reģionu pašvaldības, interesenti uzzināja arī par kolēģu rīkotajiem pasākumiem Vidzemē un Kurzemē, kas sniedz remigrantu tīklošanās iespējas.

Turpinājumā dalībnieki viesojās Ārdavas muižā, kur saimnieko remigrante Maija Krasnā ar vīru Jamie, ikvienu sirsnīgi uzņemot savās jaunajās mājās, kur darba pietiks visam mūžam – viņi sajuta, ka ir spēks, iedvesma un varēšana Ārdavu atdzīvināt un radīt vietu, uz kurieni cilvēki tiektos. Aglonā kafejnīcā “Somersēta” dalībnieki satika remigrantu Arni Leonoviču, kurš atgriezies no Londonas pēc ilgiem gadiem prombūtnē un kuram tika radīta darba vieta Preiļu novada rīkotā Remigrācijas atbalsta pasākuma uzņēmējdarbībai konkursa ietvaros.

Pasākuma noslēgumā Latgales remigrācijas koordinatore Ruta Priede teica:

“Paldies ikvienam par darbu, ko mēs ieguldām, ikdienā strādājot ar tautiešiem, kuri atgriežas! Šodien mēs noteikti radām pārliecību, ka visas trīs iesaistītās puses – valsts, plānošanas reģioni un pašvaldības – ir ieinteresētas remigrācijas aktivitāšu veiksmīgā norisē. Mums tiešām ir jārod kopības sajūta, ka mēs esam nepieciešami viens otram, lai reģioni un Latvija augtu un attīstītos!”