2022.gada 27. jūnijs

Malvīne, Malvis

Jēkabpils Radio1 Novadu ziņas 2022.gada 22.februārī

Jēkabpils Radio1 Novadu ziņas 2022.gada 22.februārī

Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Kopumā pagājušās nedēļas laikā no jauna reģistrēto inficēto skaits pieaudzis 17 pašvaldībās, bet lielākajā daļā Latvijas tas ir samazinājies, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Aizvadītās nedēļas laikā ar Covid-19 inficēto skaits visvairāk ir audzis Preiļu, Ludzas, Dienvidkurzemes un Smiltenes novados, savukārt sarucis, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, - Varakļānu, Madonas un Limbažu novados. Vienlaikus augstākais saslimstības līmenis ar Covid-19 Latvijā nemainīgi saglabājas Jelgavā un virknē Pierīgas novadu. Latvijā pašlaik nav nevienas pašvaldības, kur 14 dienu saslimstības līmenis uz 100 tūkstoši iedzīvotāju būtu zemāks par 3 tūkstoši gadījumiem.
  
Aizkraukles novadā pagājušajā nedēļā kopumā reģistrēti 886  saslimšanas gadījumi, kas ir par 35 gadījumiem mazāk kā februāra otrajā nedēļā, kad tika fiksēts 921 saslimšanas gadījums. Savukārt pēdējo divu nedēļu laikā saslimuši  tūkstoš 805 cilvēki. 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 tūkstoši iedzīvotāju Aizkraukles novadā ir 6 tūkstoši 146,4 saslimušie. Pagājušās nedēļas laikā Aizkraukles novadā turpināja paaugstināties kumulatīvā saslimstība ar Covid-19, jo vēl pirms nedēļas šis rādītājs bija 5 tūkstoši 570,9.

Līvānu novadā nedēļas laikā kopumā reģistrēti 284  saslimšanas gadījumi, kas ir par 59 gadījumiem mazāk kā februāra otrajā nedēļā, kad tika fiksēti 343 saslimšanas gadījumi. Savukārt pēdējo divu nedēļu laikā te saslimuši 625 cilvēki. 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 iedzīvotāju Līvānu novadā ir 5 tūkstoši 876,3 saslimušie. Pēdējās nedēļas laikā Līvānu novadā 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 tūkstoši iedzīvotāju ir samazinājusies, jo pirms nedēļas šis rādītājs bija 6 tūkstoši 120,7.

Preiļu novadā pagājušās nedēļas laikā kopumā reģistrēti 549 saslimšanas gadījumi, kas ir par 108 gadījumiem vairāk kā februāra otrajā nedēļā, kad tika fiksēts 441. Savukārt pēdējo divu nedēļu laikā saslimuši 992 cilvēki. 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 tūkstoši iedzīvotāju Preiļu novadā patlaban ir  5 tūkstoši 919,2 saslimušie. Pagājušās nedēļas laikā Preiļu novadā turpināja pieaugt saslimstība ar Covid-19, jo pirms nedēļas kumulatīvais rādītājs bija 4 tūkstoši 230,6.

Turpinām ziņas

SIA "Daugavpils ūdens" dūņu lauka "Križi" teritorijā Naujenes pagastā, Augšdaugavas novadā, konstatēta atjaunotā aizsargvaļņa lokāla izskalošanās, kas notikusi sniega kušanas un nokrišņu ietekmē. Kā informēja Valsts vides dienests, vidē noplūduši aptuveni 130 kubikmetru dūņu un nokrišņu ūdens maisījuma. Vaļņa nobrukumus jau ir novērsts un noplūde apturēta. Saskaņā ar jau iepriekš izstrādāto neatliekamo avārijas seku likvidācijas pasākumu programmu, pavasarī plānots aktualizēt turpmākos avārijas seku novēršanas pasākumus.

Pavasarim tuvojoties, tiek novērots ērču aktivitātes pieaugums. Viena no izplatītākajām un bīstamākajām neiroinfekcijām bērniem un pieaugušajiem ir ērču encefalīts. Ik gadu Slimību profilakses un kontroles centrs nosaka endēmiskās teritorijas, kur pēdējo piecu gadu laikā pēc epidemioloģiskās uzraudzības datiem ir visaugstākā saslimstība ar ērču encefalītu. Tā ir Kurzeme, konkrēti Kuldīgas, Ventspils, Talsu un Dienvidkurzemes novadi. Visaugstākais rādītājs ir Kuldīgas novadā – vidējais gadījumu skaits ir 86,6 uz 100 tūkstoši iedzīvotājiem. Endēmiskajās teritorijās deklarētajiem bērniem no 1 līdz 18 gadu vecumam vakcīna pret ērču encefalītu ir bez maksas. 

Epidemiologi norāda, lai arī ir februāra beigas, pirmās ērces jau ir modušās, tāpēc ejot dabā ir jābūt uzmanīgiem, jāvēro vai pie apģērba nav pieķērusies ērce. 

Un vēl

Daudzviet Latvijā šodien turpinās ūdens līmeņa pakāpeniska paaugstināšanās, daļā Kurzemes un Zemgales upju ūdens sasniedzis augstāko atzīmi pēdējos desmit un vairāk gados, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Misā pie Lielveisiem ūdens līmenis pakāpies līdz 3,25 metriem virs novērojumu stacijas nulles punkta, kas ir augstākais ūdens līmenis Misas upē kopš 2010.gada aprīļa, kad tas sasniedza 3,39 metrus. Arī citās upēs Lielupes baseinā ūdens līmenis galvenokārt pakāpies līdz augstākajai atzīmei šajā ziemā.

Ventas augštecē ūdens līmenis par 30 centimetriem pārsniedzis 2010.gada pavasara palu rekordu, bet Ventas lejtecē tas par aptuveni pusotru metru atpaliek no šī rekorda. Kuldīgā ūdens līmenis ir tik augsts, ka Ventas rumba gandrīz nav redzama. Arī Bārtā ūdens līmenis pacēlies līdz šīs ziemas augstākajai atzīmi, kas par aptuveni 60 centimetriem atpaliek no 2010.gada lielo palu rekorda.

Užavas krastos jau trešo reizi šoziem izsludināts oranžās pakāpes brīdinājums par plašu teritoriju applūšanu, un pašreizējais ūdens līmenis par septiņiem centimetriem pārsniedz 10.februārī sasniegto rekordu. Savukārt Usmas ezera līmenis pakāpies piecus centimetrus virs 2012.gada janvāra rekorda. Augsts ūdens līmenis ir arī Vidzemes un Latgales upēs, bet tas pārsvarā nepārsniedz pēdējos gados novērotos maksimumus.

Atstājiet komentāru