Cirīša ezera dabas parkā plānots iekļaut arī Kazimirovkas ezeru ar tam piegulošajiem mitrājiem
- Radio1.lv --
- 07 oktobris 2025 --
- 0 Komentāri
Cirīša ezera dabas parkā plānots iekļaut arī Kazimirovkas ezeru ar tam piegulošajiem mitrājiem, informē Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) komunikācijas speciāliste Baiba Ralle.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apstiprinājusi Cirīša ezera dabas parka dabas aizsardzības plānu līdz 2037.gadam.
Plānam ir ieteikuma raksturs, bet tas kalpo kā pamats finansējuma piesaistei dabas vērtību saglabāšanai un atvieglo atļauju un saskaņojumu saņemšanu. Kā skaidro DAP, plāns sniedz pašvaldībām un zemes īpašniekiem iespēju īstenot plānā paredzētos pasākumus ar Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu. Plāns pieejams vietnē "www.daba.gov.lv".
Plāna ilgtermiņa mērķis ir saglabāt ES nozīmes saldūdens, zālāju, purvu un meža biotopus, tostarp potenciālos zālāju un mežu biotopus, īpaši mežainās ezera salas un Ruskuļu ezera mitrājus. Dabas parkā plānots iekļaut arī Kazimirovkas ezeru ar tam piegulošajiem mitrājiem. Tāpat plānots saglabāt aizsargājamo sugu populāciju labvēlīgā stāvoklī, aizsargāt ainavas un kultūrvēsturiskās vērtības, veicināt dabai draudzīgu lauksaimniecību un ilgtspējīgu dabas, sakrālā un kultūras tūrisma attīstību.
Cirīša ezera dabas parks dibināts, lai aizsargātu Latgales augstienei raksturīgo ainavu ar tās dabas vērtībām. Tas atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, aizņem 1275 hektārus un ir iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā "Natura 2000". Tā teritorijā sastopami vērtīgi biotopi, tostarp ezeri ar iegrimušo ūdensaugu augājiem, sausie kaļķaino zālāju un purvu biotopi, kā arī veci boreāli un jaukti platlapju meži. Parkā mīt vairākas īpaši aizsargājamas sugas, piemēram, Lēzela lipare, zaļā divzobe, akmeņgrauzis, ūdrs, dīķu naktssikspārnis, grieze, brūnā čakste un melnā dzilna.
Plāna izstrādes gaitā notika konsultatīvās grupas sanāksmes, sabiedriskā apspriešana un tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem, zemes īpašniekiem, uzņēmējiem un pašvaldības pārstāvjiem. Iesniegtie priekšlikumi ņemti vērā, lai rastu līdzsvaru starp dabas aizsardzību, kultūrvēsturiskajām vērtībām un sociāli ekonomiskajām interesēm, norāda DAP.
Plānu DAP uzdevumā izstrādāja Daugavpils Universitāte ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.