Jēkabpils Radio1 novadu ziņas 2021.gada 25.oktobrī
- 25 oktobris 2021 --
- 0Komentāri
Pagājušas jau nedaudz vairāk par 100 dienām kopš Latvijā stājās spēkā administratīvi teritoriālā reforma. Vairākas vietvaras apvienoties nevēlējās un gaidīja, ko izlems Satversmes tiesa. Tas radīja situāciju, ka dažos jaunajos novados jau zināms, kuram darba vieta nākamgad saglabāsies, bet citviet jaunais pārvaldības modelis vēl tikai top. Aizkraukles novadā bijušo politisko amatu likvidēšana gadā nesusi 250 tūkstošus eiro ietaupījumu. Taču iecerētais centrālās administrācijas aparāts patlaban izskatās nesamērīgi liels un pat bez deputātu algām iecerētais algu fonds gadā prasīs gandrīz divus miljonus eiro. Eksperti uzskata, ka, arī pēc reformas nodokļu maksātāju naudu turpina tērēt neefektīvi.
Prokuratūra nodevusi Ekonomisko lietu tiesai Latvijas vēsturē vērienīgākās narkotiku kravas krimināllietu jeb tā dēvēto Kokneses kokaīna lietu. Tiesa sociālajā tīklā "Twitter" raksta, ka saņēmusi krimināllietu, kurā vairākas personas apsūdzētas par to, ka organizētas grupas sastāvā pārvietoja pāri Latvijas valsts robežai kokaīnu tūkstoš 758 kilogramu apmērā, paslēpjot to banānu kravā.
Jau ziņots, ka Valsts policija šajā lietā izmeklēšanu pabeidza pagājušā gada jūlijā un lietu nodeva kriminālvajāšanas sākšanai prokuratūrā pret piecām personām.
Starp Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru un Līvānu novada domi pagājušajā nedēļā ir parakstīts līgums par projekta “Labbūtības ceļakartes aktivitāšu īstenošana Līvānu novada Rožupes pamatskolā un Rudzātu vidusskolā”. Mērķa grupa: izglītības iestāžu 104 audzēkņi vecuma posmā no 5. – 12. Klasei. Projektš paredzētas vairākas aktivitātes – paneļdiskusijas, emociju izpratnes spēles; interaktīvās emociju sienas izveide un tāfeles sienas izveide, kā arī nodarbības ar kouču par labbūtību un sevis apzināšanos; videostāsta izveide un citas. Projekta kopējās izmaksas 2 tūkstoši eiro.
Turpinām ziņas
Oktobris, arī novembra sākums, valstīs, kurās iegūst pasaulē dārgāko garšvielu – safrānu –, ir tā vākšanas laiks. Šoruden arī Latvijā, Priekuļos, Vides risinājuma institūta izmēģinājumu laukā ir izaudzēti pirmie safrāna krokusi un iegūta, lai arī vēl pavisam maza, tomēr pirmā safrāna raža. Dobe, kurā aug no Itālijas un Nīderlandes Džesikas Žirardi vestie safrāna krokusi, nav liela, jo šobrīd tas ir tikai eksperiments. Taču pētnieki vērtē, ka Latvijā audzēts safrāns nav nekas neiespējams. Runājot par izvēli Latvijā eksperimentēt ar safrāna krokusu audzēšanu, pētnieki kā vienu galvenajiem mudinājumiem min klimata pārmaiņas.
Kā zināms, par sarkano zeltu jeb dārgāko garšvielu safrānu veido tas, ka drīksnu novākšana ir roku darbs un no viena zieda var iegūt tikai trīs drīksnas. Tādējādi, ja vēlas iegūt vienu gramu safrāna, tad ir vajadzīgi 150 ziedi. Viena kilograma cena var sasniegt pat 10 tūkstošus eiro.
Pēdējo divu gadu susuru monitoringa dati liecina, ka šīs sugas izplatība un populācija Latvijā samazinās. Susuris ir mazs dzīvnieciņš ar pūkainu asti, kas iegulst pat bērna plaukstā, un reizēm ziemas miegā var nogulēt pat deviņu mēnešus, dzīvnieks ir iekļauts Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un Sarkanajā grāmatā. Šobrīd Latvijā mīt trīs susuru sugas: meža, lielais un mazais jeb lazdu susuris. Dārza susuris nezināmu iemeslu dēļ jau daudzus gadu desmitus mūsu mežos un dārzos nav piefiksēts.
Un vēl
Latvijā noteiktās ārkārtējās situācijas laikā Likteņdārzs ir atvērts apmeklētājiem, taču “Kokneses fonds”, kas ikdienā rūpējas par dārza uzturēšanu, aicina Likteņdārza viesus pēc būtības un atbildīgi ievērot valstī noteiktos stingros pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumus un pastaigās pa dārzu doties vienīgi savas ģimenes lokā. Tikmēr, ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus, Likteņdārza Informācijas centrs līdz 14. novembrim būs slēgts.