Jēkabpils Radio1 Novadu ziņas 2022.gada 29.aprīlī
- 29 aprilis 2022 --
- 0Komentāri
Talsu novada domes deputāti vakar domes sēdē izskatīja jautājumu par 9.maija ielas Talsos pārdēvēšanu, pieņemot lēmumu to pārsaukt par Maija ielu. Domes lēmums stāsies spēkā pēc pozitīva Valsts valodas centra saskaņojuma saņemšanas. Savukārt izmaksas, kas iedzīvotājiem radīsies ielas nosaukuma pārdēvēšanas dēļ, segs Talsu novada pašvaldība.
Liepājas Universitātes students Sebastians Štāls-Aploks bakalaura darbā izveidojis ar mākslīgo intelektu darbināmu rokas protēzi, ko plāno patentēt un piedāvāt iegādāties cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Nacionālajā rehabilitācijas centrā "Vaivari", kas nodarbojas arī ar protēžu izsniegšanu, par jauna produkta parādīšanos pauda prieku, tomēr uzsvēra – ja protēzes izmaksas pārsniegs valsts atvēlēto finansējumu, tad Latvijā to varēs atļauties visai mazs cilvēku skaits. Protēzi Štāls-Aploks plāno pabeigt, patentēt un sākt pārdot tuvāko divu gadu laikā.
Aprīļa beigas Lūznavas muižā jau par tradīciju kļuvusi lietuviešu komponista un mākslinieka Mikaloja Konstantina Čurļoņa godināšana. Arī šogad muižā iekārtota izstāde "Čurļonis. Meklējot jūru." Jūra, savā plašumā un varenībā, ir jauna šķautne lietuviešu komponista un mākslinieka daiļradē. Sava vecvectēva mantojumu godā ceļ pianists, mūzikas profesors Roks Zubovs, mākslu papildinot ar mūziku. Atklājot izstādi, jūras tematikā izskanēja arī pianistu Roka Zubova un Sonoras Zubovienes sagatavotā koncertprogramma "Skanošā krāsu jūra".
Turpinām ziņas
Lai gan cīņa pret latvāņu izplatību Latvijā turpinās, ik gadu tūkstošiem hektāru joprojām aizņemti ar šo invazīvo augu, kas savulaik ievests no Krievijas kā lopbarība. Latvāņu izplatība ir teju 11 tūkstoši hektāri, kas ir vairāk nekā 15 tūkstoš futbola laukumu izmērā. Lai mazinātu latvāņu izplatīšanos un tos iznīdētu, nepieciešami vairāki miljoni eiro. Savulaik valsts tam bija paredzējusi finansējumu, bet tas beidzās 2009. gadā. Arī šobrīd atbalsts nav paredzēts.
Cēsu novads ir pirmā vieta Latvijā, kur pirms vairāk nekā 70 gadiem ieveda latvāņus. Cēsu novadā, kurā latvāņi spējuši izplesties jau vairāk nekā 1500 hektāru platībā, izstrādāts piecgades plāns, kas paredz teritorijas monitoringu, kā arī latvāņu iznīcināšanas darbus. Arī Madona ir viena no tām pašvaldībām, kurā latvānis iekarojis vislielākās teritorijas valsts mērogā – 1600 hektārus. Jau ziņots, ka par Sosnovska latvāņa neierobežošanu fiziskām personām var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu 100 līdz 350 eiro apmērā, juridiskām personām sods var sasniegt 1400 eiro.
Zemes iegruvumam jeb karsta kritenei, kas izveidojās pirms gada Salaspilī, būtiski palielinājies apjoms, un speciālisti pēc izpētes pieļauj, ka šādi zemes iegruvumi var veidoties arī citviet apkārtnes teritorijā. Jau ziņots, ka vietā, ko salaspilieši sauc par bānīša ceļu, aizvadītā gada martā izveidojās zemes iegruvums jeb karsta kritene astoņu metru dziļumā. Karsta kritenes Latvijā nav retums, – zināmākās ir Skaistkalnes pusē un Allažos. Tomēr Salaspils kriteni var uzskatīt par šobrīd vienīgo aktīvo kriteni Latvijā.
Un vēl
No nākamās nedēļas, 2. maija Aizkraukles novada centrālās bibliotēkas direktore būs Kristīne Vilsone. Kā informē novada pašvaldība, vakantajam amatam bija pieteikusies viena pretendente, viņa arī apstiprināta direktores amatā. Kristīne Vilsone absolvējusi Latvijas Kultūras koledžu, ieguvusi bibliotēku informācijas sistēmas speciālista kvalifikāciju, studējusi Latvijas Universitātē, kur ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu bibliotēkzinātnē un informācijā. Kristīnes Vilsones darba gaitas bibliotēku sistēmā sākās pirms divdesmit gadiem un pēdējās divas darbavietas bija Salaspilī un Skrīveros.
Savukārt līdzšinējā bibliotēkas vadītāja Valentīna Laizāne iesniegusi lūgumu pašvaldībā atbrīvot viņu no darba ar 2. maiju, jo pēc 40 darba gadiem plāno doties pelnītā atpūtā.