Jēkabpils Radio1 Novadu ziņas 2022.gada 14.februārī
- 14 februaris 2022 --
- 0Komentāri
Meža dienu komiteja ir noteikusi Meža nozares Gada balvas “Zelta čiekurs 2021” laureātus. Meža nozares galvenās - Gada balvas ieguvēji saņēmuši lielo „Zelta čiekuru”, savukārt pārējie laureāti apbalvoti ar mazo „Zelta čiekuriņu”. Balvu svinīga pasniegšana plānota pavasarī, Meža dienu laikā. Ar balvu “Zelta čiekuriņš” nominācijā “Par inovatīvu uzņēmējdarbību” apbalvots arī Līvānu novada uzņēmums - mīksto mēbeļu ražotājs SIA “Sencis”.
Saistībā ar jaunu nekustamo īpašumu izveidošanu Pļaviņu pilsētā izveidotas divas perspektīvās ielas – Mazā Rīgas un Uļļu. Savukārt vairākām būvēm, kas piesaistītas šīm ielām, piešķirtas vai mainītas adreses. Aizkraukles novada dome apstiprinājusi nekustamā īpašuma “Lejas Uļļi” Pļaviņās īpašnieka iesniegto zemes ierīcības projektu, kurā īpašnieks paredz šo sev piederošo zemes īpašumu sadalīt desmit daļās, izveidojot atsevišķas zemes vienības. Nodrošinot piekļuvi jaunajiem īpašumiem un iespēju tos ātri identificēt, projekta izstrādes procesā Pļaviņu pilsētā tika izveidotas divas perspektīvās ielas – Mazā Rīgas iela un Uļļu iela.
Ropažu novadā zem valsts autoceļa kādas aizsprostotas caurtekas dēļ applūdušas blakus esošās lauksaimniecības zemes un jau kopš augusta beigām atbildīgie dienesti situāciju nav spējuši atrisināt, tāpēc lauksaimnieki, iespējams, nevarēs pilnvērtīgi apstrādāt un izmantot zemi. Lauksaimnieki norāda, ka visvairāk sarūgtina tas, ka atbildīgās iestādes par situāciju zina, bet nekāda tālāka darbība šobrīd netiek piedāvāta. Tikmēr "Latvijas Valsts ceļi" atzīst, ka par šo situāciju ir informēti un sola, ka pavasarī mēģinās situāciju labot.
Turpinām ziņas
Aizkraukliete Marija Maļinovska četrpadsmit gadus no darba brīvajā laikā krustdūrienā izšuvusi dažādu izmēru ikonas. Covid-19 pandēmijas laikā izdevies piepildīt arī savu mūža sapni – izveidot pašas rokām darināto svētbilžu izstādi, kurā apskatāmas vairāk nekā 70 izšūtās gleznas. Marija ir ukrainiete, kura jau 43 gadus sevi sauc par aizkrauklieti. Uz nelielo pilsētu Latvijā pārcēlusies laikā, kad Aizkrauklē būvēja Pļaviņu hidroelektrostaciju, un ne mirkli to nenožēlojot. Šodien Marija diezgan brīvi runā latviski un pazīst teju vai katru mazās pilsētiņas iedzīvotāju. Vislabprātāk rokdarbniece gribētu, lai viņas izšūtās gleznas nonāktu kādā muzejā vai dievnamā.
Šogad aprit 600 gadi kopš Ziemupes ciems Kurzemes piekrastē ir minēts vēstures rakstos. Lai atzīmētu šo notikumu, Ziemupes ciema ļaudis un biedrība „Ziemupīte” jau sākusi svinēt šo notikumu, piedāvājot ikvienam interesentam noskatīties par Ziemupi veidotās filmas, kā arī sagaidot pie sevis dabas entuziastu Helmutu no "Domas dabā", kurš veltījis Ziemupei velobraucienu. Par godu Ziemupes 600 gadu svinībām, ''Jūras mājā'' tagad var noskatīties Lailas Pakalniņas filmu „Teodors”, mazo filmiņu „777 aptumšotie ziemupnieki” un klausīties, kā aktieris Gundars Āboliņš lasa Ziemupes stāstu no pagājuša gadsimta 30. gados izdotās Viļa Veldres grāmatas „Dzīve pie jūras”.
Un vēl
Bauskas pils muzejā svētdien uzstājās seno deju grupa “Ballare” un deju grupa “Viduramžiai”, kā arī pavadošie mūziķi no Lietuvas. Dejotāji no Latvijas un Lietuvas, pagājušā gada decembrī, sagatavoja vēsturisko deju programmu – “Nakts renesansē”, kura jau ir rādīta Lietuvā – Raudondvaris muižā. Šoreiz to prezentēja Bauskas pilī. Programma sagatavota projektā “Vēsturiskais ceļs: Raudondvaris – Bauska”. Deju grupas “Ballare” repertuārā ir dažādu Eiropas valstu dejas no viduslaikiem līdz 17.gadsimtam. Deju sagatavošanai izmantoti renesanses horeogrāfu pieraksti un mūsdienu dejas vēsturnieku interpretācijas.