Jēkabpils Radio1 Novadu ziņas 2022.gada 8.jūlijā
- 08 julijs 2022 --
- 0Komentāri
Ikgadējā Latvijas Tirgotāju asociācijas un Latvijas pašvaldību savienības organizētajā konkursā par Latvijas labākajiem tirgotājiem 2021.gadā atzīti 10 tirdzniecības nozari pārstāvoši uzņēmumi.Kategorijā "Tirdzniecības centri" par labāko atzīts tirdzniecības centrs "Valleta" Valmierā, savukārt par labāko restorānu atzīta zemnieku saimniecība "Aveņi" Aveņmuižā, Iecavā. Savukārt kategorijā "Lauku tūrisma objekts" pirmo vietu ieguva SIA "Rundāles dzirnavas" Pilsrundālē. Par labāko veikalu atzīts SIA "Vamari -L" veikals "Rego" Līvānos, bet par labāko mazo veikalu kļuvis veikals "Eridana" Madonā.
Vienlaikus kategorijā "Lielveikali" par uzvarētāju kļuva "Mego" veikals Daugavpilī, Raipoles ielā. Tāpat konkursā noskaidrots labākais tirdzniecības tīkls, un par to atzīts SIA "Sant - Lii" veikalu tīkls Jēkabpilī. Kategorijā "Krogi" uzvarējis krodziņš "Bura" Madonā, bet kategorijā "Ceļmalas krogs" pirmo vietu ieguva SIA "Imiga" krogs "Panna Cafe" Koknesē. Savukārt kategorijā "Veikali" par labāko atzīts SIA "GSK" veikals Krāslavā.
Vēlme ar saules paneļu elektrostacijām ražot elektrību ir lielāka nekā AS “Sadales tīkls” sistēmas spēja visu šo enerģiju uzņemt tīklā, tāpēc gaidāmi atteikumi saules paneļu uzstādīšanai. Satraukumu pauž, piemēram, Preiļu novada dome, jo pašvaldībā brīvi ģenerējamās jaudas praktiski vairs nav atlicis. Uz Preiļu pašvaldības 24 ēku jumtiem dome vēlas uzstādīt saules paneļu elektrostacijas. Ar tām varētu mazināt elektrības rēķinu, kas šobrīd novada visām iestādēm kopā esot ap 100 tūkstoši eiro mēnesī. Preiļu novada domes izpilddirektors Aigars Zīmelis norāda, ka pašvaldības ietaupījums būtu no 15 līdz 20 tūkstoši eiro, bet projekts iestrēdzis.
Savukārt “Sadales tīklam” ir limits, cik daudz ar saules paneļu elektrostacijām saražoto elektrību iespējams uzņemt kopējā sistēmā. To nosaka transformatoru apakšstaciju kapacitāte. Preiļu gadījumā to griesti sasniegti jau šobrīd. Taču Preiļi nav vienīgā pašvaldība, kur šobrīd jau izsmeltas vai drīz beigsies visas brīvās jaudas saules paneļu elektrostaciju ražotās elektrības uzņemšanai sistēmā. Tūlītēja risinājuma visiem neesot. Ir vajadzīga “Sadales tīkla” apakšstaciju modernizācija. Piemēram, vienas slēgiekārtas pārbūve mazā pilsētā vai laukos maksājot 0,5 miljonus eiro. Lielākās pilsētās būtu vajadzīgs pat būvēt jaunus transformatorus, kur izmaksas vienam būs ap miljonu eiro.
Turpinām ziņas
Reģistrēti vairāku pašvaldību ģerboņi, liecina Kultūras ministrijas paziņojums oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Ropažu novada ģerbonī sarkanā laukā attēloti četri sudraba pavedienpāļi, kas ir savīti kopā pīnē. Saulkrastu novada ģerbonī zilā laukā ir zelta saule ar pamīšus taisnu staru un ozollapu vainagu. Savukārt Cēsu ģērbonī ir šķelts ar labo un kreiso slīpstūri: zelts un zils. Zilā laukā sudraba senlatviešu kareivis tādā pašā lecošā zirgā ar paceltu kaujas cirvi labajā rokā un apaļu sarkansudrabsarkanu vairogu valsts karoga krāsu samēros kreisajā rokā. Reģistrēts arī Iecavas ģerbonis, kurā redzams šķērsām četrdalīts sudrabs ar zilu. Uz dalījuma attēlots šķērskrusts, šķērsām skaldīts un dalīts – no viena uz otru, tam vidū likts zelta zvans.
Atklājot jauno koncertsezonu, koncertzālē "Cēsis" no 16. līdz 18. septembrim notiks 8. starptautiskais festivāls "Čello Cēsis". Ar moto – izlaušanās – šī gada piecu koncertu programmā 20. un 21. gadsimtā radīta mūzika čellam, to vidū pirmatskaņojumi no elektroniskās un laikmetīgās mūzikas līdz simfoniskajiem un kormūzikas darbiem. Uzstāsies čellisti no Francijas, Lielbritānijas, Ungārijas, Lietuvas un Latvijas, kā arī Lietuvas Nacionālais simfoniskais orķestris, sitaminstrumentu ansamblis, "Sinfonietta Rīga" stīgu kvartets un Latvijas Radio koris.
Un vēl
Līgatnes dabas taku kuplastes – Čita, Tomiņa un Rižiks – ir pārcēlušās uz jaunu mītni – nesen uzcelto Vāveru māju. Jaunuzceltā māja atrodas apmeklētāju pastaigu maršruta sākumā, tādēļ turpmāk vāveres būs pirmie dzīvnieki, kas sagaidīs apmeklētājus. Jaunajā mītnē vāverēm ir pieejama daudzveidīga dzīves telpa ar dabīgiem augiem, kāpelēšanas iespējām, ko tās īpaši novērtē, kā arī vairākas slēptuves un dobumi, kuros vāveres iekārtojušas savas migas. Latvijā vāveres ir sastopamas ne tikai mežos, bet arī pilsētu parkos, dārzos, kapsētās un citos lielākos apstādījumos. Īpašu priekšroku kuplastes dod skujkoku un jauktu koku mežiem tur pieejamo čiekuru un dažādu sēklu dēļ.